“Ziemeļlatvija” vaicā: Ko plānojat darīt, pēc skolas beigšanas?

Zane Bērziņa: Studentiem šobrīd ir ļoti grūti

Zane Šķērīte: Noteikti mācīšos Rīgā

Kaspars Sīlis: Prom nedomāju braukt

Zane Bērziņa, absolvēs Smiltenes tehnikumu

Mācīšos tālāk, taču ir grūti izlemt kur, jo nezinu, kāda būs situācija Latvijā, kad beigšu studēt. Nezinu, vai profesija, ko plānoju apgūt, būs kādam vajadzīga, un vai varēšu atrast darbu.

Ir trīs skolas, kurās gribētu mācīties - Rīgas Tehniskā universitāte, Biznesa augstskola Turība un Vidzemes augstskola, taču neesmu vēl izlēmusi, kur. Arī par profesiju nav skaidrības. Varētu turpināt mācīties tūrisma sfērā vai pamēģināt ko jaunu, piemēram, par arhitekti vai juristi.

Apsveru arī domu par studēšanu ārpus Latvijas. Esmu interesējusies par šādu iespēju un konsultējusies ar cilvēkiem, kuri studējuši un studē ārpus Latvijas. Tā ir vilinoša iespēja mācīties citā vidē un iepazīt citu kultūru. Problēma varētu būt valoda, bet, mācoties papildus, tas būtu sīkums. No šādas iespējas mani attur ilgas pēc mājām, ģimenes un draugiem.

Lai segtu mācību maksu, pa vasaru došos strādāt uz Īriju un pelnīšu naudu skolai. Ja būs iespējams, domāju strādāt arī skolas laikā.

Kopumā šķiet, ka studentiem šobrīd ir ļoti grūti, jo šķiet, ka par viņiem kā nākamo darbaspēku neviens nedomā. Pašlaik arī mans brālis studē un, lai izbraukātu katru nedēļu Rīgu, nepieciešams daudz līdzekļu. Kopmītnes un pārtika maksā dārgi. Arī studiju maksa nav nekāda mazā.

 

Zane Šķērīte,absolvēs Smiltenes Centra vidusskolu

Noteikti mācīšos tālāk, taču precīzi vēl nezinu kur. Apsveru iespēju par Latvijas Universitāti vai Rīgas Tehnisko universitāti. Zinu, ka noteikti mācīšos Rīgā, jo tur ir lielākas iespējas arī papildus mācībām strādāt.

Neesmu vēl īsti izlēmusi, ko tieši studēšu, jo variantu ir ļoti daudz. Piemēram, matemātikas statistika, loģistika, ekonomika un citas ar matemātikas nozari saistītās profesijas. Vēl apsveru iespēju mācīties par arhitekti, taču šobrīd nav iespējas tādā nozarē strādāt.

Izlemt traucē tas, ka vēl nav zināmas centrālo eksāmenu atzīmes, jo tās nosaka pilnīgi visu. Atzīmēm, kas iegūtas skolas laikā, iestājoties augstskolā, nav nozīmes.

Ir bijusi doma doties mācīties un strādāt uz ārzemēm tādēļ, ka tur ir daudz lielākas izaugsmes iespējas un papildus studijām var labi nopelnīt.

Dzīves apstākļi studentiem Latvijā kopumā ir ļoti slikti, jo maksa par studijām ir augstākā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Citās Eiropas valstīs par studijām ir jāmaksā 900 latu, taču Latvijas Universitātē jau 1500 latu par vienu mācību gadu. Tas salīdzinoši studentam ir daudz vairāk.

Ļoti ceru, ka tikšu budžeta grupā, citādi nezinu, kur ņemšu mācību maksu. Šajos apstākļos vecākiem nebūs ko iedot, bet ņemt kredītu ir riskanti.

 

Kaspars Sīlis,absolvēs Cēsu 4. profesionālo vidusskolu

Vēl īsti nezinu, taču domāju, ka mācības turpināšu. Viss atkarīgs no finansiālās situācijas mūsu valstī.

Ja mācīšos, tad Jelgavā par enerģētiķi. Vēlos apgūt šo profesiju, lai nebūtu visu mūžu jāstrādā smags roku darbs, kā tas ir daudzās citās profesijās. Tas ir ļoti atbildīgs darbs, taču man saistošs, jo Cēsīs mācījos par elektriķi.

Varētu turpināt mācības Rīgā, kur ir lielākas izaugsmes iespējas, taču man Rīga nepatīk kā pilsēta, tādēļ priekšroku došu Jelgavai - studentu pilsētai.

Ja turpināšu mācības, tad noteikti neklātienē, lai papildus varētu arī strādāt. Kredītus noteikti neņemšu un nekad arī neesmu gribējis ņemt.

Protams, ir cerība, ka varētu tikt budžeta grupā. Nebūtu jau slikti. Domāju, ka studiju maksa augstskolās nav adekvāta, tas viss ir pārāk dārgi. Taču mēs jau tur neko nevaram mainīt.

Lai kādi arī ir apstākļi Latvijā, no šejienes prom nedomāju braukt, jo pirms pāris gadiem jau izmēģināju, kāds ir darbs ārzemēs, un to negribu atkārtot. Arī mācīties negribētu ārzemēs. Vienīgi tādā gadījumā, ja būtu spiests to darīt.

Izglītība