Vācieši Jērcēnu pagastā stāda mežu

Jērcēnu pagastā notika Meža diena, kurā piedalījās arī gandrīz pussimts liela grupa skolēnu un pedagogu no Strenču sadraudzības pilsētas Saidas (Vācija). Piektdien viesi uzzināja daudz nianšu par to, kā stādāms mežs.

 

Jērcēnu pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Ginta Gailīte uzskata, ka ikviens meža stādīšanas pasākums ir atbalstāms, jo Latvijā izcirsts tik daudz. Vislabāk tas redzams pa lidmašīnas iluminatoru. "Priecājos, ka mūsu pagastā būs par vienu apstādītu stūrīti vairāk.

 

 

Turklāt tas notiek Meža dienu jubilejas gadā un darbu paveiks jaunieši," smaida Ginta.Talkā piedalījās arī Ērģemes pagasta padomes priekšsēdis Edgars Irklis."Šajā pasākumā cenšos piedalīties katru gadu, kad saņemu ielūgumu. Mežu stādīt jebkādā gadījumā ir vērtīgs pasākums," nešaubās Ērģemes saimnieks.

 

Vāciešu grupa Strenčos pavadīja nedēļu. Viens no viņu galvenajiem uzdevumiem un projekta virzieniem ir iepazīt Latvijas kultūrvēsturi. Skolēni apmeklēja Okupācijas muzeju, notika mācību stunda par abu valstu kultūru vēsturiskajām saiknēm. "Viesus tas patiešām interesē, neraugoties uz viņu specifisko vecumu (16 gadu).

 

 

Runājot ar pieaugušajiem sapratu, ka viņi nekautrējas par savu vēsturi. Protams, to saprot un nožēlo. Viņiem ir atšķirīgs priekšstats par dažādu vēstures jautājumu traktēšanu," novērojis Strenču vidusskolas direktors Jānis Pētersons.

 

Mājinieki viesiem centās parādīt maksimāli daudz - arī Rīgu un Valkas rajona interesantākās vietas. Saidas skolēni iepazina Strenču vidusskolas iekšējo dzīvi un izglītības sistēmu kopumā. Daļa Strenču bērnu ar ciemiņiem jau bija pazīstami kopš Saidas apmeklējuma. Vecās un jaunās draudzēšanās notika vakara tusiņos.

 

Lai sazinātos, bērniem ir jārunā vienā valodā. Strenču vidusskolā vācu valodu apgūst nedaudz skolēnu, tāpēc sarunāšanās notika angliski. Direktors uzskata, ka tā ir lieliska pieredze abu skolu bērniem. Nebūt nevar sacīt, ka vācieši šo valodu prastu labāk par Strenču skolēniem.

 

Īpaši liels pasākums - festivāls - skolā notika trešdien. To īstenot nebija viegli, taču viesiem patika. Skolēni ir tā sadraudzējušies, ka vēlas būt kopā no rīta līdz vakaram, taču mācībām plānoto laiku citiem mērķiem nevar izlietot. Piektdien pusdienlaikā viesi ar laivām devās braucienā pa Gauju. Lielu darbu programmas veidošanā un īstenošanā ir ieguldījusi direktora vietniece mācību darbā Dace Gaigala un arī citi pedagogi.

 

Vietējie skolēni uzskata, ka viesu uzņemšanas projekts "ir labais". "Domāju, ka šīs dienas atcerēsimies visu mūžu. Pa īstam. Labi pasākumi notika vakaros. Gājām pie viņiem lēkāt uz batuta, spēlējām biljardu un citas spēles," priecājas Signija Zandere un Antra Esīte kopā ar draudzenēm.

 

Saidas vidusskolas direktors Volfgangs Bekerts, jautāts, ar ko atšķiras viena pilsēta no otras, atbildēja, ka vairāk ir līdzīgā, nevis atšķirīgā. Piemēram, Saidā vidusskolā ir tikai 10 klases. Tie, kuri vēlas iegūt vispārējo vidējo izglītību apmeklē citas skolas. Atšķirīga ir arī zināšanu vērtēšanas sistēma. Vācijā - sešās ballēs, turklāt labākā atzīme ir vieninieks.

 

 

Mācību priekšmeti ir gluži kā Latvijā, tomēr Vācijā skolēni ir noslogoti pusotras vai pat divas reizes mazāk nekā Latvijā. Pamatatšķirība izglītībā ir tā, ka Saidā ir tikai mācību process, nevis papildu vēl dažādu interešu izglītība. Viesiem patīk, ka Latvijā īpašs akcents likts uz kultūrizglītības aspektiem. Viņiem patīk arī tas, ka daudz laika atvēlēts sporta nodarbībām. Direktors ievērojis, ka strencēnieši ne tikai labāk zina svešvalodas, bet arī zināšanu līmenis mācību priekšmetos viņiem ir augstāks. "Tas ir labi, ka mūsu skolēni to redz," pārliecināts V. Bekerts.

Izglītība