Jābūt piesardzīgiem, izvēloties studiju kredītu 1

Tuvojoties jaunajam mācību gadam studenti piesakās studiju kredītam, jo pašiem uzreiz nav iespēju samaksāt lielo studiju maksu. Latvijas Studentu apvienība aicina būt piesardzīgiem studiju kredīta izvēlē, lai vēlāk nerastos nepatīkami starpgadījumi.

 

Iestājoties par Latvijas studentu interesēm, Latvijas Studentu apvienība (LSA) ir uzsākusi informatīvo kampaņu "Augstskolu anatomija '09". Tās ietvaros īpašu uzmanību LSA pievērš studiju kredītu nozīmīgumam studentu acīs. Apvienības pārstāve Anete Veipāne stāsta, ka arvien vairāk tiek uzklausīti studenti un viņu vecāki, kuri nav sapratuši, kā notiek kredītu atmaksa dažādos gadījumos. Piemēram, pārtraucot studijas jau pirmajā semestrī.

 

Katru gadu valsts izsludina pieteikšanos bankām uz valsts galvotā studiju un studējošā kredīta izsniegšanu. Studiju kredīts paredzēts studiju maksas segšanai, bet studējošā - ikmēneša izdevumiem. "Studenti, piesakoties studiju kredītiem ar valsts galvojumu, tiek informēti, ka procentu likme gadā ir pieci procenti, kurus students kopā ar pamatsummu uzsāk atmaksāt ar 12. mēnesi pēc augstskolas absolvēšanas," stāsta A. Veipāne.

 

 

Tas daudziem šķiet, kā visērtākais risinājums studiju maksas segšanai. Bet prakse liecina ko citu. Ne visi studenti ir iedziļinājušies studiju kredīta atmaksas noteikumos. Izrādās, ka, pārtraucot studijas, studenta maciņam tas var ļoti dārgi izmaksāt.

 

Tieši tamdēļ LSA grib vērst topošo un esošo studentu uzmanību gadījumiem, kuros cilvēks ir studiju kredīta ar valsts galvojumu ņēmējs un kādu iemeslu dēļ pārtraucis studijas. Šādā gadījumā kredīts ar valsts galvojumu ir jāsāk atmaksāt jau ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas.

 

 

 Pats būtiskākais - procentu likme mainās, jo students ir zaudējis valsts galvojumu šim kredītam. Tas nozīmē, ka procentu likme vairs nav pieci procenti, jo tā ir mainīga. Šobrīd tie jau ir 25 procenti.

 

Bēdīgā situācijā ir nokļuvis smiltenietis Kaspars, kurš pirms četriem gadiem uzsāka studijas informācijas tehnoloģiju programmā. Viņš ņēmis studiju kredītu ar valsts galvojumu. "Ģimenē esam vairāki bērni, tāpēc neviens nevarēja atļauties samaksāt par manām mācībām. Ņēmu kredītu, bet esmu pamatīgi iekritis. Otrajā gadā aizgāju no skolas. Tagad ar mokām maksāju daudz lielāku naudu," atzīst jaunietis. Viņš uzskata, ka bankā cilvēkiem būtu jāpaskaidro, kā viss ir patiesībā, nevis jāmuļķo par kredīta izdevīgumu.

 

Savukārt Latvijas Universitātes studente Dace Mašņuka neiesaka ņemt studiju kredītu, ja ir iespēja samaksāt pašam. "Man par studijām maksāja vecāki, daļu arī pati. Man palīdzēja draudzenes ieteikums. Vispirms painteresējos, vai mācību maksu skolā var maksāt pa daļām. Tā arī bija - universitātē ir iespēja gada maksu maksāt četrās daļās.

 

 

 Tas ir liels atvieglojums, jo 800 latus gadā uzreiz nekādi nevarētu atļauties samaksāt," stāsta studente. Viņa piebilst, ka vēl svarīgāk ir kārtīgi izdomāt, vai patiešām izvēlētā studiju programma būs tā īstā, un valsts galvoto kredītu izvēlēties tad, ja ir gandrīz simts procentu pārliecība, ka studijas pabeigsiet. Pretējā gadījumā daudzus gadus būs jāmaksā par neko - ne diploma, ne naudas.

 

Lai nerastos nepatīkami pārsteigumi, LSA iesaka būt piesardzīgiem studiju kredīta izvēlē, pārdomāt savas iespējas, ņemot kredītu, un galvenais - rūpīgi pārlasīt līgumu, kas tiek slēgts bankā.

Komentāri 1

trollis

tādu un līdzīgu ir gana, kuri ar galvu nedomā. Es arī vienu tādu zinu.

pirms 11 gadiem, 2009.08.20 19:19

Izglītība