Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pēc vimbām lūkojoties

Laikam jau katrs sevi cienošs makšķernieks gandrīz vai par pienākumu uzskata katru pavasari vismaz pāris reižu aizbraukt uz vimbu - šo "sudraba bultu" - copi. Daudziem gan šķērslis ir veicamie attālumi, jo uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas tās no upes, kur mājo vimbas.

 

 

Bija laiks, kad arī Daugavā vimbas ieceļoja no jūras, un, protams, daudzas arī palika turpat. Tagad, kopš uzcelta Rīgas HES, no vimbām nav ne vēsts. Palikušas vien vimbiņas, kas svarā nepārsniedz 100 gramu.

 

 

Kurp doties?

Iecienītākās upes ir Venta, Salaca, Lielupe, Mūsa un Mēmele. Mūsā un Mēmelē vimbas gan ieceļo tikai nārsta laikā pavasarī, lai pēc tam atkal dotos atpakaļ uz Lielupi, un tas daudzums, kas paliek šajās mazajās upēs, tiešām ir niecīgs. Katram makšķerniekam ir savas jau gadiem pārbaudītas vietas. Arī pats 30 gadu braucu uz Ventu. Šī upe ir ļoti interesanta - gan no makšķerēšanas viedokļa, gan krasta līnijas veidojuma ziņā.

Ļoti nepatīkamas ir tā saucamās "kolhozu" vietas, kur copmaņi stāv viens pie otra kā tirgoņi tirgus placī.

 

Kā izvēlēties vietu? Pavasarī viss ir ļoti vienkārši. Kaut kur lasīts, ka vimbas pavasarī, "kāpjot" no jūras, iepeld upēs un dodas uz augšu atsevišķos baros. Turklāt darot to "zigzag" kustībā - no viena krasta uz otru. Grūti pateikt, kā tur ar tiem peldēšanas virzieniem un vai vispār kāds šajos brūnajos palu ūdeņos spējīgs novērtēt vimbu bara kustības virzienu, bet šādas tādas atziņas pa šiem gadiem gūtas.

 

 

Vieta un inventārs

Novērots, ka vienā un tajā pašā vietā cope var būt un var nebūt, bet atliek paiet pāris metru uz augšu vai leju, un viss notiek. Sevišķi tas izjūtams, makšķerējot ar gruntsmakšķeri. Parasti vienā vietā ilgāk par pusstundu necopēju, un, ja copes nav bijis, pārnesu un pārmetu "grunteni" par 10 metru nostāk, līdz atrodu pirmo kārtīgo copi, jo bieži vien vimbai izlikto ēsmu iekāro kāds sapaliņš vai raudiņa. Pēdējos gados gruntsmakšķeres pavadiņām sienu palielas plastmasas mormiškas un lieku salīdzinoši prāvu krevetes gabalu. Šīs "uzpariktes" rezultātā mazās zivtiņas liek ēsmai mieru, un visbiežāk gruntsmakšķeres patīkamās zvaniņa skaņas liecina par vimbas copi. Tā kā piederu sporta makšķerniekiem, cenšos lietot pēc iespējas tievākas pavadiņas un noteikti izmantoju uztveramo tīkliņu. Esmu ievērojis, ka vimbām, pievilktām pie krasta, ir tāds kā pēdējais izmisīgais skrējiens pakrastes joslā, kas ļoti bieži beidzas ar zivs atbrīvošanos no āķa. Šādām vimbu izdarībām jābūt gataviem.

 

 

Svina grimulis pavasara palu ūdeņu laikā ir aptuveni 150 gramu smags un vēlams ar cauru vidu. Galīgi neder ierastā karotes forma, jo straume to vienkārši nonesīs pie krasta līnijas. Nu jau pāris gadu atļauts makšķerēm lietot trīs pavadiņas. Vai tas nepieciešams ierasto divu vietā, lai katrs lemj pats. Taču izbrīnu rada viena otra makšķernieka domu gājiens, ka trešo pavadiņu neesot jēgas siet, jo ēsma tāpat karāsies augstu no grunts. Patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Ja makšķerkāta garums ir, piemēram, 3,90 m, pilnīgi pietiek vietas divām pavadiņām ar 30 - 40 cm garumu un vienai augšējai, kam garums būs aptuveni 80 cm. Ar tādu pavadiņu var aizsniegt grunti bez problēmām.

 

 

Pa šiem gadiem veidojusies par vimbu copi vēl kāda atziņa. Ļoti bieži gadījies, ka nakts cope ir daudz rezultatīvāka nekā dienas. Īpaši tas attiecas uz pirmajām tumsas stundām. Kamēr ūdens duļķains, ieteiktu lietot plastmasas mormiškas. Tas gan vairāk attiecas uz vietām, kur ir straume, jo tad tās noteikti piesaistīs zivju uzmanību.

 

 

Ēsmas un iebarošana

Iebarošana vimbām būtībā nav nepieciešama. Šī zivju suga pavasaros strauji migrē un tā īsti aizkavēties "iebarotā" vietā nemēdz. Turklāt vimbas parasti peld straumē, kur barību ļoti ātri aizskalo. Protams, var izmantot mālus, var domāt par smagas zemes lietošanu, taču ir konstatēts, ka tā īsti neviena piedāvātā barība šo zivi nespēj noturēt uz vietas.

Vimbām piedāvā plašu ēsmu sortimentu. Mušu kāpuri, motilis, krevetes, naktstārpi un sliekas. Ja jūtams, ka upē ir daudz mazo zivju, ēsmu jāizvēlas lielāku pēc apjoma. Ja vimbas ir "uz ēšanas takas", dod viņām visu, ko vēlies, cope tāpat notiks. Šķiet, pēdējos gados lielāka piekrišana ir krevetēm. Turklāt, lai cik dīvaina liktos kombinācija, ēsma kopā ar mušu kāpuriem vimbām šķiet neatvairāma.

 

 

Vēl tikai jāatceras, ka pieļaujamais vimbas izmērs ir 30 cm, bet dienas norma - piecas zivis. Tas gan neattiecas uz Ventas licencētajām zonām, kur vienas dienas norma ir septiņas zivis.

 

 

Visiem - ne asakas un tiekamies pie ūdeņiem!

Hobiji