Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pasaulē populāro “plogingu” Latvijā zina retais

Skriešana ir laba veselībai. Nomesto atkritumu savākšana ir laba planētas veselībai. Kādēļ šīs abas lietas neapvienot? Šāda ideoloģija slēpjas aiz vārda “plogging”. Jauns, videi draudzīgs fitnesa veids – atkritumu savākšana skriešanas laikā.

Izvēlas, ko pacelt

Palielinoties bažām par plastmasas piesārņojumu, šis videi draudzīgais paradums aizsācies Zviedrijā 2016. gadā. Vārdā “plogging” ir apvienojušies divi vārdi – skriešana un atkritumu pacelšana (zviedru valodā – “plocka upp”). Šis fitnesa veids ir padarījis skriešanu daudz interesantāku un vērtīgāku, tā laikā tiek apvienoti dažādi citi fiziski vingrinājumi, kā pietupieni, stiepšanās un noliekšanās. Tas ir ieguvis popularitāti ne tikai Zviedrijā, bet nu jau visā pasaulē. 

Lai nodarbotos ar “plogingu”, nevajag daudz – skriešanas apavus, atkritumu maisu un cimdus. Šim sporta veidam nav īpašu noteikumu vai ierobežojumu. Lai šo nodarbi padarītu par vērtīgu treniņu, “plogeri” treniņa laikā labāk izvēlas vākt atsevišķu grupu atkritumus, piemēram, plastmasas pudeļu korķīšus, cigarešu izsmēķus, maisiņus vai jebkādus citus vides piesārņotājus. Savācot visus atkritumus, kas ir pa ceļam, treniņš var izvērsties par vienkāršu pastaigu un gružu vākšanu, tādēļ, lai noturētu balansu starp sportošanu un atkritumu savākšanu, “plogeri” iesaka izvēlēties, kādu atkritumu veidu vākt treniņa laikā. Nav pareizu vai nepareizu veidu, kā nodarboties ar “plogingu”, ja vien tu skrien un dari labu dabai.

Satrauc trīsdesmitgadniekus

Latvijā šis fitnesa veids vēl nav guvis lielu popularitāti. Iespējams, daudzi cilvēki, kuri nodarbojas ar skriešanu, šādas aktivitātes veic, bet nav informēti, ka tam ir dots īpašs nosaukums. Aptaujājot grupiņu cilvēku, kuri ikdienā nodarbojas ar sportu, noskaidrojam, ka praktiski neviens no aptaujātajiem nezina, kas ir “plogings”. Viņi šādu vārdu dzird pirmo reizi, un no nosaukuma esot grūti izsecināt, ar ko šī nodarbe vispār būtu saistīta. Tam jāpiekrīt, tomēr ticībā, ka Latvijā kāds ir dzirdējis par “plogingu”, ar sociālo tīklu palīdzību tika atrastas Daiga un Agija, kuras labprāt padalās savā pieredzē.

Daigai dabai draudzīgs dzīvesveids nav svešs. Viņa ikdienā piedomā, lai pēc iespējas mazāk aiz sevis atstātu atkritumus. Cenšas iepirkties, līdzi ņemot daudzreiz lietojamos iepakojumus, kā arī pati gatavo dažādus produktus, piemēram, zobu pastu un sejas krēmu, lai samazinātu tos ikdienas produktus, kas jāiegādājas ar iepakojumu. Daiga par “plogingu” uzzināja, skatoties video koplietošanas tīmeklī “YouTube”. Pēc dažiem sižetiem viņu tas ieinteresējis un sieviete sākusi meklēt papildu informāciju arī internetā. 

Vai “plogings” varētu kļūt populārs arī Latvijā? “Noteikti jā! Bet auditorija būs cilvēki, kas vairāk iedziļinās šajos procesos. Skatoties apkārt, redzu, ka plastmasas izmantošana vairāk satrauc manus draugus vecumā ap 30 gadiem, bet tajā pašā laikā jaunā paaudze pērk visu un nedomā par šķirošanu.”

“Plogings” pirmkārt ir atkritumu savākšana vai fitnesa veids? Daiga spriež: “Laikam tomēr tas iet kopā. Nav kādam jāizvirza primārā loma. Spriežot pēc draugu un paziņu loka, visi, kas cenšas dzīvot veselīgi, vienā brīdī aizrokas līdz tam, kas ir veselīgs arī dabai.”

Daiga pati vēl nav mēģinājusi nodarboties ar “plogingu”. Vai tas varētu no malas izskatīties smieklīgi – skriet apkārt ar atkritumu maisu? Vai šis varētu būt iemesls, kādēļ “plogeri” labprātāk to dara grupās? “O, nē! Es nekādā gadījumā nebiju iedomājusies, ka to varētu darīt viena! Tas noteikti varētu būt iemesls, kādēļ to darīt grupā. Es parasti skrienu savus 11 kilometrus, un man tam ir ierobežots laiks. Man patīk skriet tumsā, tā ir mana “sporta stunda”. Bet, ja tiktu organizēti grupu pasākumi, noteikti piedalītos. Es saprotu, ka viena pati pasauli neizglābšu, bet ar sevi ir jāsāk.” Daigai atkritumu vākšana ir regulāra nodarbe. Ciemojoties pie mammas, viņa bieži ejot gar Vakarbuļļu pludmali ar atkritumu maisu un speciāli uztaisītiem ratiem, kur mest atkritumus. “Tur atkritumu ir tik daudz, ka nemaz nesanāk skriet, bet jāiet visu laiku tupus.” 

Trūkst informācijas 

Agija ir speciālās izglītības skolotāja un brīvajā laikā nodarbojas ar sportu un zīmēšanu. Par “plogingu” uzzinājusi no reklāmām. “Cik zinu, šajā vārdā ir apvienota skriešana un pacelšana. Ārzemēs tas ir diezgan populārs fitnesa/skriešanas veids. Skrienot neesmu mēģinājusi vākt atkritumus, bet, ejot pārgājienos, gan.” Agija pieļauj, ka varētu pamēģināt: “Domāju, tas varētu būt foršs grupu darbiņš. Labprāt piedalītos, ja tiktu organizēti grupu treniņi.”

Starp Agijas draugiem un paziņām nav cilvēku, kuri zina par “plogingu”. “Man šķiet, ka neviens īsti nezina, kas tas ir. Neesmu par to ne ar vienu runājusi.” Pēc viņas domām, “plogings” varētu kļūt populārs Latvijā, bet par to neesot bijusi plašāka informācija medijos, tādēļ vairākums cilvēku par to nezina. 

Šis sporta veids, kas radies tepat jūras otrā pusē, ir kļuvis populārs visā pasaulē, bet Latvijā par to informēts tikai retais. Vai esam sasnieguši titulu “Latvija – zaļākā valsts pasaulē”? Pēc 2018. gada vides rādītāju indeksa, Latvija ieņem 37. vietu 180 zaļāko valstu sarakstā, pirmajā ir Šveice. Mums vēl ir, kur augt, un kādēļ lai šos rādītājus neuzlabotu, ikdienā nodarbojoties ar “plogingu”?

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

20180914-1221-latvijas-vides-aizsardziba

Saimnieko gudri