Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saeimas deputāti: Latvijā jāsamazina augstāko izglītības iestāžu skaits

Latvijā augstākās izglītības iestāžu ir par daudz un to skaits ir jāsamazina, šodien, iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārskatu par Latvijas augstāko izglītību 2009.gadā, secināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.

 

Kā sēdē uzsvēra deputāte Inguna Rībena (JL), esošais izglītības iestāžu skaits nevar tikt saglabāts tikai tādēļ, ka nevienam negribas savu iestādi slēgt, vienlaikus paužot pārliecību, ka finansiālā situācija valstī daudzas no tām jau nolikusi uz izdzīvošanas robežas. Piemēram, Dānijā, kā apgalvoja deputāte, pašlaik darbojas tikai astoņas augstskolas un arī tad tiek domāts par to konsolidāciju.

 

Visplašākās debates deputātu vidū raisīja koledžu skaits valstī, jo saskaņā ar IZM datiem pašlaik Latvijā darbojas 15 valsts un astoņas privātās koledžas, kas, pēc komisijas locekļu domām, veido diezgan ievērojamu skaitu. Savukārt to studiju piedāvājums mēdz būt arī apšaubāms, reklāmās piedāvājot "elitāru augstāko izglītību divos gados", norādīja deputāts Jānis Dukšinskis, aicinot IZM ķerties pie koledžu tīkla sakārtošanas.

 

IZM Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis skaidroja, ka jau šobrīd ir sarunas par koledžu turpmāko administrēšanu, jo ne tikai to vadība, bet arī augstskolu vai universitāšu pārstāvji izteikuši ieinteresētību kopīga apmācību procesa īstenošanā.

 

Kā piemēru viņš minēja Latvijas Jūras akadēmijas nodomu valstī jūras speciālistu sagatavošanu veidot koncentrētāku, šinī nolūkā sadarbojoties ar Liepājas Jūrniecības koledžu. Tiesa, fiziski salikt vienās telpās augstskolas un koledžas būtu pagrūti, jo abu tipu izglītības iestādēs telpu piepildījums ir salīdzinoši augsts.

 

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka koledžu piedāvātās programmas ir ļoti pieprasītas un profesionālajās augstākās izglītības programmās šobrīd studē ap 60% no studējošo kopskaita.

 

Runājot par augstākās izglītības iestāžu skaitu valstī, Melnis atsaucās uz tikko kā valdībā apstiprinātajiem priekšlikumiem reformām augstākajā izglītībā un zinātnē, kas būtībā paredz šo iestāžu konsolidāciju, kuras plāns tikšot izstrādāts līdz 30.aprīlim.

 

Viņš gan atzina, ka šinī gadījumā augstskolu iespējamā apvienošanās, visticamāk, notikšot pēc brīvprātības principiem, jo, pirmkārt, daudzām augstskolām jau ir vīzijas par savu turpmāko darbību, arī augstākās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas kontekstā.

 

Turklāt ministrijai būtu ļoti grūti izdot rīkojumu par vienas vai otras iestādes likvidāciju, jo tie noteikti tiktu uzņemti ar sīvu pretestību. "Jūs būsiet starp pirmajiem, pie kā dotos likvidējamo iestāžu vadība," deputātiem apgalvoja Melnis.

 

Deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK) gan uzsvēra, ka nav vērts gaidīt uz iestāžu labprātīgu apvienošanos, jo katrai no tām ir ļoti spēcīgs pašsaglabāšanās instinkts.

 

Jau ziņots, ka IZM sagatavotais pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2009.gadā liecina par augstskolās un koledžās pamatstudijās imatrikulēto studējošo skaita samazināšanos par 26%, galvenokārt ekonomikas lejupslīdes un bezdarba dēļ.

 

IZM skaidro, ka šis samazinājums pamatā ir uz privātajās augstskolās (-46%) un privātajās koledžās (-34%) imatrikulēto studējošo skaita būtiska samazinājuma rēķina. Turpretī uzņemto studējošo skaits valsts koledžās ir par 3% pieaudzis.

 

Tāpat par 37% samazinājies to pamatstudijās uzņemto studentu skaits, kuriem jau ir augstākā izglītība. Tā šogad 1.kursā uzņemti 1035 šādi studenti, bet iepriekšējā gadā - 1631 students.

 

Tāpat pārskatā norādīts, ka 58 valsts un juridisko personu dibinātajās augstskolās un koledžās Latvijā šajā mācību gadā studē par 10,2% studentu mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā, tas ir, 112 555 studenti.

 

Studējošo kopskaita samazinājums pamatā noticis uz studējošo skaita samazinājuma rēķina nepilna laika maksas studijās valsts augstskolās (-24,9%) un nepilna laika studijās privātajās koledžās (-25,5%). Savukārt studējošo skaits valsts augstskolās un koledžās pilna laika studijās pat ir nedaudz pieaudzis, attiecīgi par 0,6% un 8,4%.

 

Tai pat laikā IZM uzsver, ka 2008./2009.adēmiskajā gadā par ceturto daļu palielinājies doktora zinātnisko grādu ieguvušo skaits. Doktora grādu ieguvuši 174 cilvēki, iepriekšējā gadā - 139.

 

Turklāt IZM īstenotā politika, nodrošinot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus augstākajai izglītībai, īpaši piešķirot ikmēneša stipendijas līdz 800 latiem doktorantūras studentiem, vērsta uz to, lai turpmākajos gados veicinātu arvien lielāku doktora grāda ieguvēju skaita pieaugumu.

 

2009./2010.akadēmiskajā gadā arī būtiski pieaudzis konkurss uz valsts budžeta vietām. Vidējais konkursa koeficients ir 4,6, kas iepriekšējā gadā veidoja četrus pieteikumus uz vienu valsts budžeta finansētu pamatstudiju vietu.

 

Taču salīdzinājumā pa izglītības tematiskajām grupām konkursa koeficienta vērtības būtiski nav mainījušās, jo no studiju jomām joprojām populārākās ir informācijas un komunikācijas zinātnes (19,7 pieteikumi uz vienu vietu), tiesību zinātnes (8,8 pieteikumi) un vadības zinātne un administrēšana (8,6 pieteikumi).

 

Pārskatā apkopotā informācija liecina, ka absolventu īpatsvars, kuri vidusskolu beidza 2008.gadā un kuri iestājušies augstskolās 2008./2009.akadēmiskajā gadā, ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī, tas ir, 77% no absolventu kopskaita. Savukārt no 2009.gada profesionālās izglītības iestāžu absolventiem 2009./2010.akadēmiskajā gadā augstskolās un koledžās iestājušies 15%.

 

2010.gadā valsts noteikto budžeta finansēto studiju vietu skaits Latvijas augstskolās un koledžās nodrošināts gandrīz 2009.gada līmenī, tas ir, 30 138 vietas, kas ir par 3% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Šogad valsts budžeta finansētajās studiju vietās mācās 30% no visu studējošo kopskaita. Tas nodrošināts, neskatoties uz to, ka budžeta samazinājums skāris arī augstāko izglītību.

Izglītība