Mācīties Valkas ģimnāzijā ir stilīgi

Valkas ģimnāzijā mācību gada nogalē pirmo reizi notika skolēnu, vecāku un pedagogu saiets par izglītības kvalitātes jautājumiem. Tikšanās mērķis bija noskaidrot, kas darāms, lai skolā mācīties būtu patīkamāk, lai gūtu vēl lielāku motivāciju mācību darbam.

 

Skolotājas Dianas Magones audzināmā ir pirmā proģimnāzijas klase, kurai šogad būs izlaidums. Tai ir līdz šim ģimnāzijā nebijusi pieredze, un tāpēc ir iemesls atskatīties uz aizvadītajiem gadiem.

 

Vispirms skolēni iztirzāja direktores Lilitas Kreicbergas uzdoto jautājumu, vai bija jēga proģimnāzijai. Par šo aspektu skolēnu atbildes bija viennozīmīgas - jā. Katrīna Jaunslaviete sacīja, ka viņai bijuši konkrēti mērķi, tāpēc šo ceļu izvēlējusies apzināti un ne mirkli to nenožēlo. Atšķirības starp mācīšanos pamatskolā, arī Ērģemes pamatskolā bijušas jūtamas - citi skolotāji, citas metodes un atšķirīga vide.

 

 

Daži skolēni atzina, ka pēc pāriešanas uz ģimnāziju bijis sarežģītāk, jo īpaši matemātikā un angļu valodā. 10. klases skolnieks Jānis Freibergs uzsvēra, ka komunikāciju problēmu klasē neesot bijis, jo pamatskolā visi bijuši savstarpēji pazīstami.

 

 

Savukārt Aivis Krūkliņš atzina, ka vajadzējis laiku, lai pierastu pie jaunajām prasībām un saprastu, ko skolotājs vēlas. Jo ātrāk šajā apritē skolēns nokļūst, jo viņam vieglāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem un iekļauties nepieciešamajā mācību tempā.

 

Daudziem pamatskolas audzēkņiem nākas pieņemt atbildīgu lēmumu par pāriešanu uz proģimnāziju. Kristiānas Vehi mamma Ligita sacīja, ka ļāvusi meitai brīvu vaļu, jo neuzskata, ka vienā vai otrā skolā būtu sliktāki pedagogi un nevarētu kaut ko apgūt.

 

 

"Es neatbalstu to viedokli pilsētā, ka proģimnāzija ir kaut kas īpašs. Nesaskatu nekādu atšķirību. Protams, lai iestātos proģimnāzijā, jāatbilst noteiktiem kritērijiem, un tā ir papildu motivācija mācīties," pārliecināta L. Vehi. Bijušas šaubas, vai varēs iekļauties jaunajā kolektīvā, taču viņa priecājas, ka meita jau pēc pāris nedēļām sacījusi - mums ir vislabākā klase visā ģimnāzijā.

 

 

 L. Vehi uzskata, ka klases saliedētība lielā mērā atkarīga no audzinātājas. Jautāta, vai konkurence klasē veicina visu skolēnu mācīties gribēšanu, viņa uzskata, ka jā. "Ja konkurence ir labāko skolēnu grupā, tad arī pārējie cenšas viņiem tuvināties. Tas ir gluži kā sportā. Atpalicēji nekad neuzvarēs, taču, viņi cenšas tuvināties līderim," nešaubās Kristiānas mamma.

 

"Nevaru aizmirst kāda zēna sacīto, ka mācīties ģimnāzijā ir stilīgi. Domāju, ka tas ir īpašs skats uz mācību procesu, un es par to priecājos," pauž direktore.

 

Uzaicinātajiem skolēniem bija daudz ierosinājumu. Piemēram, tikties ar studentiem bijušajiem skolas absolventiem, kā tas jau reizi notika pirms dažiem gadiem, lai uzzinātu tos aspektus, kam vislielākā vērība veltāma vidusskolas beidzamajās klasēs.

 

 

 "Mēs nezinām, kā studenti jūtas augstskolās. Varbūt mums jāatjauno kaut kas tāds, kas agrāk ir bijis un pēc tam pazudis," prāto jaunieši.

 

"Man patika, ka skolēnu viedokļi bija izsvērti un pamatoti, turklāt ne tikai komplimentāri skolai," pēc sapulces gandarīta skolotāja D. Magone.

Izglītība