Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Studenti prasa vienlīdzīgu pieejamību

"Latvijas Studentu apvienība 12. janvārī iesniedza savus labojumus paredzētajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā tiek piešķirts un jāatmaksā studiju un studējošā kredīts, kurus principā uzskata par vēl neizdevīgākiem nekā spēkā esošie," ar šādu paziņojumu klajā nāk Latvijas Studentu apvienība.

 

Latvijas Studentu apvienība (LSA) uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir nepieciešami tādi studiju un studējošo kredītu noteikumi, kuri pasargātu studentus no iespējamiem zaudējumiem, un ieguvēji būtu viņi, nevis kredītiestādes.

"Pašreiz tiek radīti priekšnoteikumi, lai kredītu students izvēlētos eiro valūtā, jo tiem ir izdevīgāki noteikumi, nekā ņemot kredītu lata valūtā," tā LSA Sociālā virziena vadītājs Edgars Bērziņš. Viņš pauž nostāju, ka kredītiem ir jāaizsargā studenti no lata vērtības samazināšanās riska.

Smilteniete LSA viceprezidente Dace Grante uzskata, ka nav pieļaujami atšķirīgi noteikumi pret kredītu piešķiršanu lata vai eiro valūtās. "Vēlamies panākt, lai students pēc šo Ministru Kabineta noteikumu pieņemšanas nepaliktu zaudētāja lomā.

 

Šajā jautājumā gribam panākt, lai kredīti eiro un lata valūtā tiktu piešķirti ar vienādiem noteikumiem. Atviegloti nosacījumi kredītiem eiro valūtā nedrīkstētu būt kā priekšnoteikums studentu izvēlei," skaidro D. Grante.

Pagaidām nav garantijas, ka nenotiks lata vērtības izmaiņas attiecībā pret eiro. Ja lata kurss nemainīsies, tad students neko nezaudēs. Tomēr, ja notiks pretējais, tad zaudētājs būs students, bet ieguvējas kredītiestādes.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes students Kristaps Elstiņš priecājas, ka pagaidām viņam nav bijis nepieciešams ņemt ne studiju, ne studējošā kredītu. Tomēr nevar zināt, vai nākotnē tas nebūs nepieciešams.

 

"Uzskatu, ka jebkurā gadījumā bankas nav muļķes un ir ieguvējas. Man istabas biedrs ir paņēmis studējošā kredītu un katru mēnesi saņem 120 latus. Beigās ar visiem procentiem jāatdod ap pieciem tūkstošiem, kas jāsāk atmaksāt gadu pēc studijām. Tas ir vājprāts. Saprotu, ka ir grūti ar naudu, bet arī es kaut kā sitos cauri.

 

Četrus gadus esmu piesaistīts skolai, nevaru strādāt un būt pats savu finanšu noteicējs. Bet, ja būtu man šāds kredīts, tad arī pēc skolas vēl uz pāris gadiem būtu savu dzīvi norakstījis, jo kalpotu bankai. Labāk tagad graužu barankas, bet vēlāk esmu brīvs," viedokli pauž K. Elstiņš.

Pēc savu draugu pieredzes, viņš ikvienu studentu mudina, ņemot kredītu, pievērst uzmanību tā izdevīguma un atmaksas noteikumiem.

Izglītība