Mārim Štrombergam īstā dzīve tikai sākas

Pirmais olimpisko spēļu čempions BMX riteņbraukšanas vēsturē 21 gadu vecais Māris Štrombergs sevi raksturo kā mierīgu un nosvērtu. Par to brīnās ne viens vien, pat tētis Guntars, jo BMX ir dinamisks sporta veids. Bet tieši šīs rakstura īpašības ir Māra trumpis ceļā uz panākumiem.

"Māri ir grūti izsist no līdzsvara, bet, ja tas notiek, viņš ārēji to neizrāda. Jā, viņa tēvs brīnās, kā brīžiem dēls var paveikt tik daudz, ja mājās ir kluss un mierīgs. Bet tāpēc jau viņš trenējas, lai uzsprāgtu tad, kad vajag. Māris uzsprāgst treniņos un tad atkal atiet, līdz ar to mačos ir mierīgs. Viņš ir dzimis BMX," tā par olimpisko medaļnieku saka Latvijas BMX riteņbraukšanas klubu apvienības prezidents Jānis Siliņš.

„1993. gadā, redzot, kā brauc ģimenes draugu Vanagu dēls, vecāki arī mani vēlējās iesaistīt BMX aktivitātēs. Sākumā tiešām bija caur asarām. Aizbraucu, ieraudzīju, raudāju un teicu, nē, tas nekad nebūs priekš manis," mammas teikto par pirmajiem treniņiem atminas olimpiskais čempions.

Pēc brīža Māris paskaidro, ka ar divriteni gan viņam paticis braukt jau kopš mazotnes. Pat trīsritenis nekad neesot bijis. Būdams piecgadīgs zēns, viņš sākotnēji baidījās doties trasē, redzot, kā pa pumpām lēkā vecākie sportisti. „Bet tā es pastāvēju vienu, otru, trešo dienu un tad sāku pats. Sākumā visu laiku pa trasi braucu pretējā virzienā. Visi teica, ka tā nav pareizi. Bet tad jau sāku lekt, un tā lieta aizgāja," atklāj M. Štrombergs.

Līdz valmierieša pirmajiem lielajiem panākumiem nebija jāgaida ilgi. Māris pirmajos Latvijas mačos bija ceturtais veiklākais sportists. „Mamma pastāstīja, ka jau nākamajā gadā braucu un cīnījos pa spici. Bet pēc trīs gadu ilgiem treniņiem BMX kļuvu par Pasaules čempionu deviņgadīgo zēnu grupā. Tā viss lēnām ar kritumiem un kāpumiem aizgāja līdz šobaltdienai," stāsta jaunietis.

Pēdējos divus gadus BMX sportista domas lielākoties raisījās par Pekinu, jo patiesi vēlējās tur nokļūt. Tādēļ ātri vien pēc studiju uzsākšanas Vidzemes augstskolā Māris tās pameta. „Pēc vidusskolas beigšanas iestājos augstskolā, jo vecāki uzskatīja par nepieciešamu iegūt augstāko izglītību. Izvēlējos sabiedriskās attiecības, un viss šķita viegli.

Sākumā gan citi noteica, ka šis būs baigi grūtais kurss. Nodomāju, par ko īsti viņi runā? Tad vajadzēja rakstīt darbus, bet literatūra lielākoties angļu. Sapratu, ka man būs grūti apvienot to ar sportu, tāpēc aizgāju. Bet aizgāju ar mērķi tikt uz Olimpiskajām spēlēm. Visam ticēju un darīju," atklāj mērķtiecīgais jaunietis.

Pēc XXIX Olimpiskajām spēlēm Pekinā Māris apgalvo, ka zinību apgūšana augstskolā būtu solis atpakaļ sportiskajā ziņā.

M. Štromberga izaugsmē liela nozīme bijusi ne tikai ģimenes atbalstam, bet arī treneru Raimonda Ciesnieka un Ivo Lakuča devumam. Pirmais olimpisko spēļu čempions BMX riteņbraukšanas vēsturē par cilvēkiem, kuri viņam palīdzēja nokļūt līdz olimpiskajam zeltam, varētu runāt ilgi, jo katrs ir īpašs Mārim.

Ar lielu cieņu viņš runā par savu tagadējo treneri Ivo. „Protams, atbalsta vecāki un draudzene Žaneta, bet mēs jau te visi Valmieras BMX puiši - Rihards, Toms, Kristaps, Artūrs un Ivo - turamies kopā. Vispirms jau Ivo, kurš ir mans treneris, un vēl pats trenējies. Viņš ir devis neatsveramu ieguldījumu manā izaugsmē," stāsta Māris.

No trenera I. Lakuča BMX sportists gadu gaitā paņēmis no visa pa druskai. „Gan no treniņiem, gan privātās dzīves, un tas viss nemanot salasās kopā," piebilst M. Štrombergs.Viņš apgalvo, ka, klausoties un skatoties trasē uz treneri, domājis, kuras lietas var izdarīt labāk, tādējādi viens otru papildinot. „Dzinām viens otru uz priekšu, un tā aizcīnījāmies līdz olimpiskajam zeltam," priecīgi saka čempions.

Tā kā Ivo Lakučam ir liela pieredze BMX sportā, viņš Mārim pirms olimpiādes deva vērtīgus un nomierinošus padomus. „Ivo jau brīdināja, lai pārlieku nesatraucos par daudzajiem cilvēkiem un žurnālistiem visapkārt, jo esmu vēl jauns. Bet es kaut kā biju tam jau sagatavojies, jo, aizbraucot uz Pekinu, viss nelikās tik traki. Saglabāju iekšējo mieru, tāpēc šķita, ka notiek parastas sacensības. Tas noteikti palīdzēja," atceras M. Štrombergs.

Pekinā pēc pārliecinošā un dinamiskā finiša Māris emociju uzplūdā nobļāvies visdažādākajos vārdos un aizmetis riteni. „Rokas gāja pa gaisu, nezināju, kā jāuzvedas, kas tagad jādara," 22. augusta vēsturisko mirkli atminas olimpiskais čempions.

No tuvākajiem Māra cilvēkiem klātienē viņa sniegumu vēroja tēvs ar draugiem, bet mamma, māsa un draudzene mājās Valmierā.

„Daudzi prasa, ko man nozīmē olimpiskās spēles. Bet es to uztveru tā, kā uzvarētus mačus, jo sajūtas ir diezgan līdzīgas. Vienīgi mainījusies ir mediju un sponsoru uzmanība. Tā tas vienkārši ir," apgalvo zelta medaļas ieguvējs.

Nav iemesla neticēt Mārim. Ar jauno statusu un lielo mediju uzmanību puisis ir apradis. Kā pats saka, cenšas šo mirkli izbaudīt un paņemt no tā labāko.

„Varētu teikt, ka tagad sportā īstā dzīve tikai sākas gan no sponsorēšanas viedokļa, gan sasniegumu ziņā. Īstais laiks, kad ir jākapā. Jādara viss pa maksimālo, jo maisam gals ir vaļā. Beidzot ir visas iespējas nodrošināt tuvāko nākotni," nākotnes plānus kaļ valmierietis.Nākamgad Māris vēlas aizbraukt uz Ameriku un pacīnīties tajā pusē, jo tur ierodas stipri sportisti no visas pasaules.

Olimpiskais čempions cer, ka BMX iekaros aizvien jaunu sportistu sirdis. Viņš jaunajiem novēl - galvu augšā! „Protams, sākumā grūti, bet ir jāpatīk braukt. Jaunie tagad redz, ka šajā sporta veidā ir iespēja sasniegt daudz un ir uz ko tiekties. No katra bērna atkarīgs, cik viņš daudz grib sasniegt. Jābūt ticībai un mērķim, protams, būtiska nozīme ir vecāku atbalstam. Tas ir viennozīmīgi," atbildīgi saka M. Štrombergs.

Māra teiktajam pievienojas arī BMX tēvs Latvijā Jānis Siliņš. „Bērnam ir lēnām, pakāpeniski jāienāk sportā. BMX ir tas, kur to var izdarīt. Mums ir sešas vecuma grupas, katram vecumam sava. Nav jau jāskrien pēc panākumiem, te taču ir entie gadi treniņiem," saka J. Siliņš.

Olimpiskais čempions uzskata, ka ir jādara tas, kas patīk. „Nav pareizi, ja vecāki spiež to darīt, sacensībās skrien pa trasi līdzi vai vēl iesit pa ķiveri un kārtīgi salamā. Daudz šādus gadījumus esmu redzējis Latvijā. Vecākiem ir jāļauj bērniem pašiem braukt un kļūdīties. Mani neveiksmes vēl vairāk ir motivējušas sportot labāk," stāsta Māris.

Lai gan pēdējie gadi M. Štrombergam bijuši salīdzinoši veiksmīgi, mačos ir nācies braukt arī ar apsaitētu plecu. Tomēr jaunietis esot tāds braucējs, kurš pārlieku neriskē, drīzāk piebremzē vajadzīgajā brīdī.

Vārds, uzvārds: Māris Štrombergs

Dzimis: 1987. gada 10. martā

Nodarbošanās: no piecu gadu vecuma nodarbojas ar BMX

Sasniegumi sportā: 2008. gadā olimpiskais čempions, zelta medaļas ieguvējs XXIX

Olimpiskajās spēlēs Pekinā. 2008. gadā Pasaules un Eiropas čempions. 2007. gadā Eiropas vicečempions. 2005. gadā Eiropas junioru čempions. 2001. gadā Eiropas čempions (B14). 1996. gadā Pasaules čempions deviņgadīgo zēnu grupā.

Vaļasprieki: basketbols un golfs

Par sevi saka: miermīlīgs un nosvērts 

Sports