Pie prezidenta diskutē par izglītību

Rīgas pils Ģerboņa zālē ar prezidentu Valdi Zatleru tikās tie vidusskolu, ģimnāziju direktori un augstskolu vadītāji, kuru mācību iestādēs pagājušajā gadā bija visaugstākie centralizēto eksāmenu rezultāti. Valsts prezidents uz diskusiju "Vēlmju un prasību saskaņotība izglītībā" bija uzaicinājis arī Smiltenes Centra vidusskolas direktori Ilzi Verginu, jo Valkas rajonā pagājušajā mācību gadā tieši šī skola sasniedza visaugstākos rezultātus centralizētajos eksāmenos.

 

 

"Pozitīva motivācija no skolēniem, ģimenes atbalsts un profesionāls skolotāju darbs ir mūsu skolas labo centralizēto eksāmenu pamatā", saka I. Vergina.Viņa stāsta, ka diskusija izvērtusies interesanta, jo augstskolu vadītājiem ir atšķirīgs viedoklis no vispārizglītojošo izglītības iestāžu direktoriem.

 

 

Eksaktie vai humanitārie?Augstskolu rektori un prorektori uzskata, ka vidusskolās skolēni netiek pienācīgi sagatavoti tālākajai izglītībai. Tam nepiekrīt vidusskolu un ģimnāziju direktori, viņi uzskata, ka rektoriem vajadzētu padomāt, kādus absolventus uzņemt augstskolās."Nav noslēpums, ka agrāk iestājpārbaudījumi augstskolās bija grūtāki un ne visi tika tajās uzņemti," piebilst I. Vergina.Diskusijas dalībnieki centās noskaidrot, vai tiešām valstī eksaktie priekšmeti kļūs par prioritāti.I. Vergina domā, ka nevar strikti noteikt to, vai vairāk nepieciešami eksakto vai humanitāro priekšmetu zinātāji. Līdzīgās domās ir arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektore Dace Markuss, kura uzskata, ka vidusskolā jābūt eksakto priekšmetu pamatiem, bet nevar krist vienā vai otrā galējībā.Pretējās domās ir Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts. Viņš pārliecināts, ka matemātika un fizika ir vieni no galvenajiem mācību priekšmetiem vispārizglītojošajās izglītības iestādēs. I. Knēts izteica priekšlikumu, ka vidusskolās par obligātiem vajadzētu ieviest dabas zinātņu priekšmetus, kuros būtu jākārto arī eksāmens.

 

 

Apgūst visus priekšmetusSmiltenes Centra vidusskolā vidējās izglītības programma ir devīto gadu. „Vidusskola ir jauna, līdz ar to ļoti labi varam redzēt savu attīstības ceļu. Šajā posmā saskatāmas gan veiksmes, gan grūtības, kā arī tas, kas būtu darāms, lai vidējā izglītība būtu vēl labāka," stāsta Centra vidusskolas direktore.I. Vergina, runājot par vispārizglītojošo programmu, kāda ir Smiltenes Centra vidusskolā, priecājas, ka skolēniem nav jau 10. klasē jāizlemj un jābūt pārliecinātiem, ko vēlas darīt pēc vidējās izglītības iegūšanas.Paši skolēni uzskata, ka brīžiem ir grūti un sarežģīti mācīties vispārizglītojošā programmā, bet tajā pašā laikā atzīst, ka nākšana uz šo skolu bijusi apzināta izvēle, jo pēc pamatskolas beigšanas esot grūti izlemt, ko tieši mācīties, lai vēlāk nenožēlotu izdarīto izvēli.„Skolas absolventi vienlīdz labi studē gan humanitārajās, gan eksaktajās zinātnēs. Mums ir ļoti labi gan matemātiķi, gan vēsturnieki un valodnieki," ar absolventiem lepojas I. Vergina.

 

 

Kad sākas problēmas?Direktorei runājot par izglītību, lielāko satraukumu rada nevis vidusskolas un augstskolas sasaiste, bet gan brīdis, kad bērns uzsāk mācības 1. klasē."Svarīgi zināt, cik sagatavots bērns ir skolas dzīvei tieši emocionālajā ziņā, saiknē ar savu ģimeni un sev tuvajiem cilvēkiem," pārliecināta direktore. I. Vergina stāsta, ka pašlaik vislielākās problēmas, kuras skolā jūtamas, ir 6., 7. un 8. klašu skolēniem. "Ir skolēni, kas tā īsti nevar sajust savu piederību ģimenei, vecāki, iespējams, aizņemti darbā, varbūt bērnus audzina tikai viens no vecākiem vai arī kāds atrodas ārzemēs, un mācībās var būt kaut kas tāds, ko skolēns nespēj izdarīt. Brīžiem pamatvajadzības, kuras bērnam jānodrošina ģimenē, netiek nemaz saņemtas," saka skolas direktore.I. Vergina stāsta, ka diskusijas laikā augstskolu rektori vairākkārt izteica nožēlu par studentiem, kuri, uzsākot studijas, neprot gramatiski pareizi uzrakstīt iesniegumu. "Šeit nesaskatu problēmu izglītības sistēmā, bet gan personības attīstībā," uzskata I. Vergina.Tikšanās bija prezidenta iniciatīva, jo viņš no skolu pārstāvjiem centās saklausīt būtiskākās problēmas skolās, lai saprastu, kā tās risināt valstiskā līmenī.

 

VIEDOKĻI****VIEDOKĻI****VIEDOKĻI

 

Liena Vavilone

Smiltenes Centra vidusskolas absolvente:- Vidusskolā viennozīmīgi mani sagatavoja augstskolai, jo pieradu strādāt patstāvīgi, kas studējot ir ļoti būtiski. Mācoties vidusskolā, pieradu strādāt ar lielu informācijas klāstu, tādēļ tagad tas nesagādā grūtības. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, kurā studēju, ir pilna ar studentiem. Tomēr no 27 kursabiedriem tikai pieci seši var atbildēt, ka vēlāk noteikti strādās skolā. Diemžēl vairums studentu mācās tikai dēļ diploma, un nākotnes plāni tiem nesaistās ar darbu skolā. Es gan neesmu no tiem. 

 

Artūrs Platpīrs

Smiltenes Centra vidusskolas 12. klases skolnieks:

 

- Vidusskolā mūs tālākajai izglītībai sagatavo pietiekami labi, to apliecina arī skolas augtie olimpiāžu rezultāti. Skola iedod pamatu, lai varētu sasniegt labus rezultātus, bet pa šiem trijiem skolā aizvadītajiem gadiem varu teikt, ka te strādā ļoti izglītoti, pretimnākoši un izpalīdzīgi pedagogi.Uz Centra vidusskolu atnācu mācīties, jo mans brālis to ir absolvējis. No viņa bija labas atsauksmes par skolu, un tam ir būtiska nozīme.

  

Izglītība