Latvietim allaž ir gribējies sakopt savu stūrīti un puķu dobi

Sestdien Valkā notika Latvijas mazpulku 80. dzimšanas dienai veltīts Vidzemes mazpulku forums, kurā piedalījās vairāk nekā 90 jauno mazpulcēnu.

FOTO šeit!

 

Valkas novadu pārstāvēja Kārķu, Ērģemes, Vijciema un Valkas mazpulks. Savukārt no Smiltenes novada piedalījās Palsmanes, Bilskas, Blomes un Smiltenes bērnu un jauniešu interešu centra mazpulks. Diemžēl mazpulka darbs pēc skolotājas aiziešanas apstājies Sedas vidusskolā.

Jau no pulksten 11.00 Valkas bērnu un jauniešu interešu centrā darbojās mazpulcēnu ražojumu tirdziņš. Visnotaļ kārdinoši smaržoja kulinārie brīnumi, piemēram, svaigs ābols šokolādes un riekstu glazūrā.

 

Saietu atklāja novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs un Izglītības nodaļas vadītāja Dzintra Auzāne. Folkloras kopa "Vainadziņš" sniedza priekšnesumus, dejās iesaistot arī viesus. Pēc mazpulcēnu himnas nodziedāšanas darbs varēja sākties.

 

Audzē kartupeļus savā zemēŠādi forumi Vidzemē, Kurzemē, Latgalē un Zemgalē notiek katru gadu. Mazpulcēni allaž izstrādā kādu lielu projektu un ar to visus iepazīstina šajā saietā. Šogad lielākais projekts ir "Audzēsim kartupeļus savā zemē!".

 

Tiesa, šā projekta īstenošanai laiks nebija īsti labvēlīgs, taču mazpulcēnu neatlaidība bija stiprāka par lietiem. Uz kartupeļu konkursa noslēgumu Rīgā ir izvirzīti divi Valkas novada skolēni - Sandis Krastiņš no Kārķiem un Gita Siņicina no Vijciema pamatskolas.

"Šim forumam bija gatavojušies visi mūsu mazpulka skolēni. Saiets bija labi organizēts, tiesa, dalībnieku šoreiz bija mazāk nekā citus gadus," vērtē Vijciema pamatskolas mazpulka vadītāja Anita Lotiņa. Viņa priecājas par Beātes Melbārdes grupas projekta "Starp sienāžiem un puķēm" prezentāciju. Savukārt Dzintars Ragže bija izgatavojis dekoratīvu kartupeļu kasti.

Kārķu mazpulka vadītāja Vallija Ābele apliecina, ka pēc saieta bērni atzinuši - forums viņiem ļoti paticis, jo īpaši Vitas Kalvānes vadītā noslēguma prezentācija un skaistais noslēguma koncerts. Mazpulka vadītāja uzskata, ka žūrijas vērtējums bijis ļoti objektīvs. Vērtētāju vidū bija arī kārķēniete Iveta Tobīsa.

 

Forums veicina konkurenciMazpulcēni izstrādā gan pētnieciskus projektus, gan kaut ko audzē un tuvāk iepazīst dzīvniekus. Valkas novadā daudz bērnu strādā vides izglītības jomā. "Šis forums bērnos rada konkurenci, jo uz pasākumu nokļuva tikai labākie. To nosaka kvotas," stāsta Vidzemes reģiona mazpulku koordinatore Silvija Dorša, kurai šis ir sabiedrisks pienākums.

Dārzeņi tiek audzēti jau ceturto gadu, un tā ir gada vadlīnija. Bērni ir iemēģinājuši roku kāpostu, burkānu un sīpolu audzēšanā. Šogad tie bija kartupeļi, bet nākamgad, visticamāk, būs bietes.

Lielajiem bērniem (no 5. klases uz augšu) ir līgumi ar zemnieku saimniecību "Ezerkauliņi", kurai vajadzēja nodot pašu izaudzētos standarta sēklas un pārtikas kartupeļus. Sev varēja atstāt mazos un īpaši lielos, kas neietilpst standartā. Katrs mazpulcēns pavasarī saņēma 10 kilogramu sēklas materiāla. Savukārt mazajiem bija jāizaudzē deviņi kartupeļi, turklāt visu procesu vajadzēja fiksēt īpašā darba burtnīcā.

 

Pēta bioloģiskās pļavasValkas novada mazpulki daudz ir strādājuši pie kopējā vides projekta "Starp sienāžiem un puķēm", kurā sadarbībā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Ziemeļgaujas ainavu apvidus speciālistiem tika pētītas bioloģiskās pļavas.

 

Skolēni iepazina dažādus pļavu veidus, izzināja to augu daudzveidību. Valkas mazpulka dalībnieka Markusa Mārča Āboliņa ģimene Ziemeļgaujas apvidū apsaimnieko bioloģiskās pļavas un tur ir ļoti ērti pētīt vietējo floru. Nākamgad šo projektu paredzēts turpināt.

 

Pēta Smiltenes vēsturiSmiltenes bērnu un jauniešu interešu izglītības centra mazpulka priekšniece Aiga Lāce mazpulcēnu kustībā iesaistījās, mācoties Vijciema pamatskolā un tagad to turpina Smiltenes tehnikumā. Viņas stāžs ir seši gadi.

 

"Sākumā audzēju dažādas lietas tikai sev un draugiem. Skolotāja to ievēroja un uzaicināja mazpulkā," atceras Aiga. Skolotāja Daiga Ērmane piebilst, ka tas ir itin normāli, jo latvietim allaž ir gribējies sakopt savu stūrīti un puķu dobi.

 

"Šobrīd Smiltenes mazpulks lielākoties pēta savu novadu, pilsētas vēsturi. Maz ticams, bet ir versija, ka Beverīnas pils varētu būt bijusi Cērtenes pilskalnā. Diemžēl pagaidām pierādījumu ir maz," atzīst D. Ērmane. Arī forumā Valkā smiltenietes rādīja pašu pētītos pilsētas vēstures aspektus un plāno tajos iedziļināties aizvien vairāk, jo interese ir liela.

Izglītība