Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola – attīstības centrs svinēs 135 gadu jubileju

Sestdien, 23.oktobrī, plkst. 15 Valmieras Drāmas teātrī notiks svinīgs sarīkojums par godu Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas - attīstības centra 135 gadu jubilejai. Vienlaikus norisināsies arī skolas 8.absolventu salidojums, kurā aicināti piedalīties skolas absolventi, bijušie pedagogi un darbinieki. No plkst. 18 jubilejas svinības turpināsies skolas ēkā, Leona Paegles ielā 5/7 un no plkst. 20 viesi aicināti piedalīties svētku ballē.

Gadu gaitā skola savā mūžā piedzīvojusi daudz pārmaiņu - mainījušās ēkas, direktori, skolotāji, audzēkņi un apmācības programmas. „Vislielāko ieguldījumu skolas atvēršanā savulaik devusi dižciltīga vāciete - Ozolmuižas grāfiene Emma Mellina. „Tieši šī turīgā sieviete no saviem ārzemju ceļojumiem uz Valmieru atveda ideju par kurlmēmo bērnu apmācīšanu. Viņu atbalstīja Matīšu draudzes mācītājs K. Moltrehts. Abi pārliecināja Valmieras pilsētas galvu Antoniusu par iespēju uzsākt tiem laikiem neparastu skološanu," stāsta vēstures skolotāja un skolas muzeja vadītāja Antra Rozenberga.

1875. gadā skolā iestājās astoņi bērni un lielākais skolēnu skaits, kas reģistrēts skolas dokumentos, ir 181 skolēns 2006./2007.mācību gadā. Antra Rozenberga stāsta: „Koka namiņš Diakonāta ielas malā, kurā 1875.gadā sapulcējās pirmie skolēni, līdz mūsdienām gan nav saglabājies - tas nodega kara laikā, toties jo plaši izaudzis skolas komplekss bijušajā Jēru kalnā. 1882./83. mācību gads sākās gada laikā uzceltajā sarkanajā ķieģeļu ēkā, kas bija ieplānota 40 audzēkņu mācīšanai un izguldināšanai internātā. Augot skolēnu skaitam, bija nepieciešama jauna skolas korpusa celtniecība un 1929.gada 31.augustā tika iesvētīta jaunā (dzeltenā) skolas ēka.

Tā pārsteidza ar 10 ērtām klasēm, plašu aktu zāli, mācību līdzekļu glabātuvi, modernu pirti un centrālapkuri. Sarkanajā ēkā tika izvietots internāts, virtuve un ēdamzāle. Nākamie lielākie celtniecības darbi notika direktora A.Kursīša laikā un celtniecības darbos piedalījās arī skolas audzēkņi. Kopējie pūliņi deva lielu gandarījumu, kad 1963.gadā atklāja jauno internāta ēku. Pēdējās grandiozākās pārmaiņas skolas telpas piedzīvoja 2005.-2007.gadā. Līdz ar darbības paplašināšanos 1998.gadā skola ieguva jaunu nosaukumu - Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskola - attīstības centrs. Darbu uzsāka arī pirmsskolas izglītības grupa bērniem ar dzirdes traucējumiem."

Arī apmācības principi gadu gaitā piedzīvojuši pārmaiņas, taču skolas galvenais uzdevums vienmēr ir bijis iemācīt skolēniem runāt, lasīt no lūpām, saprast līdzcilvēku skaņu valodu, rakstīt, lasīt, rēķināt un sagatavot sabiedriski derīgus pilsoņus. „Lielākās pārmaiņas notika 1958.gadā, kad direktora J. Madarāja un mācību pārziņa K.Alkšņa vadībā, sadarbojoties ar Maskavas surdopedagoģijas speciālistiem, skola tika pārorganizēta par vājdzirdīgo bērnu skolu.

No Valsts Valmieras kurlmēmo skolas tā kļuva par Valmieras vājdzirdīgo bērnu skolu - internātu un turpmāk apmācības principos un metodikā skola stingri sadarbojās ar Krievijas surdopedagogiem. 1957./58.mācību gadā pirmajā klasē ierīkoja pirmo mikrofonu aparatūru un 1994.gadā no Vācijas Gīterslo apgabala katrs skolēns saņēma individuālos aizauss dzirdes aparātus," stāsta Antra Rozenberga.

Kopš skolas pirmsākumiem audzēkņi apguva arī dažādu amatu prasmes, ilgākās tradīcijas pastāvēja galdnieku un šuvēju apmācībā. Skolēni varēja mācīties kurpnieka un grāmatu iesējēja amatus, savukārt meitenes apguva rokdarbus. „Šogad atkal esam noslēguši vienu posmu skolas vēsturē - mums vairs nav arodapmācības un mācību laiks samazinājies līdz 10 gadiem pamatizglītības iegūšanai.

Toties esam gandarīti, ka ir noticis skolas vēsturē kas nebijis - pirmo gadu mācības uzsākusi vidusskolas 10.klase un turpmāk skolēni pie mums varēs iegūt arī vidējo izglītību. Līdz ar to piekto reizi mainījās skolas nosaukums. Skolas jubilejā vēlu arī turpmāku attīstību un jaunas, radošas idejas visam kolektīvam ," saka Antra Rozenberga.

Izglītība