Smiltenes Centra vidusskolā tiekas literārajā kafejnīcā 4

Smiltenes Centra vidusskolas vecāko klašu skolēni svinēja grāmatas "Es dzīvoju mirklim, mirklim tam..." iznākšanas svētkus. Tas ir brīdis, kad vidusskolēnu visdziļāk noslēptās jūtas, viskarstākās vēlmes un visilgotākie sapņi sakopoti vienā grāmatā.

 

Centra vidusskolā lliterārā kafejnīca notiek otro gadu. Pērn vidusskolēni literārajā pēcpusdienā pie tējas, degošām svecēm pārējiem atklāja savus mīļākos dzejoļus. Tie bija izcilu, mazāk pazīstamu un vietējo dzejnieku rakstīti. Drosmīgākie lasīja arī savu dzeju.

Šogad latviešu valodas un literatūras skolotāja Valda Cirīte saviem skolēniem deva uzdevumu - katram uzrakstīt vēstuli. Tai nebija ierobežojuma. To varēja rakstīt pagātnei, nākotnei, bērnībai, sirdsapziņai, kādam priekšmetam. Vēstījums vēstulē sniedzās tik tālu, cik dziļas bija jauniešu domas.

 

Vēstules apkopo grāmatā"Uzrakstītās vēstules apkopojām grāmatā. Sākotnēji domājām, ka būs viens sējums, bet sanāca divi. Vēstules rakstīja visi vidusskolēni, un tās patiesi sanāca ārkārtīgi sirsnīgas, jaukas un aizkustinošas," teic skolotāja.

Literārajā kafejnīcā jaunieši prezentēja savus darbus skolas biedriem un klašu audzinātājām. Viņiem nebija svarīgi, vai vēstules bija pagātnei, tuvumam vai tālumam. Svarīgākais bija mirkļa piesātinājums, tā tuvums un brīvais domu lidojums. Pasākumā patīkamu noskaņojumu un kopības sajūtu radīja arī dziesmas, ko sākumā izpildīja vidusskolas meiteņu ansamblis Ilonas Jansones vadībā, bet vēlāk tam pievienojās pārējie.

 

Atklājas plašākai publikai11.a klases skolniece Elza Cīrule ir pārliecināta, kā šāds pasākums skolā ir nepieciešams. Tas iemāca izpaust savas domas, dziļākās jūtas plašākai publikai. "No tā nevajag kautrēties. Iespējams, ir viegli uzrakstīt vēstuli, jo ir kam.

 

Bet izstāstīt citam ir daudz grūtāk. Es stāstīju pārējiem, ka nedrīkst palaist vējā ne mirkli, jo mēs nekad nevaram zināt, cik gara mums būs dzīve. Tā neilgst mūžību, tā sastāv no bezgala daudz trausliem mirkļiem, un tu esi tas, kas nosaka to, cik tie ir piesātināti," saka Elza.

Daudziem jauniešiem šis pasākums bija savu robežu pārvarēšana. Kāds kavējās ar tēmas izvēli, cits centās saprast, cik tālu atklāties un ko tomēr paturēt sevī. "Ilgi domāju, ko rakstīt. Sākumā bija grūti, jo izvēlējos tēmu, bet tad nebija īsti ko teikt.

 

Beigās viss izdevās un mūsu visu kopdarbs bija ļoti pozitīvs. Tā atmosfēra grāmatas iznākšanas svētkos bija fantastiska. Kārtīga saliedētības sajūta," stāsta 11.a klases skolnieks Jānis Augstkalns.

 

Par pasākuma īpašo gaisotni puisim piekrīt arī 10.b klases skolnieces Lāsma un Zanda. Literārās kafejnīcas apmeklējums būšot noderīgs arī mācībās. "Šis viss ir palīdzējis mums atklāt savas domas, mazinājis uztraukumu, uzstājoties publikas priekšā," teic meitenes.

Skolotāja V. Cīrīte uzskata, ka grāmata "Es dzīvoju mirklim, mirklim tam..." ir guvusi augstāko novērtējumu - divpadsmitie izteikuši vēlmi, ka katrs no viņiem šādu grāmatu vēlētos saņemt Žetonu vakarā.

Komentāri 4

Tā lūk

Varbūt uzrakstīt vai mazākajās klasēs arī kas notiek. Viss tikai vidusskolēniem. SCV - nosaukums izsaka visu.

pirms 11 gadiem, 2009.11.08 12:36

Toms!

Lielais paldies skolotājai Valdai par šāda pasākuma organizēšanu un attistīšanu. Prieks, ka pasākums jau ir izveidojies jau kā tradīcija!

pirms 11 gadiem, 2009.11.08 15:09

Jānis

Cepuri nost-sk.cien.Cirītei,lai veicas arī turpmāk.

pirms 11 gadiem, 2009.11.08 16:21

klasīte

Cepuri nost-paši skolēni.Visradošākā tauta!

pirms 11 gadiem, 2009.11.09 19:31

Izglītība