Visi ceļi ved uz Valku

Aizvadītās nedēļas nogalē Valkā notika Latvijas profesionālās ievirzes mākslas skolu zīmēšanas konkursa noslēgums un zīmēšanas priekšmeta pasniegšanas metodikas seminārs, kurā piedalījās 160 pedagogu no 54 mākslas skolām.

Tik liels pasākums Valkas mākslas skolas vēsturē notika pirmoreiz. Diemžēl daudzu skolu pedagogiem līdzekļu trūkuma dēļ nebija iespēju apmeklēt šo semināru. "Tas bija lielisks, turklāt ļoti labestīgā gaisotnē. Man patika, ka pirmoreiz šo semināru praksē izskanēja arī kritika.

Tas par zīmēšanas konkursa rezultātiem. Skolas kļūst vecākas, tāpēc nepieciešams paraudzīties uz sevi objektīvāk un paškritiskāk. " uzskata Valkas mākslas skolas direktore Maruta Stabulniece. Viņa priecājas, ka speciālisti Valkas skolas ekspozīciju novērtēja kā "īsu pamācību zīmēšanā". Zīmēšanas konkursa žūriju vadīja Mākslas akadēmijas pasniedzēja Ilze Lībiete. Viņa ir ļoti gandarīta par nevainojamo pasākuma organizēšanu.

Ar mākslas elpu pilsētāVecākajā grupā par uzstādījuma zīmējumu par labāko atzīts 19 gadus vecā smiltenieša Reiņa Pakuļa darbs. Viņa skolotājs ir Smiltenes mākslas skolas direktors Haralds Balodis. "Reinis mācās Smiltenes ģimnāzijas pēdējā klasē, un viņam ir iespēja mācīties mākslas skolas 6. kursā.

Puisis ir izlēmis studēt arhitektūru. Reinis ir ar lielu atbildības sajūtu, un viņš šo uzvaru ir pelnījis," pārliecināts direktors. Viņam seminārs patika kaut vai tāpēc, ka šī bija iespēja sastapt paziņas un draugus profesionāļus, kas notiek aizvien retāk.

Divas dienas Valkā bija redzamas vairāk vai mazāk bārdainas sejas - mākslinieki. Netrūka arī vecāku un jaunāku dāmīšu ar zīmējumu mapēm rokā. Pilsētā bija sajūtama mākslas elpa. Daudzu skolu vadītāji atzinīgi novērtēja Valkas novada pašvaldības attieksmi pret mākslas skolu. Tas var būt kā piemērs citām pašvaldībām.

"Sen nebiju uzklausījusi tik daudz atzinīgu vārdu par mūsu skolu, par pilsētas centra sakoptību un tādu lielisku ēdināšanas uzņēmuma vadītāju kā Albīnu Kārkliņu. Viesi aizbrauca starojoši, un neslēpšu, ka man tas ir patīkami," turpina M. Stabulniece. Tīkamus vārdus par semināru izteica arī Latvijas Mākslas skolu asociācijas priekšsēdētāja Maija Pīlāga.

 

Katrai skolai kaut kas savsRozentāla Rīgas mazās mākslas skolas vadītāja Ilgnese Avotiņa "Ziemeļlatvijai" atzina, ka viņai ir patiess prieks būt Valkā, lai redzētu savu kolēģu sniegumu zīmēšanas jomā, mākslas jomās un arī, lai satiktu viņus un parunātos par aktualitātēm.

"Jo īpaši priecājos par Valkas mākslas skolas jauno veidolu un kolēģu sarūpēto izstādi kultūras namā, kur tik pārliecinoši redzams visu mākslas skolu pienesums valstī. Protams, jāmin mākslas skolu asociācijas vadības sarūpētais lektoru sniegums, kas psiholoģiski relaksē, uzlādē un sniedz impulsus tālākai katra pedagoga darbībai," skaidro I. Avotiņa.

Viņa atzīst, ka katrai mākslas skolai ir kaut kas savus. Vienas akcentē darbošanos lietišķajā mākslā, citas veicina stājmākslas attīstību.

"Mūsu skolas ekspozīcija akcentē ne tik daudz procesa rezultātu, bet gan ceļu uz to. Ja atceramies brīvvalsts laikus, tad ikvienā klasiskajā ģimnāzijā ikviens audzēknis zīmēja ģipša galvu bez jelkādas īpašas mākslinieciskas izglītības. Patiesībā jau arī tur nav nekā sarežģīta - jāprot salikt kopā vairākas vienkāršas lietas, lai veidotos viens, turklāt izjusts veselums, neraugoties uz to, ka ceļš uz labu iznākumu ir līkumots," cenšas skaidrot pedagoģe.

Viņa piebilst, ka patiesībā jau gaisā virmo tādas apmācības metodes kā ačgārnā zīmēšana (kājām gaisā) un citas lietas, kuras izmanto ne tikai rozentāļos.

Katrs atskaitās par savu darbuSeminārā pēdējā lekcija bija par mājaslapu dizaina jaunākajām tendencēm, kuru lasīja bijušais strencēnietis, tagad Latvijas Universitātes lektors Agris Dzilna. Tomēr aizraujošākā viņa uzstāšanās daļa bija par pasaules ugunsskulptūru čempionātu, kas notika Tallinā. Latvijas komanda izcīnīja otro vietu.

Sagatavoto čempionāta foto un videomateriālu demonstrējums bija kā salūts semināra noslēgumam. Viņš apskatīja arī Valkas novada mākslinieku darbu izstādi, kurā pats piedalās. "Klasiska izstāde ar visiem iespējamiem žanriem. Tā mīļi, ka katrs atskaitās par to, ko pašlaik dara," stāsta A. Dzilna. Viņš atzīst, ka radošajam darbam var atvēlēt aizvien mazāk laika.

 

Izglītība