“Valkas vanagi” spoži lido Latvijas mototrasēs

Starp sporta kolektīviem, kas pārstāv Valku, viens no spožākajiem ir motoklubs “Valkas vanagi”, kas ar sniegumu “Zelta mopēda” sacensībās iekarojis atpazīstamību visā Latvijā un kura rindās izauguši Latvijas motosporta čempioni. Par to, kā klubs radās, attīstījās un par ko tas ir izaudzis, “Ziemeļlatvija” sarunājās ar vienu no “Valkas vanagu” pamatlicējiem Normundu Gredzenu.

“Pirms vairāk nekā desmit gadiem aizvedu dēlus uz Biķernieku trasi Rīgā, kur norisinājās “Zelta mopēda” sacensības,” kluba “Valkas vanagi” pirmsākumus atceras Normunds Gredzens. “Tolaik viņiem nebija, ar ko nodarboties, un tā kā es pats bērnībā biju braucis ar mopēdiem, nolēmu, ka puikām jāparāda sacensības. Abiem acis iemirdzējās. Nopirku pirmo “lūzni”, un tā tas viss arī sākās.”

Normunda aizraušanās ar mopēdiem sākās paša bērnībā, kad sacensības “Zelta mopēds” bija Latvijas PSR populāras sacensības.

“Manā bērnībā – pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidū, astoņdesmito sākumā ‒ katrā kolhozā, katrā lielākā kolektīvā bija auto vai motokrosa braucēji. Tolaik mums vēl Rīgā bija mopēdu rūpnīca “Sarkanā Zvaigzne”, kas ražoja tiešām labus mopēdus, tāpēc “Zelta mopēds” bija ļoti populārs,” skaidro Normunds. “Vecie mopēdi bija patiešām ļoti labā līmenī – spēcīgi, jaudīgi, dinamiski un ar saviem dzinējiem tie “izgriež pogas” pat mūsdienu motorolleriem.”

“Sākumā domas par kluba dibināšanu nebija, mēs bijām domubiedru grupa ‒ es, Romāns Valtiņš un Andis Ķīkulis, kas bijušā DOSAAF teritorijā Valkā, SIA “Ginno Tehnika” telpās, sākām darboties. Kad sapratām, ka tas viss būs nopietni, 2011. gadā nolēmām dibināt klubu. Izbūvējām speciāli mopēdiem paredzētus boksus, nopirkām pirmo autobusu, pēc tam nākamo, arī mopēdus arvien labākus, un tā esam kļuvuši par Latvijā atpazīstamu motoklubu,” “Valkas vanagu” evolūciju atklāj Normunds Gredzens.

Šobrīd klubā, pēc Normunda aplēsēm, ir aptuveni 10 biedri un “Valkas vanagos” brauc jau visi Normunda bērni – dēli Niks un Rojs, kā arī meitas Suzanna un Laura.

“No aktīvajiem braucējiem šobrīd ir mani bērni, kā arī Laimonis un Ričards Stafecki. Šogad pēc traumas atsāks braukt Romāns Valtiņš,” kluba pārstāvjus uzskaita Normunds. “Dažus gadus jauniešos aktīvi un labi brauca Ričards Lapiņš, Kristīne un Armands Valtiņi, Artūrs Spolītis, Ingars Vīksna, no Šveices lielāko daļu sacensību apmeklēja Normunds Eglītis, vismaz divas reizes gadā no Maskavas mums pieslēdzās Viktors Gredzens. Esam ļoti pateicīgi visiem mūsu veterāniem, jo viņi sirdīs un darbos ir vienmēr ar mums. Pašam gan vairs nesanāk bieži braukt – jāgatavo tehnika, jāsēž autobusam pie stūres. Neatliek laika.”

Runājot par kluba braucēju rezultātiem sacensībās, Normunds neslēpj gandarījumu: “Mums vienmēr ir labi rezultāti ‒ visās sacensībās, kurās piedalāmies, esam uz pjedestāla. Suzanna pēdējos divus gadus savā vecuma grupā izcīnīja čempiones titulu, godalgotās vietās regulāri finišē un pērn par čempionu kļuva arī Ričards, pagājušās sezonas noslēgumā ar jaunajiem motoriem trijniekā finišēja arī Rojs un Niks, “Open” klasē nopietns spēlētājs ir Romāns. Latvijas mērogā mēs esam atpazīstami un godam nesam Valkas vārdu!”

Tomēr “Valkas vanagi” pie sasniegtā nevēlas apstāties, tāpēc meklē sastāva pastiprinājumu.

“Skatāmies pēc jaunajiem talantiem, šobrīd esam noskatījuši vienu braucēju no Madonas puses,” skaidro Normunds. “Tiem, kas vēlas mums pievienoties, ir jābūt ļoti lielai interesei par šo sporta veidu un jābūt ļoti nopietnai attieksmei – jāspēj ieguldīt savs laiks, jāizturas ļoti atbildīgi, jo katram sīkumam ir liela nozīme, katra sīka kļūda vai paviršība var radīt nopietnas sekas. Šajā sporta veidā ir lieli ātrumi, liela konkurence un var iedzīvoties nopietnās traumās, ar to ir jārēķinās.”

Normunds Gredzens atklāj, ka šoziem nav bijis daudz laika gatavoties gaidāmajai sezonai, tomēr tas nenozīmē, ka komanda nebūs startiem gatava.

“Man uz katra mopēda ir pielikta lapa, kas jādara, kas jālabo – jāmaina ķēde, gultnis, riepas un tamlīdzīgi. Jāsagatavo sezonai arī autobuss. Kad iestāsies siltais laiks, ķeršos klāt,” skaidro Normunds. “Diviem mopēdiem pagājušajā sezonā uzlikām Igaunijā ražotus motorus, tie lielus ieguldījumus neprasīs.”

Normunds prognozē, ka “Covid-19” ierobežojumi gaidāmo “Zelta mopēda” sezonu neietekmēs un sacensības notiks.

“Ir bijuši gadījumi, kad motokrosa sezona sākas marta beigās. Kurzemē, kur ātrāk sniegs nokūst un zeme izžūst, sacensības mēdz notikt aprīļa sākumā, bet “Zelta mopēda” sezona parasti sākas maija sākumā ar “Vaidavas kausa” izcīņas sacensībām Apē,” par sacensību sezonu stāsta Normunds. “Domāju, ka sezona notiks, jo motokross ir tehnisks sporta veids, sacensības tiek aizvadītas svaigā gaisā bez cieša cilvēku kontakta.”

“Pagājušajā gadā “Covid-19” dēļ sacensību kalendārs bija citāds kā parasti un arī dalībnieku skaits nebija tik plašs, kā ierasts, uz Latvijas sacensībām nevarēja atbraukt igauņi, kas tradicionāli šeit ierodas kuplā skaitā,” atceras Normunds. “Vienās no sacensībām gan igauņi ieradās, līdzi bija paņēmuši negatīvu analīžu rezultātus, tomēr viņus nepielaida. Mēs paši pērn bijām aizbraukuši tikai uz divām sacensībām Igaunijā.”

Motokross ir dārgs sporta veids, kas regulāri prasa finansiālus ieguldījumus. Liela daļa Gredzenu ģimenes budžeta tiek ieguldīta “Valkas vanagu” tehnikā.

“Visi mopēdi ir pirkti par pašu naudu, un mums tādu ir vairāk par desmit,” atklāj Normunds. “Motosportam ir ļoti lielas izmaksas, katru sezonu tiek ieguldīti vairāki tūkstoši. Ne velti sacensības sauc “Zelta mopēds”. Liels paldies visiem sponsoriem un Valkas pilsētas domei par atbalstu! Senāk, kad mums bija sabiedriskā labuma statuss, vairāk atbalstīja arī lielie uzņēmumi, bija arī individuālie atbalstītāji. Šobrīd komandas budžetā daudz tiek ieguldīti pašu līdzekļi.”

Jautāts, vai tas ir pašsaprotami, ka ģimenes nauda tiek ieguldīta motokrosā, Normunds atbild, ka visa ģimene ir iesaistīta “Valkas vanagos”, tāpēc nekādu iebildumu nav.

“Mēs vienmēr visur esam kopā, visa ģimene, arī mana sieva brauc mums vienmēr līdzi, un ģimeniskā kopā būšana mūs ir saliedējusi kā komandu. Neviens no rīta nav jāmodina, kad agri jādodas ceļā uz sacensībām, katrs pieceļas pats, katrs zina, kas viņam ir jādara, kāda ir viņa atbildība, pienākums kopējas lietas labā. Mēs visi viens par otru ceļamies un krītam,” ar lepnumu atzīst Normunds Gredzens.

Sports