Diskusijas „Pasaules Bankas ierosinājumi – risinājums vai augstākās izglītības krahs Latvijā” atskats

5. maijā, gadu pēc tam, kad studenti pirmo reizi pēdējo gadu laikā, cēlās kājās, lai teiktu skaļu „Nē" finansējuma samazināšanai, Latvijas Studentu apvienība (LSA) pie viena galda aicināja visus augstākās izglītības jomas spēlētājus, lai kopīgi rastu atbildes uz jautājumiem par augstākās izglītības nākoti.

Latvijas Studentu apvienības (LSA) diskusijā par augstākās izglītības nākotni „Pasaules bankas ierosinājumi - risinājums vai augstākās izglītības krahs Latvijā?" tikās LR Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, LR Finanšu ministrijas pārstāve Izglītības, zinātnes, kultūras, sporta finansēšanas nodaļa (ĢBLM ) vadītāja Līga Šulca,

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Anita Līce, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns, Latvijas Studentu apvienības prezidents Edgars Bērziņš un citi ar augstāko izglītību saistītu iestāžu pārstāvji, topošie un esošie studenti, lai rastu kopīgu redzējumu uz augstākās izglītības sistēmas attīstību Pasaules Bankas ziņojuma kontekstā.

Par galvenajām diskusijas vadlīnijām izkristalizējās prognozes par Pasaules Bankas ietekmi uz finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai, dilemma par augstākās izglītības kapacitāti un virzību uz elitāru un izcilībā balstītu augstākās izglītības sistēmu vai masu, kas pieejama plašam studēt gribētāju lokam.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe minēja, ka Pasaules Bankas rekomendācijās paustie samazinājumi augstākajai izglītībai vispār nav iespējami, ņemot vērā, ka students un augstskola ir uzņēmušies noteiktas līgumsaistības un uzsvēra, ka, kamēr būs amatā, par augstākās izglītības finansējuma samazinājumu tādā apmērā nevaram runāt. Tomēr Finanšu ministrijas pārstāve Līga Šulca neiezīmēja tik drošu ainu.

„Nav iespējams tik strikti noteikt, ka augstākā izglītība ir joma, kurai netiks samazināts finansējums. Tomēr atcelt studiju vietas un studiju kreditēšanu arī Finanšu ministrijas izpratnē pareizi nav. Būtu nepieciešams izvērtēt ceļu, pa kuru virzīties," pauž pārstāve.

Tāpat Latvijas augstākās izglītības ceļš - uz izcilību balstīta izglītības sistēma vai ikvienam studēt gribētājam pieejama, izraisīja viedokļu šķelšanos. „Nav alternatīvu mērķu Latvijas izglītības sistēmai kā iet uz izcilību," pauž Jānis Vētra. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves Gitas Rēvaldes viedoklis pauž atbalstu maksimāli pieejamai izglītībai

„Stājoties spēkā, varēs studēt vien maksātspējīgie - tā nav izcilība, bet šaura pieejamība. Tas būtu pretrunā ar visas apkārtējās pasaules politiku. Uz 2020. gadu ir jābūt 40% izglītoto. Pašreiz Latvija pēc šiem rādītājiem jau atpaliek, ja tiek veikta pāreja uz šauru pieejamību, noteikti mēs šo rādītāju nesasniegsim.

Lielā mērā mūsu iešana uz izglītības izcilību Eiropas līmenī ir diezgan nokavēts jēdziens.." Tiek uzvērts tas, ka ir jāveido kvalitatīva izglītības sistēma, kas baltās uz izcilību un zinātnes attīstību, tomēr tai ir jābūt maksimāli pieejamai. Risinājumi ir vairāki - līdzmaksājums, kad students sedz konkrētu procentu studiju maksas, lai, ko viņš studētu, iekšējā sistēmas reorganizācija un dublējošos programmu novēršana, tomēr konkrēts redzējums, kā to panākt nav.

Izglītība