Piecpadsmit pašvaldību, tostarp Smiltenes novada, 25 skolās uzsākta atbalsta programma drošas un iekļaujošas vides veidošanai

Šoruden, sākot ar 2012./2013. mācību gada 1. septembri, divdesmit piecās izglītības iestādēs piecpadsmit Latvijas pašvaldībās vienlaicīgi uzsākta vēl nebijusi atbalsta programmas ieviešana drošas un iekļaujošas skolas vides veidošanai. Lai kopīgi ieviestu atbalsta programmu skolēniem un jauniešiem, sadarbojas septiņu Latvijas augstskolu pētnieki, docētāji, valsts un nevalstiskā sektora pārstāvji.

problēmas. Projektā galvenā uzmanība tiek pievērsta faktoriem, kas rada risku skolēniem pamest skolu, neturpināt izglītību. Kā konstatēts projekta ietvaros veiktajā pētījumā, tad šādi faktori ir vairāki. Atbalsta programma tiecas mazināt atsevišķu šo negatīvo faktoru ietekmi. Tādēļ programmā ir vairākas sadaļas. Viens no jautājumiem, ko risinās programma -  kā skolai konsekventi un sistēmiski rīkoties gadījumos, kad skolēni ievēro skolas izstrādātos noteikumus un kā rīkoties, ja pārkāpj skolas noteikumus, ir agresīvi. Projektā ir izstrādāta sistēmiska pieeja, kas paredz iesaistīt arī pašvaldības atbildīgās institūcijas, kā arī vecākus. Sadaļu „Atbalsts pozitīvai uzvedībai" skolas sākušas ieviest jau no pašas pirmās skolas dienas šajā mācību gadā," projekta darbību raksturo projekta satura koordinatore Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente Dita Nīmante. Veicot pētījumu, pētnieki atklājuši, ka skolās, kurās darbojas atbalsta personāla speciālisti un ir zināma kārtība šo speciālistu sadarbībai, skolotāji atzīst, ka problēmas tiek risinātas, skolēnu mācību sasniegumi uzlabojas, kavējumu skaits samazinās utt. Taču skolās, kur šī sadarbība nav efektīva dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā speciālistu trūkuma dēļ un speciālistu neprofesionalitātes dēļ, ir nepieciešams veidot atbalsta sistēmas, lai nodrošinātu skolēniem atbalstu mācību grūtību gadījumā. Skolām nepieciešams atbalsts, lai sekmētu ģimeņu iesaistīšanos bērnu un jauniešu problēmu risināšanā, ko varētu nodrošināt pašvaldību atbildīgie speciālisti.

 „Atbalsta programmai, kuru izstrādā pētnieki un ārvalstu eksperti sadarbojoties gan valsts, gan nevalstiskajam sektoram, ir piecas savstarpēji saistītas sadaļas, kuras vērstas uz preventīvu darbu un strādā arī ar sekām: atbalsts pozitīvai uzvedībai, sociāli emocionālā audzināšana, vienaudžu mācīšanās lasītprasmes veicināšanai, karjeras atbalsta programma skolēniem, kā arī  mentorings alternatīvai dzīves pieredzei „Lakstīgala"," skaidro projekta vadītāja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāna palīdze Gunta Kraģe, norādot, ka labās prakses piemēri tika meklēti gan Latvijas pašvaldībās, gan arī vizītēs skolās Lietuvā, Vācijā, Polijā, Norvēģijā, kā arī praktiski materiāli iegūti no ASV.

Pētnieki modelēja un izvērtēja sociālās atstumtības risku mazināšanas un novēršanas sistēmu trīspadsmit līdz divdesmit piecus gadus veciem jauniešiem, lai samazinātu sociālās atstumtības riskus un to jauniešu skaitu, kas agri pamet mācības un neturpina izglītību, kā  arī veicinātu viņu profesionālās ievirzes izglītību un nodarbinātību. Ar šī gada 1. septembri atbalsta programmas īstenošana uzsākta divdesmit piecās Latvijas skolās, uzsākot to jau no 1. klases.

Kā atzīst Maltas 2. vidusskolas direktore Vinera Dimpere: „Tā  ir inovatīva programma, kuru apguvām pusgada laikā un kuras apgūšanas procesā ar lielu interesi iesaistījās gan skolas pedagogi un tehniskie darbinieki, gan bērnu vecāki. Atbalsta programma ļaus izcelt bērna uzvedībā labāko, uzslavēt un iedrošināt viņa centienus un tajā pašā laikā veicinās pozitīvas uzvedības iemaņu attīstību. Tas viss kopumā ir vislielākā motivācija bērna uzvedību vērst uz labu, jo skolēnu mācību grūtības ir tieši saistītas ar uzvedības problēmām. Palīdzot skolēniem būt sekmīgiem un disciplinētiem, mēs panāksim skolas darba kvalitātes uzlabošanos, kas veicinās skolas reitinga celšanos un vecāku uzticību skolai."

===========================

Par projektu

Projekta „Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei" realizācija notiek Eiropas Sociālā fonda apakšaktivitātes 1.2.2.4.1. „Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana" ietvaros. 

Latvijas Universitāte īsteno projektu sadarbībā ar sešām Latvijas augstskolām, 15 pašvaldībām, 25 izglītības iestādēm, piecām nevalstiskajām organizācijām un IZM Valsts izglītības un satura centru. Projekta sadarbības partneri ir augstākās izglītības iestādes: Liepājas Universitāte, Rēzeknes Augstskola, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Daugavpils Universitāte, Rīgas pedagoģijas izglītības vadības akadēmija, Latvijas Kristīgā akadēmija;  pašvaldības: Rīgas pilsētas pašvaldība, Iecavas novada pašvaldība, Jelgavas novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Smiltenes novada pašvaldība, Garkalnes novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība, Krāslavas novada pašvaldība, Preiļu novada pašvaldība, Rēzeknes pilsētas pašvaldība, Aglonas novada pašvaldība, Daugavpils pilsētas pašvaldība. Liepājas pilsētas pašvaldība, Skrundas novada pašvaldība, Saldus novada pašvaldība; nevalstiskās organizācijas: Biedrība Latvijas Vecāku apvienība „Vecāki izglītībai, sadarbībai, izaugsmei", Latvijas Sociālo pedagogu asociācija, Latvijas Skolu psihologu asociācija, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "SUSTENTO" , Latvijas bērnu psihiatru asociācija;  IZM Valsts izglītības satura centrs.

Izglītība