Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Strencēnieši nomedī 250 kilogramus smagu kuili

Oktobra beigās Strenču mežniecības mežzinim Jānim Encem kopā ar strencēnieti Mārtiņu Gaigalu uzsmaidīja īsta mednieku laime - no viņu raidītās lodes krita aptuveni 250 kilogramu smags meža kuilis.

 

Tik smagu meža dzīvnieku mežzinim izdevies nošaut pirmo reizi. Pavisam šogad J. Ence jau paspējis nomedīt piecas meža cūkas.

 

Medības notikušas kādā oktobra pievakarē Jērcēnu pagastā netālu no Sedas purva - tīrumā pie bijušajām "Kannenieku" mājām. "Ziemeļlatvija" jau rakstīja, ka pirms kāda laika mednieks tur nomedīja vilku. Meža kuilis nācis mieloties uz lauka ar nenopļautiem miežiem. Lai medījumu nogādātu mājās, vajadzēja doties pēc piekabes un dēļiem, lai milzīgo dzīvnieku varētu ievelt piekabē.

 

Mednieks pieļauj, ka dzīvnieks bijis vismaz piecus sešus gadus vecs. "Medību trofeja - meža kuiļa ilkņi - ir vismaz bronzas medaļas vērtA," domā J. Ence.

 

Kuiļa āda gan nav izmantojama, jo rudenī neviens profesionālis neņemas to ģērēt. Mednieks stāsta, ka rudeņos kuiļiem uz priekšdaļas sāniem āda paliek cieta - līdzīga finierim, jo riesta laikā (no novembra līdz decembrim) tā pasargā dzīvnieku no savainošanās.

 

 

 J. Ence apgalvo, ka pēdējos gados lielākais vairums mednieku var lepoties ar nomedītām meža cūkām un kuiļiem, jo to populācija ir strauji pieaugusi. Tas izskaidrojams ar lauksaimniecības attīstību, jo lauki ir apstrādāti, tāpēc šiem dzīvniekiem ir ar ko baroties. Deviņdesmito gadu sākumā situācija bijusi daudz bēdīgāka. Mednieks atklāj vēl vienu interesantu faktu, kuru viņam pastāstījuši Ēveles pagasta mednieki.

 

 

 Viņi nesen redzējuši meža cūku kopā ar maziem strīpainiem sivēniem. Interesanti ir tas, ka parasti sivēni dzimst maijā un tagad viņiem vajadzētu svērt jau vismaz 30 kilogramU. Mežzinis domā, ka tas varētu būt vēlīns metiens vai arī cūkai sivēni piedzimuši otro reizi. Dabā tas gan esot liels retums. Pēc 2002. gada datiem, Latvijā savvaļā reģistrēts vairāk nekā 30 tūkstoši mežacūku.

 

 

Kuiļu ilkņi ir starptautiski atzīta medību trofeja. Ilkņi ir ļoti asi un ir galvenais cīņas ierocis. Mežacūka ir spēcīgs, izturīgs un agresīvs dzīvnieks, kas apveltīts ar ļoti jūtīgu ožu un dzirdi, bet tajā pašā laikā - ar sliktu redzi. Mātes, aizstāvot mazus sivēnus, un ievainoti pieauguši īpatņi ir bīstami arī cilvēkiem. Tēviņi var sasniegt par 180 līdz 200 centimetru garumu un svērt vismaz 250 kilogramu. Mežacūkas dzīvo baros mātes ģimenēs, kuras vada cūku māte, kas parasti iet pirmā. Atsevišķi visbiežāk dzīvo pieauguši kuiļi.

Hobiji