Koķe: Lauku skolām ar labiem mācību rezultātiem likvidācija nedraud

Optimizējot skolu tīklu, galvenokārt vērā tiks ņemti skolēnu mācību rezultāti, nevis skolēnu skaits klasē, vakar preses konferencē norādīja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).

 

Kā ziņots, izglītības izmaksu optimizācijas nolūkos no jaunā mācību gada plānots ieviest finansējuma modeli "nauda seko bērnam", kas paredz, ka valsts piešķirtais finansējums seko bērnam līdzi uz novadu un tikai novada kompetencē saskaņā ar noteiktiem kritērijiem būs lemt par savā teritorijā esošā skolu tīkla attīstību. No pašvaldību puses jau izskanējušas bažas, ka finansējuma trūkuma dēļ nāksies slēgt vairākas skolas un īpaši apdraudētas ir mazās lauku skolas.

 

 

Kā uzsvēra Koķe, tām skolām, kurās ir labi mācību rezultāti, arī pašvaldības būs gatavas piemaksāt nepieciešamos līdzekļus arī tad, ja nepietiks valsts finansējuma, un valsts skolas nevarētu tikt apdraudētas.

 

 

Vienlaikus ministre uzsver, ka pašvaldībām jāizvērtē to skolu darbība, kurās skolēniem ir slikti mācību rezultāti, liels skolēnu atbirums un daudz nesekmīgo.

 

 

IZM pagaidām nav saņēmusi nevienas skolas likvidācijas pieteikumu. Ministre prognozē, ka līdz pašvaldību vēlēšanām to pārstāvji vairīsies no skolu likvidēšanas, tādēļ pirmos šādus paziņojumus ministrija varētu saņemt tikai pēc tam.

 

 

Koķe uzskata, ka valdības nākamgad noteiktā skolotāju un skolēnu proporcija - seši skolēni uz vienu skolotāju pamatskolā un septiņi - vidusskolā ir ļoti komfortabla un nav pat daudzās Eiropas valstīs.

 

 

Ministre gan nenoliedz, ka skolēnu skaitam klasē ir nozīme, jo skolēni nemācās tikai no pedagogiem, bet mācās arī cits no cita. Ja klasē ir tikai seši vai septiņi skolēni, viedokļu apmaiņa ir ārkārtīgi ierobežota un, ja šāds skolēnu skaits klasē ir vairākus gadus pēc kārtas, arī mācīšanās līmenis krītas.

 

 

Viņa arī uzsvēra, ka, optimizējot skolu tīklu, nepieciešams arī uzlabot mācību darbu. Kā vienu no tuvākajā laikā diskutējamiem jautājumiem Koķe min vienas mācību stundas garumu, jo, kā uzskata ministre, 40 minūtes ir pārāk maz kvalitatīva darba veikšanai, kuru laikā skolēns paspēj tikai iesākt savu darbu, nepierod sistemātiski strādāt un ieraudzīt rezultātu.

 

 

Ministre norāda, ka skolas jau tagad varētu risināt šo jautājumu, piemēram, pārplānojot stundu sarakstus un saliekot vairākas viena mācību priekšmeta stundas pēc kārtas. Tāpat Ministru kabinetā jau tiekot virzīti noteikumi par pedagogu darba samaksu, kas skolu direktoriem pašiem ļautu efektīvāku līdzekļu izlietojumu nolūkā samazināt skolas darbinieku skaitu.

Izglītība