Vācijas atbalstu saņem skolas, kurās padziļināti māca vācu valodu, - arī Smiltenes ģimnāzija

Latvijā ir tikai 14 skolas, kurās skolēni padziļināti mācās vāciski

Vakar Smiltenes ģimnāzija saņēma jaunu videoprojektoru, kuru izmantos valodu apmācībai. To skolai pasniedza Mehthilde Špīgele - vācu diploma programmas koordinatore Latvijā.

 

Projektors ir Vācijas Ārlietu ministrijas Ārzemju skolu centra dāvana.Smiltenes ģimnāzija ir viena no 14 skolām Latvijā, kuru audzēkņi var izvēlēties vācu valodu mācīties padziļināti. Smiltenes ģimnāzijā tas ir iespējams, sākot no 7. klases. Skolu beidzot, šie audzēkņi saņem īpašu diplomu, kas dod tiesības studēt Vācijas augstskolās.

 

Tomēr Latvijā kopumā samazinās to skolēnu skaits, kuri par otro svešvalodu papildus angļu valodai izvēlas vācu valodu. Daudzi priekšroku dod krievu valodai, jo tās zināšanas ir priekšrocība darba meklējumos Latvijā, it īpaši Rīgā, salīdzinot ar vācu valodu.

 

"Ja izvēlētos tagad, tad par otru svešvalodu es ņemtu krievu valodu, jo normālu darbu bez krievu valodas zināšanām nevarēšu atrast," domā Smiltenes ģimnāzijas audzēkne Baiba Vērdiņa no 12. c klases. Viņa padziļināti mācās vācu valodu. Diploms par šīs izglītības programmas apguvi Baibai pavērs ceļu mācīties un strādāt Vācijā, ja jauniete nākotnē to gribēs.

 

Smiltenes ģimnāzijas direktore Velga Mālkalne secina, ka vācu diploma skolas Latvijā ir nokļuvušas Vācijas Ārlietu ministrijas vēl lielākas uzmanības lokā ar nolūku saglabāt ārzemēs vācu valodas mācīšanas tradīcijas. To apliecina arī H. Špīgele, izsakot cerību, ka nākotnē Latvijā šādu skolu būs vairāk, nekā 14.

 

Novembra sākumā Latvijas vācu diploma skolu direktori, arī V. Mālkalne, piedalījās Baltijas jūras valstu seminārā Berlīnē. Tajā kopā ar Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem tika spriests, kā rosināt un ieinteresēt šo valstu skolēnus mācīties vācu valodu. Semināra dalībnieki darba grupās izstrādāja sadarbības partnerības projekta pieteikumu un prezentēja to Vācijas Ārlietu ministrijā.

 

V. Mālkalne vērtē projekta pieteikumu kā augstā līmenī izstrādātu dokumentu. Tā tēmas izraudzītas atbilstoši vācu valodas diploma programmai un vērstas uz Baltijas jūras valstu sadarbību izglītībā, kultūrā un politikā.

 

Smiltenes ģimnāzijas direktore cer, ka šis projekts darbosies līdzīgi Eiropas Savienības "Comenius" projektiem. "Tiks izveidota datu bāze, kurā varēs atrast sadarbības partnerus dažādās jomās. Ir arī iecere rīkot starptautiskas skolēnu vasaras nometnes Vācijā," piemēru min V. Mālkalne.

 

Smiltenes ģimnāzija, tāpat kā citas vācu valodas padziļinātas apmācības skolas Latvijā, saņems arī Vācijas valdības atbalstu vācu valodas pedagogu tālākizglītībā un palīdzību modernu mācību līdzekļu iegādē. Tam apliecinājums ir vakar Smiltenes ģimnāzijai uzdāvinātais videoprojektors.

 

Vācu valodu mācās arī Strenču vidusskolas audzēkņi, kuri šo priekšmetu izvēlējušies, taču viņi to neapgūst padziļināti, kā tas notiek Smiltenes ģimnāzijā. "Domāju, ka padziļināta vācu valodas apmācība skolā nav vajadzīga," saka skolas direktors Jānis Pētersons, "jo Latvijā krievu valoda ir nepieciešamāka un ir arī aktuālāka. Ja kāds vācu valodu grib mācīties padziļināti profesionālā līmenī, tad var atrast citu iespēju, kur to darīt."

 

V. Mālkalne izsaka nožēlu, ka aizņemtības dēļ skolēniem ir pilnā apjomā grūti mācīties trīs svešvalodas, proti, vienu no tām fakultatīvi, jo jebkura svešvaloda, kuru cilvēks prot, ir nozīmīga viņa karjerā un pasaules izzināšanā.

Izglītība