Klāt eksāmenu laiks vidusskolu absolventiem

Vakar vidusskolu 12. klašu audzēkņiem notika pirmais centralizētais eksāmens angļu valodā. Valkas ģimnāzijā gandrīz visi no eksāmena telpas iznākušie skolēni "Ziemeļlatvijai" apliecināja, ka pārbaudījums bijis grūts.

 

"Gatavojoties šim eksāmenam pildījām 2006. gada valsts pārbaudījuma uzdevumus. Jāteic, ka tie bija vieglāki. Prasības kļuvušas lielākas. Nevaru pateikt, kā man veicās, jo cerēju, ka pārbaudījuma nokārtošana būs vieglāka," atzīst 12. klases audzēknis Viktors Magone. Lampu drudzi pie sevis viņš gan neesot konstatējis.

 

Otrs eksāmena kārtotājs Artis Veldre stāsta, ka īpaši sarežģīti šķituši lasāmie teksti, jo bijis daudz grūti iztulkojamu vārdu. "Sākumā nekādu uztraukumu nebija, satraukums pārņēma, ieraugot vienu grūtāku uzdevumu," atklāj A. Veldre.

 

Savukārt skolnieks Arnis Ozoliņš stāsta, ka iepriecinot nelielais intervāls starp mutisko un rakstisko pārbaudījumu. "Negribētos, ka viss ievelkas. Labāk lai ātrāk viss ir cauri," apliecina A. Ozoliņš.

 

Valkas ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga informē, ka pirmo centralizēto eksāmenu angļu valodā kārto 88 skolēni. "Kaut mācību gads tikpat kā jau beidzies, skolā šis ir ļoti saspringts laiks gan pedagogiem, gan bērniem, jo līdztekus eksāmeniem turpinās arī mācību darbs. Eksāmenu sesija ilgs līdz 20. jūnijam. Nākamnedēļ ieskaites kārtos arī 9. klašu audzēkņi, tā ka darba vēl ļoti daudz," stāsta L. Kreicberga.

 

Šogad ir divi obligāti kārtojamie centralizētie eksāmenu - angļu un latviešu valodā. "Kopā ģimnāzijas absolventiem jākārto pieci eksāmeni. Trīs pārbaudījumi ir pēc izvēles. Mūsu skolas audzēkņiem tā ir diezgan plaša. Absolventi kārtos pārbaudījumu gan vēsturē, gan matemātikā, gan fizikā, vācu valodā un bioloģijā," stāsta L. Kreicberga.

 

Viņa atzīst, ka katrs mācību gads ir īpašs, tādēļ grūti novērtēt, kura 12. klase pēdējos gados bijusi labākā. "Katru gadu šķiet, ka nu gan mums ir labi un apzinīgi skolēni, bet, kad atnāk jauns mācību gads, šķiet, ka tieši tajā 12. klasē ir radoši un gudri audzēkņi.

 

 

Domāju, arī šogad mūsu iestādē beidzamajā klasē ir daudz talantīgu jauniešu, kuri labi saprot, ko grib sasniegt un kas viņus gaida. Esmu pārliecināta, ka no mūsu skolas beidzējiem lielākā daļa centīsies iestāties kādā augstskolā. Jautājums gan ir tāds, vai visiem finansiālais stāvoklis ļaus turpināt mācības," saka L. Kreicberga.

 

Arī direktore uzskata, ka ar katru gadu pārbaudījumi kļūst grūtāki. Arī viņa domā, ka jāpārskata mācību programmas, jo pašlaik skolēniem slodze ir ļoti liela. "Atradu laiku, lai veiktu eksperimentu. Katrai klasei veltīju dienu, piedaloties visās stundās.

 

 

Garīgā slodze, kas jāiztur pusaudzim, ir milzīga. Uzskatu, ka izglītības speciālistiem šis jautājums jāizpēta un jāizdara izmaiņas, lai šī slodze atbilstu pusaudža spējām. Mēs runājam par harmoniska cilvēka veidošanu, bet tas nav iespējams, ja bērnam no pulksten 8.00 līdz 15.30 garīgi intensīvi jāstrādā skolā, bet pēc tam vēl jāsagatavo mājas darbi," spriež L. Kreicberga.

 

Ar jaunām cerībām direktore skatās uz perspektīvu. Viņa novērojusi, ka bērni ar katru gadu kļūst interesantāki un, galvenais, pieaug viņos motivācija mācīties.

Izglītība