Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Daļa Smiltenes novada vēl otrā riska zonā, daļa - trešā

Saistībā ar Eiropas Komisijas lēmumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) riska zonu teritoriju maiņu precizētas arī mēra zonu teritorijas Latvijā, paredz valdības apstiprinātie grozījumi ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībā.

Valdības izbraukuma sēdei norisinoties Liepājā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzina, ka līdz Liepājai sērga vēl nav nonākusi un nav zināms, vai vispār nonāks, tādēļ ministrs uzdāvināja pašreizējo sērgas zonu karti pilsētas mēram Uldim Seskam (LP). Tikmēr valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka Igaunijā slimība tomēr nonākusi pat līdz salām.

Valdības apstiprinātie grozījumi paredz, ka turpmāk ĀCM otrā riska zona vairs nebūs visā Apes novadā, bet tikai Trapenes, Gaujienas un Apes pagastā.

Tāpat no otrās zonas svītrots Gulbenes novada Druvienas, Lejasciema, Lizuma, Rankas un Tirzas pagasts, bet Līgo pagastā šī zona vēl saglabāsies. No otrās riska zonas tiek izslēgts Jaunpiebalgas novads, tāpat arī Raunas novads, izņemot Raunas pagastu, kā arī Smiltenes novads, izņemot Brantu, Blomes, Smiltenes, Bilskas un Grundzāles pagastu.

Vienlaikus otrā riska zona noteikta vēl divās pilsētās - Apē un Smiltenē.

Savukārt trešajā riska zonā papildus jau esošajiem pagastiem būs arī Gulbenes novada Tirzas, Druvienas, Rankas, Lizuma un Lejasciema pagasts. Tāpat šī zona turpmāk būs Jaunpiebalgas novadā, Raunas novada Drustu pagastā, Smiltenes novada Launkalnes, Variņu un Palsmanes pagastā un Apes novada Virešu pagastā, kā arī divās pilsētās - Balvos un Gulbenē.

Noteikumi arī paredz, ka turpmāk būs plašākas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes iespējas - pārstrāde, aprakšana, sadedzināšana un likvidēšana -, tādējādi samazinot slogu uzņēmējiem. Vēl noteikumos veikti redakcionāli precizējumi administratīvo teritoriju nosaukumos.

Grozījumi noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis”.

Kā ziņots, saskaņā ar likumdošanu ir definētas trīs ĀCM riska zonas. Pirmās zonas teritorijā nav konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, tomēr šī buferzona atrodas blakus ĀCM skartajām teritorijām. Dzīvas cūkas un cūkgaļu no šīs zonas drīkst izvest, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) noteiktās biodrošības normas.

Par otro zonu definētas teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mežacūkas. No šīs zonas aizliegts pārvietot dzīvas mājas cūkas, savukārt cūkgaļu un mežacūku gaļu, kā arī gaļas izstrādājumus drīkst izvest, ievērojot PVD noteiktās biodrošības normas.

Savukārt par trešo riska zonu ir noteiktas teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, un no šīs teritorijas nedrīkst izvest ne dzīvas cūkas, ne cūkgaļu un tās izstrādājumus, ne arī mežacūku gaļu un tās izstrādājumus.

Plašāka informācija, kā arī visu riska zonu karte atrodama PVD mājaslapā.

Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, 2016.gada 1.janvārī bija reģistrētas 1062 cūku novietnes, kurās dzīvnieki tiek turēti gan komerciālos nolūkos, gan pašpatēriņam, kā arī 23 novietnes, par kurām ziņots, ka tajās ir mežacūkas. Kopējais reģistrētais mājas cūku skaits ir 285 886 dzīvnieki.

Mežacūku populācijā mēris šogad konstatēts 958 dzīvniekiem 71 novada 227 pagastos, kā arī trijās pilsētās - Rēzeknē, Pļaviņās un Jūrmalā. Mājas cūkām mēris šogad konstatēts vienā saimniecībā Vārkavas novadā un divās Gulbenes novadā, kur bija jāizkauj attiecīgi 50, 142 un 119 cūkas.

PVD atkārtoti aicina visus dzīvnieku turētājus, jo īpaši tos, kuri savā piemājas saimniecībā tur cūkas, stingri ievērot noteiktos biodrošības pasākumus, lai tādējādi pasargātu dzīvniekus no saslimšanas un maksimāli samazinātu infekcijas slimību izplatīšanos apkārtnē.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.

Hobiji