Smiltenes ģimnāzija sāk posties 2009. gadā svinamajai jubilejai 1

Nākamajā gadā Smiltenes ģimnāzija svinēs simtgadi. Skolēni un pedagogi jau tagad sākuši post izglītības iestādi lielajai jubilejai.

 

 

Aizvadītajā nedēļā Smiltenes ģimnāzijas jaunā korpusa trešajā stāvā spēcīgi smaržoja eļļas krāsas. Vecāko klašu skolēni, pilsētas mākslas skolas audzēkņi un absolventi, apgleznoja gaiteņa garo sienu. Tagad uz tās ir viņu skolasbiedru silueti - oranži, spilgti dzelteni un zaļi. "Tās ir skolēnu ēnas. Viņi trešdien nostājās pie sienas, bet citi apvila kontūras. Šodien pārkrāsojam," skaidro ģimnāzistes Ilze Saviele un Jana Oļseviča.Gaidot jubileju, Smiltenes ģimnāzijas skolvadība uzrakstījusi 10 projektus par izglītības iestādes attīstības vīziju. To vidū ir arī jaunā korpusa gaiteņu labiekārtošana un filmas un dienasgrāmatas veidošana par Smiltenes ģimnāziju - cilvēkiem, vidi un tradīcijām.Nesen ģimnāzijas 7., 8. un 10. klašu skolēni iztaujāja vecākus, radiniekus un citus smilteniešus, kuri savulaik mācījušies Smiltenes ģimnāzijā, vēlāk - vidusskolā. Tas klasēm bija projektu nedēļas uzdevums, saistīts ar pošanos skolas jubilejai. Iegūto informāciju izglītības iestāde apkopo atbilstoši desmitgadēm un veido elektronisko datu bāzi. "Skolēnu savāktās ziņas noderēs informatīvajiem stendiem, grāmatai, filmai. Plānojam, ka, ierodoties uz jubileju, absolventus klasēs sagaidīs kāds sveiciens," stāsta Smiltenes ģimnāzijas direktores vietniece projektu darbā Velga Mālkalne.

 

 

Uzzina par vecmāmiņu parašutistiPavisam 11 diezgan sarežģīti jautājumi, un garas intervijas. Tā projektu nedēļas uzdevumu vērtē Deins Apškrūms no 7.a. Viņš, tāpat kā citi klasesbiedri, pilsētā meklēja Smiltenes ģimnāzijas absolventus ("viņu bija ļoti daudz," iestarpina Deins) un iztaujāja radiniekus, kuri mācījušies šajā skolā.Deinu pārsteidzis vecmāmiņas, dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas stāstītais par jaunības piedzīvojumiem. "Beidzot 11. klasi, vecmāmiņa iestājās parašutistu pulciņā. Kad bija praktiskās nodarbības un bija jābrauc uz Valmieru, kādas augstākas amatpersonas neļāva viņai lēkt ar izpletni, jo viņa bija meitene," stāsta Deins.Aiga Apsīte (8.a) intervēja māsas Sandu (tagad Latvijas Universitātes studenti) un Lindu (studē Biznesa augstskolā "Turība"), kā arī mammu, krustmāti, krusttēvu un mammas māsīcu. "Viņi visi ir Smiltenes ģimnāzijas absolventi. Mamma, krustmāte un mammas māsīca pat gāja vienā klasē," Aiga ir pārsteigta, uzzinot, ka tik daudz radinieku mācījušies ģimnāzijā.Uzklausot, kādi viņiem bijuši piedzīvojumi skolā, varējis arī pasmieties. "Mūsu laikā tādas lietas nebūtu ienākušas prātā, piemēram, apzīmēt vēstures skolotāja krēslu ar krītu. Viņš esot apsēdies, un viss uzvalks bijis balts," stāsta Aiga.

 

 

Paliks uz gaiteņa sienasSmiltenes ģimnāzijas direktores vietniece mācību darbā Sandra Ozoliņa ir gandarīta, ka sasniegts viens no projektu nedēļas mērķiem. Skolēni vairāk uzzinājuši par vecāku, vecvecāku un citu radinieku saistību ar viņu skolu, arī šādi sev atklājot skolas vēsturi. Otrs projektu nedēļā paveiktais lielākais darbs bija ģimnāzijas jaunā korpusa trešā stāva gaiteņa sienas apgleznošana. Tā ir Smiltenes mākslas skolas direktora Haralda Baloža ideja, kā ar minimāliem līdzekļiem mājīgas skolas vides veidošanā panākt dekoratīvu un simbolisku efektu, iesaistot audzēkņus. "Pēc gadiem viņi viesosies skolā jau kā absolventi un, rādot uz savu siluetu, varēs teikt: "Tas esmu es"," saka H. Balodis.Savukārt jaunā korpusa otrā stāva gaiteni skolvadība iecerējusi veidot vēsturisku, bet pirmo - kā laikmetīgās mākslas stāvu, rīkojot tur izstādes.

Komentāri 1

Izglītība