Mēneša sportiste Smiltenes tehnikumā

Titulu "Mēneša sportists" Smiltenes tehnikumā februārī nopelnījusi 3. veterinārmedicīnas kursa audzēkne Kristīne Zivtiņa. Sports ir Kristīnes dzīvesveids. 

Februārī tehnikuma telpu futbolistes ar rosīgu Kristīnes līdzdalību izcīnīja iespēju pārstāvēt Vidzemes reģionu Republikas profesionālizglītojošo skolu čempionātā telpu futbolā jaunietēm un pēc tam startēja arī šajās sacensībās.

 Skolas sporta dzīves organizators Leons Peļņa Kristīni īpaši uzteic par aktīvo kursabiedreņu iesaistīšanu skolas sporta aktivitātēs un godprātīgo treniņu apmeklējumu - visus trīs mācību gadus jauniete bijusi stabila laukuma spēlētāja. Katru brīvo brīdi Kristīne pavada sporta zālē un velk līdzi arī kursabiedrenes. Kursa audzinātāja Biruta Birkenšteina par viņu saka: „Kur sports, tur Kristīne. Vienmēr smaidīga, izdarīga un visu laiku kustībā.

” Bez futbola Kristīnei ir vēl otra sportiska aizraušanās – regbijs. Brīvdienās viņa parasti brauc uz Rīgu, kur iesaistās sporta kluba Imanta aktivitātēs. Īpašs notikums Kristīnes dzīvē bija regbija sacensības Lietuvā, uz kurieni viņa devās Latvijas izlases sastāvā (1.līgā). Kursā Kristīne jau no pirmā mācību gada ir atbildīgā par kavējumiem un vienmēr ar lielu precizitāti veic arī šo darbiņu. 

Audzinātāja atzīst, ka Kristīni var droši vienmēr aicināt palīgā – ja vien patiešām varēs, nekad neatteiks. Viņa arī priecājas, kā jauniete trīs gados mainījusies, kļuvusi sievišķīgāka. Mācoties pirmajos kursos, plāni klājies tam, kurš uzdrošinājās Kristīni mazliet pabakstīt... Tagad viņa to pašu, ko kādreiz ar dūrītēm, panāk ar smaidu.  

Kristīnes sapnis jau kopš bērnības ir kļūt par veterinārsti, tāpēc arī pēc pamatskolas par savu savu izvēlējusies Smiltenes tehnikumu. Pēc tam jauniete iecerējusi studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Viņai ļoti patīk dzīvnieki, īpaši – mazie. Atgriežoties Rīgas dzīvoklī, Kristīni sagaida draudzīgā kaķenīte Pūka, kura gan ne pēc izskata, ne rakstura pārāk  pūkaina neesot, bet sākumā šķitis, ka būs savādāk. Tagad nekas cits neatliek kā vadīties pēc senā principa – kāds vārds ielikts, ar tādu arī jādzīvo. 

No tehnikumā pavadītā laika Kristīnei visvairāk atmiņā paliks kursabiedri. „Esam bijuši kopā gan priekos, gan bēdās un tas ļoti vieno. Jā, visi esam diezgan lieli indivīdi, bet, ja pacenšamies, tad nav jau tik traki - varam arī saprasties un sadarboties. Lielā mērā par to jāsaka paldies audzinātājai, kura prot mūs ļoti labi apvienot un iesaistīt dažādos skolas pasākumos.”

Šajā dzīvē svarīgākā Kristīnei ir viņas ģimene – māsa Agnese un brālis Raitis. Tāpat šī pasaule nešķistu ne uz pusi tik skaista un interesanta, ja vienmēr blakus nebūtu draugi...

Izglītība