Vai daiļradei pienācis gals?

Pagājušajā nedēļā rakstījām par finansējuma samazinājumu sporta skolām un neziņu par skolas tālāko nākotni. Līdzīgā situācijā ir nokļuvušas arī Latvijas mākslas un mūzikas skolas.

 

Smiltenes mūzikas un mākslas skolu audzēkņi uzrādījuši augstus panākumus gan Latvijas, gan pasaules mērogā.

 

"Smiltenes mūzikas skola ir pastāvējusi 52 gadus. Latvijā nav neviens profesionālās mūzikas vai pašdarbības kolektīvs, kurā nebūtu vismaz viens smiltenietis," norāda Smiltenes mūzikas skolas direktors Andris Megnis.

 

Diemžēl tagad skolu pastāvēšanas nākotne ir nezināma, jo valsts šīm mācību iestādēm būtiski samazinājusi finansējumu. Kopā uz visu Latviju mūzikas un mākslas skolām līdz šā gada beigām atvēlēts viens miljons latu. Tie ir apmēram 20 procenti no nepieciešamās summas.

 

Smiltenes mūzikas skolā pēc akreditētām un licenzētām programmām mācās 220 audzēkņi. Skolā strādā 24 pedagogi.

 

 

Mācību iestādē var apgūt pūšaminstrumentu spēli - eifoniju, flautu, klarneti, mežragu, saksofonu, trompeti un tubu, stīgu instrumentu spēli - ģitāru, kokli un vijoli, kā arī taustiņinstrumentu un sitaminstrumentu - akordeona un klaviermūzikas - spēli. Darbojas arī vokālās mūzikas kora klase.

 

„Pagājušajā gadā ieguldījām smagu darbu, lai izdotos akreditēt visas 14 izglītības programmas. Tas skolai izmaksāja vairāk nekā vienu tūkstoti latu. Izglītības iestāde ir akreditēta līdz 2014. gada 8. maijam," informē A. Megnis.

 

Savukārt mākslas skolā mācās 115 audzēkņi. Skolā strādā seši pedagogi. Mācību iestādē var apgūt gleznošanu, zīmēšanu un kompozīciju veidošanu.

 

A. Megnis norāda, ka sakarā ar finansējuma samazinājumu, būs jāsamazina arī stundu skaits. Līdz ar to mūzikas skola vairs nespēs skolēniem nodrošināt tik pilnvērtīgu izglītību kā līdz šim.

 

Līdzīgās domās ir arī Smiltenes mākslas skolas direktors Haralds Balodis.

 

"Līdz šim mākslas skolā bija jāmācās pieci gadi. To laikā skolēns apguva vizuāli plastiskās mākslas programmu, iegūstot diplomu. Pēc papīriem, kas atnākuši no valdības, šķiet, ka šo programmu vairs nevarēsim realizēt. Ja stundu skaits tiks samazināts, tad valdībai, visticamāk, būs jāveic šo programmu caurskatīšana," uzskata H. Balodis.

 

 

Mācību iestāžu direktori H. Balodis un A. Megnis ir vienisprātis - skolēnu mācību maksa noteikti netiks palielināta.

 

"Smiltenes mūzikas skolā mācību maksa ir astoņi lati mēnesī. Tas ir samērā liels atbalsts no vecāku puses. Šī nauda tika tērēta mācību metodisko materiālu iegādei, kā arī mūzikas instrumentu remontam un braucieniem uz konkursiem.

 

 

Diemžēl tagad vairs nevarēsim atļauties braukt ne uz konkursiem, ne piedalīties citās tālākās aktivitātēs, taču maksu noteikti nepaaugstināsim. Kultūras ministrija un valdība piedāvā iespēju trīspusēju finansējuma plānu pedagogu algām - valsts, pašvaldības un vecāki, taču es šādu iespēju neatbalstu," stāsta A. Megnis.

 

Arī H. Balodis iespēju palielināt skolēnu mācību maksu neatbalsta.

 

"Maksa mākslas skolā ir pieci lati mēnesī, un to mēs noteikti nepalielināsim. Pašreizējā situācijā mācību maksas palielināšana būtu pilnīgi neatgriezenisks process. Tas uzreiz nozīmētu audzēkņu skaita samazināšanos, jo arī bērnu vecākiem ir grūta finansiālā situācija," uzskata H. Balodis.

 

Abi skolu direktori domā vienādi - ja skolas likvidēs, atjaunot to darbību būs ļoti grūti.

 

"Lai mūzikas skola pastāvētu, centīsimies strādāt maksimāli gan no vecāku, gan pedagogu puses. Ja skolu nolikvidēs, tas būs neatgriezeniski. Lai nu kā, pašreiz turpinām darbu un cenšamies saglabāt optimismu," saka A. Megnis.

 

"Viennozīmīgi ir tas, ka ,ja skolu likvidēsim, tad atpakaļ vairs neko neatjaunosim. Pedagogi, kas strādāja, atradīs citu darbu, un, visticamāk, atpakaļ pedagoģijā neatgriezīsies. Līdz jaunajam gadam noteikti strādāsim, bet kā būs pēc tam - nezinām. Tad redzēs. Mācību materiāliem mums ir iekrāta rezerve - līdz jaunajam gadam pietiks," stāsta H. Balodis.

 

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis norāda, ka mācību iestāžu pastāvēšanai tiek meklēti risinājumi.

 

"Skaidri neko pateikt nevaram, jo pašlaik tiek apvienots novada pagastu un pilsētas budžets. Situācija ir tāda, ka ienākumu bāze samazinās, līdz ar to visām iestādēm būs jāskatās, uz ko varētu ietaupīt. Taču ir skaidrs - skolas mēs noturēsim," informē A. Mežulis.

Izglītība