Dzejas dienas: Vajag kaut ko dvēselei

Dzejas mēnesī, drēgnajā laikā un ikdienas steigā arī Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolā skolas pedagogi un darbinieki pie tases tējas vēlējās izbaudīt dzeju dvēselei. Tieši tamdēļ uz skolu uzaicināta dzejniece Marika Svīķe. Savukārt skolēni dzejas dienām veltīja literāru pēcpusdienu.

 

Trīs pakalnu pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotājas Sarmīte Rīdere un Regīna Melzoba ilgi domājušas, vai uz skolu uzaicināt kādu rakstnieku vai dzejnieku, jo iepriekš nekas tāds nav bijis. "Nezinājām, kā uz mūsu ideju reaģēs bērni, jo daudzi no viņiem vēl ir par jaunu, lai saprastu dzejas īpašo valodu," prātojušas skolotājas.

 

Tomēr nolēma, ka pie bērniem uzaicinās paciemoties rakstnieci Dainu Ozoliņu. "Ar rakstnieci Dainu Ozoliņu mēs iepazināmies kursos Rīgā un sadraudzējāmies, jo viņa ir ļoti atraktīva. Nodomāju, ka bērniem tas varētu ļoti patikt. Apmainījāmies ar telefona numuriem, un jau nedaudz vēlāk nolēmu viņu uzaicināt uz skolu. Rakstniece uzreiz piekrita," stāsta R. Melzoba.

 

Pēc tikšanās ar rakstnieci prieks jūtams gan skolēnos, gan pieaugušajos, kuri atzīst, ka tas bijis tā vērts.Šķietami garlaicīgas lekcijas vietā bija neviltots prieks un mirdzums acīs, jo rakstniece, uzrunājot skolēnus, jutās kā viņu vienaudze.

 

R. Melzobai atmiņā palicis kādas 6. klases meitenes rakstītais "Man ļoti patika rakstnieces radošais gars, kā viņa stāstīja par savu profesiju. Vēl man patika, ka viņa iesaistīja arī citus, ne tikai stāstīja kā viņa raksta un no kā viņai rodas iedvesma. Pasākums bija ļoti uzmundrinošs, vēlētos vēl kaut ko līdzīgu, un, galvenais, tas man deva spēku atlikušajai dienai."

 

Arī skolniecēm Kristīnei, Artai, Laurai un Elīnai tikšanās patikusi. Viena no meitenēm ieminas, ka pati vēlētos rakstīt, jo viņai tas labi padodoties. Savukārt Laura atzīst, ka varējis kārtīgi izsmieties, jo rakstniece bijusi atraktīva.

 

Savukārt skolas pieaugušo auditorija rudenīgajā pēcpusdienā pie tases tējas un cepumiem lasītavā ieklausījās dzejnieces Marikas Svīķes vārdos.

 

"Vēlējāmies jau sen tikties ar šo dzejnieci, jo viņa raksta dzeju noskaņai, dažādus vēlējumus. Tieši tas pietrūkst ikdienas steigā," teic S. Rīdere.

 

Skolotāja atzina, ka izdevās uzburt to noskaņu, lai pēcpusdiena lasītavā būtu izdevusies."Cik skaista un iedvesmojoša dzeja. Marikas Svīķes vārdos gribas klausīties vēl un vēl," aizkustinoši saka skolas darbiniece Maija Leimane.

 

Tik tiešām klausoties dzejā un dziesmās ar Marikas Svīķes vārdiem, skolotāju domas uz brīdi kavējās kur citur - tālumā. Tieši tā ir dzejas burvība, kad katrs tajā saskata ko īpašu sev.

 

Sports