Valkā: Viss ir risināms, taču viena skolēnu grupa nedrīkst dzīvot uz citas rēķina 3

Šomēnes portāla sadaļā "forums" notika kaislīgas diskusijas par tēmu "Vai ģimnāzijas sporta halle ir privātīpašums?".

 

Jautājuma būtība ir par to, kāpēc pamatskolas mazajiem florbolistiem liegts treniņiem izmantot halli. Tiesa, tā bija anonīma diskusija un, rakstot ar segvārdiem, var ne tikai izteikt savu viedokli, bet arī ķengāties un vienam otru apvainot dažādos grēkos. Centos izzināt visu pušu viedokļus.

 

Slikts piemērs bērniem"Esmu ļoti priecīga, ka Valkas pamatskolā un ģimnāzijā jau otro gadu strādā florbola treneris Dainis Ābols. Katrai skolai treniņiem ir atvēlēts savs laiks. Faktiski tā ir interešu izglītība," skaidro ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga.

 

 

Ģimnāzijas halle ir paredzēta 7. - 12. klašu skolēniem. Kopā ar viņiem aicināti trenēties arī pamatskolas 6. - 9. klašu skolēni.

 

U-10 ir sporta skolas pulciņš, un tam ir noteikts treniņu laiks pamatskolas sporta zālē. Direktore uzskata, ka nav prāta darbs vienā nodarbībā trenēties skolēniem ar tik lielu vecuma starpību.

 

 

"Visas lietas ir sarunājamas un kārtojamas. Iespējams panākt dažādas vienošanās. Šajos komentāros ir divas lietas - viena man patīk, bet otra ne visai. Patīk, ka vecāki interesējas par skolēnu interešu izglītību, bet nepatīk veids, kādā notiek diskusija," skaidro direktore.

 

 

Viņa iebilst pret to, ka bērni redz, kādā veidā starp pieaugušiem notiek kašķis, ko par diskusiju gan grūti saukt, bet tā jau ir ētiskas dabas problēma. Neviens no bērna vecākiem pie viņas nav bijis un izsacījis iebildumus, ka viņu neapmierina treniņu apstākļi.

 

 

Visas lietas patiešām ir risināmas, taču viena skolēnu grupa nedrīkst dzīvot uz citas rēķina. Florbols ir viens no tiem sporta veidiem, kuru Valkā sauc par savu, tāpēc ir nepieciešamas visu vecumu grupas, lai nenotiktu paaudžu pārrāvums. U-10 ir paši jaunākie, un viņiem iedalītas treniņu stundas pamatskolā. Kāpēc lai viņi trenētos gan vienā, gan otrā skolā?

 

Vaina meklējama sistēmāFlorbola treneris Dainis Ābols bijis izbrīnīts, kāpēc ģimnāzijas hallē nevar trenēties mazie bērni, jo interešu izglītība it kā ir kopēja. Valmierā uz Olimpisko centru dodas piecu skolu jaunieši, un tur nav nekādu problēmu.

 

 

"Kad izrunājos ar ģimnāzijas direktori, kāpēc viņa nevēlas tur redzēt U-10, es viņu pilnīgi saprotu, jo tas viss ir cieši saistīts ar skolas gada budžetu. Citu skolu nodarbības ģimnāzijas hallē prasa papildu līdzekļus, bet neviens jau negrib maksāt," stāsta treneris.

 

Viņam šķiet, ka vaina meklējama sistēmā, kas nav sakārtota no Valkas rajona sporta skolas puses. "Sporta skola administrē treneru algu, bet nepieliek nekādas pūles, lai sakārtotu materiālo bāzi, kas faktiski ir uzlikta uz skolas direktores kakla. Man ir tarificētas astoņas mācību stundas - katrā skolā pa četrām, taču par pārējo, piemēram, nūjām, bumbiņām un citām lietām neviens nedomā," situāciju skaidro D. Ābols.

 

 

Viņš kā cilvēks no malas priecājas par fantastiski skaisto halli, kur vajadzētu darboties, sākot no piecgadīgajiem un beidzot ar pensionāriem. Hallei nepārtraukti jābūt noslogotai un tātad arī pelnošai. Mazajiem par tās izmantošanu vajadzētu maksāt minimāli, taču normāli strādājoši un pelnoši vīrieši var atstāt vismaz dažus desmitus santīmu par katru nodarbību.

 

Valmierā katra nodarbība maksā divus latus. "Ja lielie veči kliedz, ka viņiem vajag visu par brīvu, tad jau bērniem nekas neatliek. Arī domes vadītāji atrodas it kā starp dzirnakmeņiem - visiem vajag bez maksas, taču līdzekļiem ir robežas," novērojis treneris.

 

 

Nupat kaut vai tūkstoš kvadrātmetru lielās grīdas noslīpēšanai un četrreizējai nolakošanai vajadzēja daudz naudas. Resursi nav neierobežoti.

 

Ģimnāzija nav sponsorsIr skolas, halle un sporta skolas. "Sporta skolas direktore algu un līdzekļus administrēšanai saņem atkarībā no bērnu skaita. Mana alga no pašvaldības aizceļo uz sporta skolu, un tā man šo naudiņu izmaksā.

 

 

Ar to arī sporta skolas funkcijas beidzas, jo turpmākais esot pašas ģimnāzijas vai pamatskolas ziņā," skaidro treneris. Viņš neredz jēgu šādai sistēmai.

 

Vienā no portāla komentāriem ir apgalvojums, ka trenerim piedāvāti citi nodarbību laiki. D. Ābols to noliedz. FK "Valka" trenerim palīdz ar degvielu, tāpēc treniņi otrdienās un piektdienās notiek no pulksten diviem līdz pusdesmitiem vakarā.

 

Treneris piekrīt, ka ģimnāzijai nav jāsponsorē dažādu klubu vai pulciņu nodarbības un sacensības. Ja skolā beidzas sporta stundas un nāk trenēties sporta skolas grupas, tad direktorei būtu jāzina, cik naudas ģimnāzija par to saņems. Diemžēl tā nav.

 

Arī pamatskolai ir gluži tādas pašas problēmas. D. Ābolam ir personīgi lietotie florbola borti, un tiklīdz viņš jutīšot, ka sporta sistēma Valkā sakārtojas, tā šos bortus ir gatavs atvest uz pamatskolu, vismaz daļu no tiem, lai bērniem rastos saprašana, kā tos izmantot.

 

 

"Domāju, ka Valkā esmu uzņēmis lielus apgriezienus, tāpēc esmu ieinteresēts lietu pienācīgā sakārtošanā. Vasarā, visticamāk, rīkosim dienas sporta nometnes," stāsta treneris.

 

Halle noslogojama maksimāliD. Ābols nākotni redz situācijā, ka sporta halle darbojas atsevišķi no ģimnāzijas ar autonomu saimnieku, kas pakļauts pilsētas pašvaldībai, un tā arī administrētu visas naudas plūsmas.

 

 

Savukārt skolas, sporta klubi, organizācijas vai privātpersonas ar to slēgtu līgumus un vienotos par izmantošanas grafiku. Tāda prakse ir citās pilsētās, un šādā veidā var panākt sporta būves maksimālu noslogotību. Piemēri nav tālu jāmeklē - tepat Smiltenē.

 

Halles vadītājs Andris Dainis domā, ka, no šodienas pozīcijām raugoties, šis variants būtu labākais un, iespējams, to vajadzēja izdarīt jau sākumā, taču tad bija cita situācija un ēkas būvniecības motivācija bija tā, ka ģimnāzijas skolēniem nav vietas sporta nodarbībām.

 

Nevar izkopt meistarībuJauno florbolistu vecāku viedokli izsacīja Ilvars Rullis. Mazie trenējas pamatskolā, un it kā viss ir kārtībā. Bērni kopā ar treneri braukā uz Latvijas čempionāta spēļu sesijām. "Kā jau visur problēma ir naudiņās.

 

 

Es vedu puišus uz spēlēm citos rajonos un redzu, kā spēlē tur. Mūsu zēnu problēma ir tā, ka viņi neprot izmantot bortus un cenšas spēlēt laukuma centrā, jo, spēlējot laukuma malās, bumbiņa allaž nokļūst zem sola vai paripo zem radiatora," skaidro Ilvars, kurš arī pats ir aktīvs florbolists.

 

 

 Viņš atzīst, ka patiešām vēlas, lai bērns šajā sporta veidā sasniegtu kaut ko nozīmīgu, taču pašreizējā sistēma neatļauj izkopt individuālo meistarību.

 

I. Rullis zina, ka citviet, piemēram, Valmieras rajona Kocēnos, halle pieder pašvaldībai un tajā līdz pusdienas laikam darbojas skolēni, bet pēc tam telpas izīrē citiem. "Man šķiet, ka sporta iestādes strādā katra par sevi un dažkārt starp tām pietrūkst dialoga. Lielie strīdas, bet bērni cieš," uzskata I. Rullis.

 

 

Nākamgad, iespējams, būs komanda arī U-12 grupā. FK "Valka" tika veidots ne jau vienai sezonai. Klubs nevar pastāvēt, ja tam negatavo rezerves. Patiesos rezultātus varēs redzēt, kad tagadējie piecpadsmitgadīgie sasniegs 20 gadu vecumu un būs spēka briedumā. Ja tie ģimnāzijas puiši, kas tagad veido FK "Valka" kodolu beigs spēlēt, tad rezervju trūkuma gadījumā klubs izputēs.

 

 

Pašlaik florbolistiem ir iespējas kvalitatīvi trenēties, taču līdz šim puiši visu apguva pašmācības ceļā. I. Rullis uzskata, ka FK "Valka" komandas sniegums gada laikā ir acīmredzami uzlabojies.

 

 

Savukārt mazajiem tagad tiek ielikti pareizi pamati. Viņš vēlas, lai florbola lietas būtu maksimāli sakārtotas. Uz iepriekšējo spēļu sesiju Stalbē viņš bērnus aizveda par saviem līdzekļiem. Tiesa, palīdzību degvielas nopirkšanai piedāvāja gan klubs, gan bērnu vecāki.

 

Visam jābūt saprāta robežāsValkas rajona sporta skolas vadītāja Mudīte Gerke uzskata, ka bērniem būtu jāļauj bez maksas iekļūt jebkurā sporta zālē. Viņa uzskata, ka šādu konfliktu risināšanā skolu direktoriem jāsanāk kopā ar pašvaldību vadītājiem un viss jāizrunā.

 

 

"Protams, ģimnāzijas halle nevar tur ietilpināt visus sportot gribētājus. Kurš gan negrib izmantot modernas un labi koptas telpas. Visam jābūt saprāta robežās," uzskata sporta skolas direktore. Arī rajona sporta skola, kad rīko sacensības ģimnāzijā, par telpu īri maksā.

 

M. Gerke domā, ka pamatskolas sporta nodarbībām ir gana piemērota, jo īpaši mazo bērnu treniņiem. Viņu līmenis vēl neprasa ideālus treniņu apstākļus.Visticamāk, ka problēmas risināšanai jāpieņem politiski lēmumi, jo katram sava taisnība.

 

Komentāri 3

fans

nu tad lai sporta skola iegadajas bortus arii pamatskolas zalei:)

valka jau ta nekas ipas ar sportu nenotiek, vieniigi tagad florbols.:)
un to pashu vienu sporta veidu nevar normaali nosponsoreet.:@

pirms 12 gadiem, 2009.02.25 19:15

fans

pilniigi piekriitu... ta jau labaak domes darbinieki aizbrauc atpuusties nekaa padomaat par jaunatni :(

pirms 12 gadiem, 2009.02.26 17:04

lidzjutejs

Manas domas ka sporta skola pastav tikai lai sanemtu algas, bet par parejo nekadas dalas. Skolas direktores izteikumi to apliecina.Vinai neinterese spota attistiba. Laiks beigt savu darbibu spota skolas vaditajas amata.Mazie florbolisti izaugs un nakotne var radit labus rezultatus tamdel jarada visi apstakli jau na mazotnes.Luk ta butu spota cienosa pieeja jaunatnei.Dainis Abols ir treneris ar cienu par florbola macisanu U-10 jauniesiem.Gribu ieteik Valkas Domes kontrolejosam personam parbaudit cik un tiek iekaseta maksa par gimnazijas spota halles izmatosanu un iekasetas naudas izmantosanu . Kadi ir izdevumi par izlietoto udeni un elektribu cik noraksta uz macibu stundu un apmekletaju rekina.Ierosinu saja pasakuma piedalities ari domes deputatus un rezultatus izrunat savas sasaukuma sesijas un darit zinamu veletajiem.Padomat vai nav par daudz sorta vaditaju un nodot vadibu vienas rokas.Halle varetu but Domes valdijuma ka tas ir ar stadionu.PADOMASIM?

pirms 12 gadiem, 2009.02.28 15:26

Sports