Praktiskās iemaņas gūst ārzemēs 1

"Holandē desmit nedēļu pavadītajā laikā guvu neatsveramu pieredzi. Tā bija ekskluzīva iespēja pabūt lielā uzņēmumā un iesaistīties procesos no stādu audzēšanas līdz pat to realizācijai, klientu piesaistei un izstāžu veidošanai. Galvenais, ka mūs tur gaida atpakaļ. Pavisam iespējams, ka pēc skolas beigšanas arī došos uz Holandi strādāt. Latvijā tādas izaugsmes iespējas nesaskatu," par mācību praksi ārzemēs saka Smiltenes tehnikuma audzēkne Laila Zariņa.

Viņa tāpat kā vēl desmit skolas biedru piedalījās praktiskajās apmācībās ārzemēs.Šāda iespēja 11 jauniešiem radās, tehnikumam veiksmīgi īstenojot mobilitātes projektu Leonardo da Vinci programmā "Lauksaimniecības prakse ES valstīs" un "In pact". "Viena projekta rezultātā ieguvām kontaktus vairākās valstīs, kas bija ļoti svarīgi, bet, pateicoties otram, saņēmām finansējumu. Praktiskajām apmācībās šogad audzēkņi devās uz Holandi, Austriju, Grieķiju un Norvēģiju," stāsta projekta vadītāja Inguna Avota.

Gūst dažādus iespaidusTehnikuma audzēknes Laila Zariņa, Inese Karlsone, Ieva Rudzīte un Sigita Makare par praksē pavadīto laiku Holandē izsakās labi. "Sākums bija grūts, jo nedomājām, ka tik daudz būs fiziski smagi jāstrādā. Sanāca pat strādāt virsstundas.

Līdz pēcpusdienai darbojāmies birojā, pēc tam līdz naktij strādājām stādaudzētavā. Taču nevienā mirklī nebija tā, ka gribētos mājās. Ieguvām labu valodas pieredzi. Tā kā bijām pirmo reizi prom no mājām, nācās pārvarēt nedrošības sajūtu. Iepriecināja tas, ka holandieši ir ļoti atsaucīgi un laipni cilvēki. Pusdienojām kopā ar lielajiem priekšniekiem, Latvijā gandrīz nekas tāds nav redzams," stāsta jaunietes.

Gaida atpakaļPozitīvus iespaidus un jaunas iespējas guva vēl citas tehnikuma audzēknes Egita Segleniece un Linda Bringule. Viņas Norvēģijā iedziļinājās uzņēmējdarbībā, veidoja biznesa plānu un darbojās kādā ziedu veikalā.

"Skolā lielākoties ir mācības, bet šeit mēs darbojāmies praktiski. Viss notika angļu valodā. Pats interesantākais, ko prakses laikā redzējām, bija fermā izveidotais bērnudārzs. Iepriekš nekas tāds prātā man neienāktu. Tomēr svarīgākais prombūtnes laikā bija iegūt zināšanas, praktiskās iemaņas, kontaktus. Bija viens skolotāks Kajs, gluži kā tētis. Viņš teica, ka gaidot mūs atpakaļ un jebkurā laikā mīļi uzņems," saka E. Segleniece.

Arī grieķi novērtējuši Latvijas jauniešu darba spējas un aicina atpakaļ pie sevis. Darbs esot nodrošināts - tā apgalvo Sintija Meistere un Laila Repša. "Pabijām Grieķijā, kur strādājām olīvu audzētavā. Vieta ir kolosāla.

Prakse ārzemēs ir ļoti vērtīga. Pirms tam gājām angļu valodas kursos, uzlabojām zināšanas. Aizbraucot tur, sapratām, cik daudz ir iespēju pilnveidoties un darboties. Žēl, ka pie mums Latvijā daudziem nav naudas, lai studētu, nav arī iespēju atrast pienācīgu darbu. Grieķi pateica, lai braucam pie viņiem strādāt. Uz pāris mēnešiem jau varētu," spriež S. Mistere un L. Repša.

I. Avota ir gandarīta, ka jaunieši ar mācību praksi ir apmierināti. "Pēc prakses visi saņems arī Eiropas sertifikātu, tas būs labs papildinājums CV. Tas, ka daži audzēkņi varētu aizbraukt atpakaļ, es nešaubos. Par to man ir dalītas izjūtas. Taču nevajag arī nosodīt. Bez kapitāla tagad laukos ir ļoti grūti uzsākt savu biznesu. Aizbraucot uz ārzemēm strādāt, viņi atpakaļ atbrauks ar pieredzi un pamatkapitālu," domā I. Avota.

Komentāri 1

Ilona

Protams ka jābrauc projām ja jau viņi gaida .te jau jauniešiem pa lētu samaksu nav ko darīt

pirms 10 gadiem, 2010.05.18 08:59

Izglītība