Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Skolu likvidācija nav lietderīga

Kas ir mainījies izglītības laukā pēc novadu izveidošanas? Kādi ir pirmie pozitīvie vai negatīvie secinājumi? Ar šādiem un citiem jautājumiem vērsos pie Valkas novada domes Izglītības pārvaldes vadītājas Dzintras Auzānes un domes priekšsēdētāja vietnieces izglītības, kultūras, sporta un ārējo sakaru jautājumos Undas Ozoliņas.

 

U. O.: - Domāju, ka esam gājuši vispareizāko ceļu, novadā neesam likvidējuši nevienu skolu. Visas lauku skolas ir apmēram vienādā kvalitātē ar līdzīgu skolēnu skaitu un teritoriāli vienmērīgi izvietotas visā novadā.

 

Mērķdotācijai pedagogu algām izstrādājām īpašus kritērijus, lai nevajadzētu slēgt nevienu skolu. Galvenais uzdevums bija un ir nodrošināt, lai skolēni saņemtu visu to, kas viņiem pienākas. Varam lepoties, ka esam novads, kur nav slēgta neviena skola.

 

 Raugoties ilgtermiņā, mūsu lēmums ir pareizs arī no tā viedokļa, ka, likvidējot kādu skolu, ieguvumu nav. Gluži pretēji. Jādomā, ko darīt ar skolas ēku, šajā vietā skola pārstāj eksistēt kā kultūras un izglītības centrs un līdz ar to cilvēkiem zūd vēlme tur dzīvot. Pats būtiskākais - šis apstāklis palielinātu sociālo spriedzi, rastos grūti atrisināmas problēmas ar skolēnu pārvadājumiem un jāvelk krusts pāri teritorijas vienmērīgai attīstībai.

- Tātad arī mazajai Ozolu skolai Zvārtavas pagastā nav iemesla bažīties par nākotni?

U.O.: - Ozoli ir ieguvēji tieši tāpēc, ka šī skola atrodas Valkas novadā. Tiesa, gaisā sen virmo doma, ka šī skola likvidējama pirmā, taču tā atrodas vietā, kur bērnus grūti izvadāt uz citām skolām un, visticamāk, ka viņi atstātu Valkas novadu.

- Portāla "Ziemeļlatvija" komentāros Izglītības pārvaldei pārmet, ka plānoto divu darbinieku vietā no Valkas rajona padomes darbs atrasts četriem un štati ir pārlieku uzpūsti.

Dz. A.: - Divi cilvēki bija paredzēti laikā, kad līdztekus darbojās gan novada, gan Valkas rajona Izglītības pārvalde. Mums vajadzēja precīzi iepazīties ar novada izglītības pārvaldes funkcijām un ar lietām, kuras valsts turpmāk deleģē pašvaldībām.

 

Patiesībā ir tā, ka novada Izglītības pārvaldē ir trīs pedagoģiskie darbinieki. Atšķirībā no agrākā laika, mums vairs nav ekonomista finansista un plānotāja. Mērķdotācijas sadala pedagoģiskie darbinieki.

 

Algas rēķina centralizētā pašvaldības grāmatvedība. Valkas novada dome ir noslēgusi vienošanos ar Strenču novada domi, kura maksā par viņiem veiktajiem pakalpojumiem daļā izglītības pārvaldes jautājumu. Liels vai mazs novads, bet izglītības jautājumu loks nav samazinājies. Ja vēlamies būt konkurētspējīgi, nedrīkstam izkrist no kopējās aprites.

- Daudzus interesē bijušās pārvaldes vadītājas Ilzes Videmanes liktenis.

Dz. A.: - Viņa pašlaik ir bezdarbniece un kārto priekšlaicīgo pensionēšanos.

- Interneta vidē anonīmi rakstītāji jautā, kāpēc apklusuši jauni projekti un sadarbība ar igauņiem.

Dz. A.: - Izglītības projekti veidojas. Mūsu darbiniekiem pašlaik ir milzīgs darba apjoms, jo turpinās stipendiju projekts skolotājiem prioritārajos mācību priekšmetos - fizikā, bioloģijā, ķīmijā, matemātikā, informātikā un angļu valodā. Pavisam tur ir 19 stipendiāti.

 

Oktobrī sāksies otrs projekts atbalstam pedagogiem papildu kvalifikācijas iegūšanai un skolotāju profesionālās meistarības izvērtēšanai 65 stipendiātiem. Ir daudz projektu, kurus pastāvīgi rakstījusi Valkas pamatskola un ģimnāzija.

Līdz decembrim sadarbība bija ļoti cieša, bet Valgas Izglītības pārvaldes vadītājs arī aizgāja no darba. Decembrī bijām Valgas ģimnāzijā, pamatskolā un runājām par dažādiem iespējamajiem sadarbības jautājumiem. Sadarbība nav apstājusies.

U. O.: - Lielisks sadarbības piemērs ar igauņiem ir Valkas mākslas skola. Šis kopprojekts ir milzu ieguldījums nākotnei, jo, pateicoties tam, top jaunā mākslas skolas piebūve. Ieceru un iestrāžu ir daudz, tostarp arī par Starptautiskā studiju centra izveide, neraugoties uz tik sarežģīto finansiālo situāciju.

- Kādas Izglītības pārvaldei ir galvenās grūtības un neērtības?

U. O.: - Vispirms jau naudas trūkums. Pedagogiem šogad algas tiek palielinātas par 30 procentiem. Faktiski tā ir daļa no atlīdzības, kas viņiem bija pirms augusta. Tas ir patīkami.

 

Protams, pati lielākā problēma ir demogrāfiskā situācija kopumā. Pašvaldības uzdevums ir radīt apstākļus, lai cilvēki nepamestu savas mājvietas, lai viņiem būtu drošības sajūta, ka var radīt pēcnācējus un par tiem rūpēties. Ja tas būs, tad notiks arī viss pārējais.

Dz. A.: - Problēma ir arī lauku skolās, kur ir apvienotās klases. Samazinās skolotāju slodze. Atsevišķos priekšmetos skolotāju trūkst, tāpēc ir "braukātāji", piemēram, no Valkas ģimnāzijas brauc uz Kārķiem un otrādi. Darām visu, lai pedagogiem būtu pēc iespējas mazāk neērtību.

Izglītība