Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Uguns, ūdens un zagļi — uzņēmumu datu glabātavu ļaunākie ienaidnieki

Ugunsgrēks, telpu applūšana, datoru zādzība un arī zibens spēriens ir galvenie draudi uzņēmumu datorsistēmām, un to dēļ bieži vien iet bojā biznesam svarīgi dati. Negadījumu vēsture apgāž mītu, ka dati uzņēmuma telpās ir drošībā, tādēļ ieteicams vismaz vienu rezerves kopiju glabāt citā drošā vietā, piemēram, mākoņkrātuvē.

Divu pēdējo gadu laikā vairāki desmiti uzņēmumu iesnieguši pieteikumu apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai, kas saistīta ar datoru un serveru sabojāšanu vai zaudēšanu, — liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company (turpmāk — BTA) apkopotā informācija. Datu krātuves sastopas ar plašu draudu loku. Postošākie no tiem ir ugunsgrēks un zādzība, kuru rezultātā ierīcēs glabātā informācija tiek neglābjami zaudēta. Ja biroja telpās vai darbinieku automašīnās iekļuvušie garnadži parasti izvēlas klēpjdatorus un tādējādi paņem līdzi tajos glabāto informāciju, tad ugunsgrēks noposta arī serverus. Reģistrēti arī daži gadījumi, kad serveri sabojājis zibens spēriens vai birojā plīsis kanalizācijas vai ūdensvads un applūdinājis telpas. Tā rezultātā cietuši arī datori un serveri. Dažkārt informāciju no cietā diska izdevies atgūt, bet citkārt bojājumi bijuši tik nopietni, ka vairs nekas nav bijis glābjams. 

“Pieteikumi apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai rāda, ka iekārtas, kurās glabājas biznesam svarīga informācija, kopumā netiek apdraudētas bieži. Taču, kad notiek negadījums, tas uz laiku izsit uzņēmumu no sliedēm un neļauj darboties ar pilnu jaudu. Ja infrastruktūru apdrošināšana palīdz atjaunot samērā ātri, tad zaudētos datus dažkārt neizdodas atgūt nekad, un šajā situācijā nevar palīdzēt arī apdrošinātājs,” saka BTA apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

Lai arī pēdējos gados uzņēmumu vadītāju izpratne par datu drošību augusi, ne visi nodrošinās pret datu zaudēšanu. Ar grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas Tildes Jumis atbalstu veiktā pētījuma “Vadītāja digitālais portrets” rezultāti rāda, ka pērn datu kopijas veidoja 72% uzņēmumu. Tas nozīmē, ka vairāk nekā ceturtdaļa uzņēmumu riskē zaudēt biznesam svarīgu informāciju.

Problēmu padziļina arī fakts, ka tikai aptuveni puse uzņēmumu vadītāju interesējas par jaunākajām tehnoloģiju iespējām. Tas liek domāt, ka daudzi nemaz nepārzina drošākos datu glabāšanas veidus.

“Veidojot uzņēmuma datu aprites sistēmu, daļa uzņēmumu pat nav pieļāvuši domu, ka to infrastruktūra varētu pilnībā iet bojā. Cilvēcīgi tas ir saprotams, jo neviens nevēlas uz sevi attiecināt ļaunāko scenāriju. Tomēr uzņēmuma izdzīvošanas vārdā visu svarīgo datu glabāšana ir rūpīgi jāplāno. Visvienkāršāk ir svarīgo datu glabāšanu uzticēt drošam un kvalitatīvam mākoņpakalpojumu sniedzējam, kas par tiem uzņemsies pilnu atbildību un noglabās dublikātus dažādās ģeogrāfiskās vietās. Mākoņkrātuvē datiem var droši piekļūt reāllaikā un no jebkuras vietas, kā arī datu rezerves kopijas tiek veidotas automātiski un pašam lietotājam papildu darbības nav jāveic. Ja šādas iespējas nav, tad vismaz vajadzētu regulāri veidot svarīgo datu rezerves kopijas un glabāt tās ārpus biroja telpām,” skaidro Tildes Jumis biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Reklāmraksti