Ap Plāņu skolu – emocijas un skaitļi 31

Būt vai nebūt? - uz tādu hamletisku jautājumu pirmdienas vakarā Plāņu pamatskolā centās atrast atbildi mācību iestādes bērnu vecāki un Strenču novada domes vadība un deputāti, runājot par skolas turpmāko likteni.

Novada vadītāji un deputāti bija uzaicinājuši Plāņu bērnu vecākus uz sapulci, lai uzklausītu viņu priekšlikumus un vēlmes, jo skaidrs ir tas, ka mācību iestādes pilnvērtīga darba nodrošināšanai nav naudas.

Kā "Ziemeļlatvijai" paskaidroja Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons, pamatskolā audzēkņu skaits ir nepietiekams, lai tā varētu strādāt pēc valdības noteiktā modeļa "nauda seko skolēnam".

"Lai nodrošinātu tikai mācību darbu, nerunājot nemaz par direktora darba apmaksu un citiem izdevumiem, mums mēnesī skolai jādod vairāk nekā 400 latu. Pagaidām nezinu, kur lai tos budžetā atrod. Plāņu pamatskolā ir 50 skolēnu jeb mazāk par pusi, lai iestāde spētu pašfinansēties," saka J. Pētersons.

Kā zināms, valdība noteikusi, ka skolā nedrīkst būt mazāk par 100 audzēkņiem, lai tā neradītu zaudējumus un sekmīgi darbotos modelis "nauda seko skolēnam".

Sanāksmē emociju netrūka. Vecāku sāpe par bērnu nākotni mijās ar sauso skaitļu statistiku, ko atnākušajiem atklāja J. Pētersons. Viņš paskaidroja, ka izglītības finansējumā ir notikušas būtiskas izmaiņas.

"Pērn septembrī valsts finansējums bija apmēram 90 lati uz skolēnu, šogad mums sola ievērojami mazāk. Esam apsvēruši vairākus variantus. Novadā varētu būt viena vidusskola ar vienu vai divām filiālēm. Es domāju, ka Plāņu bērniem nebūtu slikti atrasties Strenču vidusskolā, viņi noteikti būtu ieguvēji. Viņiem būtu iespēja izmantot skolotāju palīdzību pēc stundām, darboties pulciņos," apliecina J. Pētersons.

Viņš piebilda, ka Plāņu mācību iestādē papildu nodarbības un konsultācijas nebūs iespējamas, ja arī izdosies atrast trūkstošo naudas summu, jo ar to varēs nodrošināt tikai mācību plānā paredzēto stundu norisi.

"Iespējams, mēs vēl spēsim pavilkt garumā Plāņu skolas pastāvēšanu, bet, spriežot pēc daudzajiem normatīvajiem aktiem, nākamgad gaidāms jauns līdzekļu samazinājuma vilnis," prognozē J. Pētersons.

Viņš un arī citi novada vadošie darbinieki piedāvāja bērnus no Plāņiem ar autobusu bez maksas nogādāt Strenčos un atvest mājās.

Sanāksmes gaitā atklājās, ka problēmu netrūks gan likvidējot, gan atstājot skolu. Kā izteicās novada deputāte Jekaterina Jeremejeva, katram variantam ir savi plusi un mīnusi.

"Viens no variantiem bija veidot Strenču novada vidusskolu ar filiāli Sedā un otrs - ar divām filiālēm Sedā un Plāņos. Ja filiāle būs arī Plāņos, tad jāmeklē klāt finansējums, lai vismaz kaut ko te varētu nodrošināt, turklāt bērniem tad notiktu vienīgi plānā paredzētās mācību stundas. Apspriedām arī variantu, ja bērnus no Plāņiem vestu uz Strenčiem. Mēs saprotam, ka tas nav vienkārši.

Vasarā viss izskatās skaisti, bet bērni jāvadā arī ziemā un pavasarī, kad lauku ceļi nereti ir neizbraucami. Patiesībā jādomā, kā bērnus droši nogādāt pilsētas skolā. Viens no mūsu priekšlikumiem ir piedāvāt autobusu un vajadzības gadījumā izveidot maršrutu līdz katrai mājai, kurā dzīvo skolēni," saka J. Jeremejeva.

Vecākiem un Plāņu pamatskolas pedagogiem bija daudz pretargumentu novada domes piedāvājumam. Kāda mamma izteica bažas, vai transporta izdevumi nebūs pārlieku lieli, jo Plāņu teritorija ir plaša, un vai tiešām dome domājot, ka bērniem ērtāk būs braukāt ar autobusu nekā atnākt kājām uz vietējo skolu.

"Jūs te runājat par skaitļiem, bet vai par bērniem esat padomājuši? Strenčos skolēni vēl gulēs, bet Plāņos bērni jau ziemas salā stāvēs uz ceļa un gaidīs autobusu. Savukārt pēcpusdienā pilsētnieki mājas uzdevumus būs izpildījuši, bet mūsējie vēl ceļos mājup.

Ko līdz pagarinātā grupa, ja mūsu bērni, agri cēlušies, pēc pusdienas būs noguruši un tajā grupā gulēs," izteicās kāds vīrs.

Vēl kāda mamma pauda neizpratni, kādēļ jaunāko klašu bērniem būs jānīkst un jāgaida, līdz stundas beigsies vidusskolēniem un tikai tad viņiem būs iespēja braukt mājās. J. Pētersons gan iebilda, ka jānīkst nevienam nebūs, jo būs paredzētas ārpusklases nodarbības.

Savukārt novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš skaidroja, ka līdzīga situācija bijusi arī Jērcēnos, kur tagad vairs nav skolas. Neviens neapmierinātību ar situāciju nav izteicis. Daļu sanāksmes dalībnieku gan tāds salīdzinājums neapmierināja, jo Jērcēni atrodas tuvāk pilsētai, bet Plāņu centrs ir tālāk, un pagasta teritorija ir daudz plašāka. No Plāņu centra līdz Strenčiem vien ir 15 kilometri.

Daži vecāki atgādināja, ka skaitļi visu neizsaka.

"Vēl ir tāda lieta, ka vairāki mūsu jaunieši un viņu vecāki ir sava pagasta patrioti. Ja skolu nolikvidēs, tad būs tā, it kā Plāņiem buldozers būtu pārbraucis. To vairs nebūs. Te sabiedriskais centrs ir skola, tajā kopā ar skolotājiem un bērniem esam svinējuši visus svētkus. Ja mūsu bērni mācīsies Strenčos, tad viss notiks tur un te nekā vairs nebūs. Plāņus aizmirsīs arī mūsu bērni. Nu jāpadomā, ko darīt, varbūt arī vecāki kaut ko var maksāt?" savu viedokli izteica Sarmīte Caune.

Vēl daži piebilda, ka novadam tiek Plāņu meži un vai tad tādēļ vien nevarētu atrast līdzekļus skolas uzturēšanai.

To, kāds liktenis sagaida vietu, kur likvidēta skola, pastāstīja pirmsskolas pedagoģe Viktorija Juste. "Es te strādāju neilgi, jo atbraucu no vietas, kur skolu likvidēja. Pirms kāda laika man ar bijušajām audzēknēm notika salidojums. Izteicu vēlēšanos apskatīt mūsu skolas ēku. Meitenes gan lūdzās, lai to nedarot.

Piecstāvu ēkai bija izsisti logi, vecajā muižā viss iespējamais noskrūvēts, ēkā bija nozāģēti pat radiatori. Visapkārt pavērās postaža. Pagastā, kur pirms tam strādāju, izveidoju divus deju kolektīvus. Tagad to vairs nav. Sabiedriskā dzīve skolas trūkuma dēļ apstājusies," stāsta V. Juste.

Ēkas likteni pēc skolas slēgšanas par būtisku problēmu uzskata arī Strenču novada amatpersonas. "Tas tiešām ir svarīgs jautājums, ko nevar atstāt bez atbildes - kas notiks ar šo ēku, ja skolu likvidēs?" saka A. Auniņš.

No emocijām nevarēja izvairīties arī domes priekšsēdētājs. "Ne jūs, ne mēs neesam vainīgi. Vai jūs neredzat, kas notiek visapkārt. Vienkārši notiek tas, ka ar mūsu rokām grib likvidēt neizdevīgus objektus un piespiež pieņemt nepopulārus lēmumus," saka J. Pētersons.

Dodoties projām, pie skolas satiku vairākus bērnus, kuri gaidīja, ko nolems sapulcē. "Mēs negribam citu skolu. Mums šeit pat patīk," apliecināja 4. klases skolniece Madara Kalniņa.

Skaidrs, ka kultūras un sabiedriskā dzīve zaudēs, ja likvidēs skolu, jo runa jau nav tikai par nepietiekamo bērnu skaitu. Taču arī skaitļu valoda ir nepielūdzama un to pausto patiesību ar emocijām nevar izmainīt.

Sanāksmes dalībnieki nolēma, ka vecāki vēl pāris dienas padomās, kā rīkoties, bet J. Pētersons "Ziemeļlatvijai" izteicās, ka, iespējams, vajadzēšot atrast iespējas mācību darba turpināšanai skolā.

Komentāri 31

rabindanands

Vissmieklīgākais un melīgākais ir tas, ka tiek apgalvots - trūks tikai Ls 400. Tā nav patiesība, katru mēnesi, lai nodrošinātu tikai mācību procesu, pietrūks ap Ls 900-1000. To elementāri, zinot metodiku, var izrēķināt jebkurš. Ja tiek atstāta vēl kāda "extra", piem. pagarinātā grupa, piemaksas par kvalitāti, kaut kāda nebūt administrācija u.t.t., piemaksājamā summa no novada budžeta mēnesī var sasniegt Ls 1500 vēsi smaidot.
Iepriecina, ka Plāņu ļaudis redz risinājumu - mežus. Vot tas ir labais, tas no jums ir tas, kas gaidīts un cerēts, rēķināts un ceiķināts ilgajās un garajās tumšo rudeņu naktīs un ziemas spalgajos salos, pirms jaukajām jūnija vēlēšanām. Un galvenais, ka balss iz tautas - sak' cērtiet tik nost, būs bērņukiem līdz skoliņai akmens sviediena attālums, naudiņas "navalom", Plāņi jums mežus, jūs mums skolu!
Protams, tad var teikt tā: kā raksta pēdējā rindkopā; ko arī vajadzēja pierādīt. Paldies!
P.S. Nez' , Sedai vēl ir palicis kāds strejgabals, ko nogāzt, lai savu skolu saglabātu, savādāk ''ņefigā''.

pirms 11 gadiem, 2009.08.12 19:32

muļķības

Vispirms painteresējaties- Plāņiem vispār nav pašvaldības mežu, pat tik daudz, kā skuja, ko iespraust vienā vietā viņiem nav! Gudrīši atradušies! Paši nodzīvojušies, tagad novads vainīgs!

pirms 11 gadiem, 2009.08.14 09:27

novadnieks

Uzskatu, ka bērnus izvadāt uz Strenčiem nav problēmu, jo to dara visus gadus , vai nav vienalga vai bērnus ved uz Plāņiem vai Strenčiem un vecākiem nevajag savus bērnus pataisīt par vārguļiem, uztraucoties ,ka jānoiet kāds solis vairāk, enerģijas bērniem pietiek , k'ā tad citādi viņi varētu vēlu vakaros pa tumsu vēl dauzīties pa ielu - tur vecāki neuztraucas. Galvenā problēma skolas ēka- kā to saglabāt un rast tai pielietojumu , skumji protams arī ka daži plānēnieši zaudēs darbu.

pirms 11 gadiem, 2009.08.14 10:05

Saprotoša

Viss notiks kā lielie kungi būs gribējuši un jūs tur Plāņu nabadziņi varat nelēkāt , nekas jums no novada netiks , pat tik cik jums bija agrāk, nē. Mums pašiem vajaga vairāk ,

pirms 11 gadiem, 2009.08.14 10:08

Kas par muļķībam

Saprotošā, man rādās, neko nesaprot. Kaut kādi emocionāli, nepamatoto saukļi. Mēs, ak nabadziņi, mēs ak ap***i, šie tur kampēji. Vajag runāt konkrēti. Un patreiz rādās, ka pietiekami daudz novada vadība nodarbojas ar Plāņu pagasta problēmām, arī ar Sedas tik pat. Un, ja paši līdz šim būtu dzīvojuši jauki, nekas un neviens nevarētu no malas kaut ko sagraut. Pašu rokās viss. Ar vaimanām un ņaudēšanu tālu netiksiet! Lūkojaties laikmeta problēmām atklāti acīs, nebaidieties no drosmīgākiem, neparastākiem lēmumiem!

pirms 11 gadiem, 2009.08.14 11:10

Strenčos viss ir skaidrs

Plāņiem būs plāni. Pavisam. Jo novada vadībai ir pilnīgi pie ... jūsu problēmas. Apjēdziet beidzot realitāti, lauķi! Un ja mežu jums nav, tad varat vispār aizvērt muti.

pirms 11 gadiem, 2009.08.14 15:24

visi berni grib lai mūseja skola paliek un negribam iet uz strenčiem.

pirms 11 gadiem, 2009.08.14 15:37

@

Plāņos tomēr ir 50 bērni, kas mācās. Tas ir daudz. Viegli jau visu nolikvidēt. Strenčiem jau tie bērni vajadzīgi, jo pašiem trūkst. Plānēnieši nepadodieties! Cīnaties!

pirms 11 gadiem, 2009.08.14 21:41

smaids

...nu ir pienācis tas mirklis,kad bija agrāk jādomā kā piepildīt skolu ar pietiekami lielu skaitu audzēkņu.pedagogi gulēja uz lauriem un nevēlējās attīstīt skolas izaugsmi...tagad nu trīc par savu algu,nemaz nenostradājot pilnu darba dienu...
Visadā ziņā bērni būs ieguvēji Strenču skolā,kur ir labs ārpusstundu nodarbību nodrošinājums,sports,mūzika un māksla!!! Slikti rādās,labi būs!!!Katra pārmaiņa ir uz labu!Lai veicas!Beidzot tiks vairāk domāts par bērniem,nevis par pedagogu darba samaksas turpmāko nodrošinājumu!

pirms 11 gadiem, 2009.08.15 11:14

Domājošā

Vai meži izglābs skolu, jeb būs tā-KUR MEŽU CĒRT, TUR SKAIDAS LEC...Grūti pateikt. Bet meži Plānīem ir pietiekoši-Strenču pusē uz Sedas pusi -tie ir mūsu Plānu pagasta meži!

pirms 11 gadiem, 2009.08.15 12:09

domājošai

Protams, ka Plāņu pagastā nav tuksnesis, bet pietiekami mežains apvidus, bettas vēl nenozīmē, ka pagastam pieder kāds mežs. Naivie, ja tā domājat!

pirms 11 gadiem, 2009.08.16 21:07

Izlasiet Plaņu vecāki iepriekšējā raksta - Lems par Plāņu skolas nākotni pēdējo komentāru. Vai jums nelieks aizdomāties kādi pedagogi strādā Strenčos???? Un tad lai vēl mūsu lauku bērnus sūtam tur mācīties???? Nu....

pirms 11 gadiem, 2009.08.17 09:34

Tomēr

Skolas slēgšanas iespējamība nebalstās uz mācību darba kvalitāti-pasarg Dievs, ja kādā skolā nav nodrošināta kvalitatīva mācību priekšmetu apmācība. Ir runa par to, ka ar tik mazu skolēnu skaitu, attiecīgi niecīgu finansējumu, gan turpmāk nevarēs nodrošināt kvalitāti un, vai tas nav "lāča pakalpojums" mūsu pašu bērniem? Patiesībā viņiem jau neviens neprasa, bet tikai uzkurina uz emocijām- ak, cik slikti Strenčos, ak, cik mums viss ideāli. Paskatieties ar prātu, nevis emocijām!

pirms 11 gadiem, 2009.08.17 10:40

Ko kliedzat mazs skolēnu skaits un u.t.t. Bērni te jūtas kā mājās un ne par velti viņi ļoti krenķējas, ka var aizslēgt skolu. Skola nav slēgta un ja grib finansējumu var atrast. Var samazināt, apvienot, bet galīgi aizslēgt, tas nu tiešām būtu stulbums....

pirms 11 gadiem, 2009.08.17 11:17

Skudra

Mūsdienās bērniem ir jāmācās kopā ar vairākiem bērniem, lai viņi sajūt dzīves skarbumu. Lauku slokās viss ir pārāk jauki un mīļi, taču lielajā dzīvē ir daudz grūtāk.
Jo agrāk bērni pieradīs būt patstāvīgi, jo labāk. Galvenais ir ģimenē ieaudzināt pareizo domāšanu.
Strenču novadā neviens vieta netiek apdalīta, tā ir tikai tāda sākuma (cerams) reakcija uz pārmaiņām.

pirms 11 gadiem, 2009.08.17 11:57

kuku

Jaunā novada vadība veiksmīgi īsteno sistemātisku un mērķtiecīgu likvidāciju. Visu un visur. Toties algas oho ho!!! Ko var gribēt, ja tāda tipa darboņi tiek par priekšsēdētājiem un deputāti auni.

pirms 11 gadiem, 2009.08.18 18:58

reksis

Strenču novadam nav nekādas nākotnes, vismaz ne pašreizējā vadībā. Skolu nolaida uz grunti, novadu nolaidīs tā pat.

pirms 11 gadiem, 2009.08.18 22:32

Izglītība