Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Likuma grozījumi gada procentu likmi samazinās līdz pat piecām reizēm

Ieviešot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), gada procentu likme patēriņa aizdevumiem samazināsies līdz pat piecām reizēm. Tas veicinās ilgtermiņā sabalansētas kredītsaistības iedzīvotājiem un īsa termiņa aizdevumus padarīs neizdevīgus aizdevējiem. Tādā veidā valstī varētu mazināties ātro aizdevēju skaits, kas šobrīd jau pārsniedz 60 firmas.

“Paredzēts, ka PTAL likums stāsties spēkā 2019. gada 1. jūlijā, un maksimāli atļautā gada procentu likme samazināsies vairākkārtīgi - no 138% uz 28% patēriņa aizdevumiem, kas tiek izsniegti uz 30 dienām, un no 278% uz 54% aizdevumiem, kas izsniegti uz gadu. Tas nozīmē, ka, piemēram, maksimāli iespējamais procentu maksājums 1000 eiro aizdevumam uz gadu samazināsies no 912 eiro uz 255 eiro,” šodien preses konferencē pastāstīja Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Ģirts Kurmis.

“Likumdošanas izmaiņas arī palīdzēs cilvēkiem, kas ir iekļuvuši ātro kredītu “vāveres ritenī”, no tā izkļūt, jo vairs nevarēs īstermiņā šķietami atrisināt savas finansiālās problēmas. Būs jārisina pēc būtības – apvienojot aizdevumus un atmaksājot iekrāto parādu jau par krietni zemāku likmi,” saka Ģirts Kurmis.

Bigbank valdes priekšsēdētājs Igaunijā Martins Lants saka, ka “Igaunijā jau no 2015. gada tiek regulēta maksimālā gada patēriņu aizdevuma likme. Tā tiek pārskatīta katru pusgadu, ņemot vērā centrālās bankas statistiku par vidējo patēriņa aizdevumu likmi un to reizinot ar trīs. Pašlaik maksimālā likme ir 60,03%, savukārt vidējā likme nebanku aizdevējiem ir ap 40%. Šis regulējums pasargā iedzīvotājus no pārāk augstām kredītu izmaksām.”

Igaunijā ir ierobežota arī patēriņu kredītu reklamēšana, Paredzams, ka šādas līdzīgas izmaiņas Latvijā varētu atstāt nelabvēlīgu iespaidu attiecība uz Latvijas medijiem, jo līdz šim reklāmās ieguldītā nauda tiks novirzīta lielajiem, globālajiem reklamētājiem kā Facebook un Google. “Līdz ar to arī iedzīvotājiem kļūst sarežģītāk salīdzināt un izvēlēties labāko piedāvājumu,” saka Martins Lants.

Plāno tērēt un aizņemties atšķirīgiem mērķiem

Patēriņa kreditēšana ir viens no populārākajiem finansēšanas veidiem cilvēku vajadzībām. Latvijā patēriņa aizņēmums ir vispieprasītākais starp visām Baltijas valstīm, un turpat katrs trešais jeb 31% latviešu ir ņēmuši patēriņa kredītu. Kamēr Igaunijā populārākais finanšu produkts ir kredītkarte, ko izmanto vairāk nekā puse igauņu, bet arī patēriņa kredītu ir ņēmuši 28% iedzīvotāju. Savukārt Lietuvā patēriņa kredītu ir izmantojuši 20% iedzīvotāju, liecina Bigbank pētījums.

“Interesanti, ka atšķiras tas, kam cilvēki šogad visvairāk plāno tērēt un kam aizņemties. Visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāji visbiežāk atzinuši, ka plāno tērēt ceļošanai – 43% Latvijā, 47% Igaunijā un 34% Lietuvā. Arī otrs populārākais mērķis ir kopīgs, un tas ir mājokļu remonts, kam naudu šogad plāno tērēt 34% latviešu, 42% igauņu un 30% lietuviešu. Savukārt Latvijā trešais populārākais mērķis, kam cilvēki plāno izmaksas, ir medicīnas pakalpojumi (33%), tomēr Lietuvā šim mērķim tēriņus plāno uz pusi mazāk cilvēku (15%). Lietuvā un Igaunijā trešais populārākis tērēšanas mērķis ir elektronikas iegāde sev un savai mājsaimniecībai (attiecīgi 27% un 32%),” pastāstīja Ģirts Kurmis. 

Raksturojot to, kādiem mērķiem cilvēki plāno aizņemties, baņķieris atklāj, ka “aizdevumus ceļošanai plāno ņemt tikai 7% iedzīvotāju Latvijā, 4% – Lietuvā un 8% – Igaunijā. Bet visbiežāk plāno aizņemties šādiem mērķiem – mājas remontam (13%), mašīnas pirkšanai (12%) un mēbeļu iegādei (9%) Latvijā, mājas remontam (15%), mašīnas pirkšanai (13%) un nekustamā īpašuma iegādei (9%) Igaunijā un nekustamā īpašuma iegādei (15%), mašīnas pirkšanai (14%) un mājas remontam (12%) Lietuvā.”

Pēc Bigbank pētījuma datiem vidēji katrs trešais patēriņa kredīts Baltijas valstīs tiek ņemts mājokļa remontam (33%) un katrs ceturtais mašīnas iegādei (26%), savukārt katrs desmitais ceļošanai (10%). Interesanti, ka Lietuvā visbiežāk aizņēmumu mājokļa remontam ņem tieši sievietes. Kopumā patēriņu kredītu visās Baltijas valstīs visbiežāk izvēlas cilvēki ar augstāko izglītību un ar vidēji augstiem ienākumiem.

Reklāmraksti