Par plānotajiem zemsedzes dedzināšanas pasākumiem Gaujas nacionālajā parkā 9

Tiks dedzināts Gaujas nacionālais parks! Arvien no jauna izskan ziņas medijos, šķeļot sabiedrības, mežzinātnes un bioloģijas ekspertu viedokļus. Eiropas Savienības LIFE programmas finansētais projekts „Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” nav tikai par dedzināšanu. Tas ir par dabas daudzveidības atjaunošanu Gaujas nacionālajā parkā (GNP).

Par projektu Projekta kopējais budžets ir 823 243 eiro un tas noslēgsies 2015. gadā. Projekts tika radīts specifiski īpaši aizsargājamu un izzūdošu mežu tipu aizsardzībai un atjaunošanai Gaujas nacionālajā parkā. 

 
Būtiski atgādināt, ka Gaujas nacionālais parks ir izveidots 1973. gadā ar mērķi aizsargāt mazpārveidotas dabas teritorijas, kam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumus, reljefa formas, laukakmeņus, avotus, kā arī tipiskās ainavas, dabas un kultūras pieminekļus un veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību.


Kontrolētā mežu dedzināšana ir tikai desmitā daļa no praktiskajiem pasākumiem, kas tiek īstenoti projektā. Tiek cirsti krūmi un koki ap latviešiem tik tuvajiem dižozoliem un citiem lieliem lapkokiem, lai pagarinātu šo koku mūžu, novērstu to nokalšanu un rūpētos par sugām, kuras šos kokus sauc par savām mājām. Tiks atjaunotas purvaino mežu teritorijas, kuras savulaik nosusinātas kūdras ieguves un koku ieguves vajadzībām. Visbeidzot tie ir pasākumi aizaugošo gaišo un skrajo priežu mežu – silu, arī lānu un mētrāju – aizsardzībai no izzušanas. 


Uguns tiek atzīta par efektīvāko metodi Ekologi kontrolēto dedzināšanu atzīst par efektīvāko metodi, lai imitētu priežu mežiem (silam, lānim, mētrājam) raksturīgo un nepieciešamo dabisko traucēkli – uguni. Statistika rāda, ka pēdējo 10 gadu periodā, valstī ievērojami sarukušas priežu mežu platības. Šie meži pakāpeniski aizaug ar egļu un lapu koku pamežu, kā arī mainās meža zemsedze – baltos ķērpjus nomaina biezs zaļo sūnu paklājs, kuram arvien grūtāk cauri izlauzties sēnēm. Strauji samazinās tās sugas, kurām sausie priežu meži ir vienīgā mājvieta. 


Kontrolētā zemsedzes dedzināšanaKontrolētā zemsedzes dedzināšana ir ar atbildīgajām valsts iestādēm saskaņota, ugunsdrošības speciālistu un ekologu īstenota un rūpīgi uzraudzīta aktivitāte. 


Šāda apsaimniekošanas metode nav neparasta un eksperimentāla – ar kontrolētās dedzināšanas metodi Skandināvijā (Somijā un Zviedrijā) jau 20 gadus veic atsevišķu meža nogabalu apsaimniekošanu. Jāatzīmē, ka Somijas augstskolās kontrolētās dedzināšanas teoriju un praksi māca visiem mežsaimniecības speciālistiem. 

Par uguns nozīmi biotopa atjaunošanā ekoloģijas studiju priekšmeta ietvaros tiek mācīts arī LU Bioloģijas fakultātē. Tāpat kopš 2009. gada kontrolētā dedzināšana tiek veikta arī tepat Latvijā – Ādažu poligonā. Metodes efektivitāte ir zinātniski pierādīta – pēc dedzināšanas pasākumu veikšanas konkrētajā meža nogabalā ievērojami uzlabojas bioloģiskā daudzveidība.


Dedzināta tiek meža zemsedze, nevis mežs Lenčupes dabas liegumā projekta ietvaros plānots kontrolēti dedzināt meža zemsedzi 2 ha platībā, nevis visu mežu. Dedzināšana tiek organizēta 3-4m platās joslās, nodedzinot vienu joslu, tad nākamo, un tā turpinot līdz ir aptverta 2 ha teritorija. 

 
Dedzināmi ir uz zemsedzes uzkrājušies zari, čiekuri, priežu un egļu skujas, lapkoku lapas, kas sausuma apstākļos nesadalās tik labi un uzkrājas uz zemsedzes, veidojot biezu kārtu. Kā arī dedzināmas zaļās sūnas, kas pastiprināti veidojas meža nogabalos, kuros jau ienākušas egles, veidojot biezu, priežu mežiem netipisku zemsedzes segumu. 


Dedzināšanas mērķis ir nodedzināt zemsedzi un radīt atvērumus mežā, kuros attīstīties priedēm, uzturēties sauli mīlošām sugām, kā arī dažādot mežā esošo koku vecumu, tādējādi nodrošinot meža pastāvēšanu arī nākamajām paaudzēm. 


Svarīgi izcelt, ka priežu silā pamatā augošās priedes ir pielāgojušās ugunij, to miza kalpo kā vairogs, kas aizsargā koku no uguns, līdz ar to pēc dedzināšanas metodes pielietošanas tās lielākoties paliek neskartas.


Par dzīvniekiem Mežā jau labu laiku pirms dedzināšanas uzsākšanas uzturas ievērojams skaits cilvēku, kuru klātbūtne putnus un zīdītājus aizbiedē. Dedzināšanas metode nodrošina to, ka dzīvnieki nav iesprostoti liesmās no visām pusēm. Savukārt, dažādi kukaiņi, tostarp skudras, uzturas ne tikai sūnās un uz kokiem, bet arī zem zemes. Zemes slāni dedzināšana neskar. 


Sugas, to aizsardzība mežos Dedzināšanas iemesls nav tikai viena vabole, ķērpis vai putns. Visbiežāk tiek jautāts nosaukt konkrētu sugu piemērus, kas iegūs no dedzināšanas. Kā tipiskākie piemēri tiek minēti –deguma krāšņvabole, Meža silpurene, Bohēmijas gandrene, zaļā vārna, tomēr informācija tiek pārprasta un rodas pārliecība, ka šīs ir vienīgās sugas, kuru dēļ tas tiek darīts. Pastāv termins – lietussarga suga, kas nozīmē, ka aizsargājot vienu sugu, tiek aizsargātas simtiem citas gan retākas, gan ne tik retas sugas, kas apdzīvo to pašu platību. 


Š.g. jūlija beigās kontrolētās meža dedzināšanas jautājums tiks apspriests Vides konsultatīvajā padomē un pārrunāts ar vietējiem iedzīvotājiem. Pēc iepriekšminētajām darbībām tiks lemts par konkrētās apsaimniekošanas metodes pielietošanu.


Komentāri 9

korektors

Pirms publicēt, vajadzētu pārlasīt un izlabot kļūdas!

pirms 6 gadiem, 2014.07.11 19:07

uram galva vel ir smadzenes, nevis skaidas

balsojat pret so proektu, ja tiks sasniegts ieverojams iedzivotaju skaits, kuri balsos pret, VARAM slegs so proektu, lai cik ekologiem negribetos nosvolinat Latvijas dabu.

http://manabalss.lv/gaujas-nacionala-parka-saglabasana-no-dedzinasanas/show

pirms 6 gadiem, 2014.07.12 15:15

Nevajag

bļaut par lietām ko nepārzinām, Somijā jau gadiem šo praksi piekopj un atzīta par labu esam. Man tieši blakus parkam dzīvo radi un viņi nav pret šo pasākumu, jo ir mācījušies un pasauli apbraukājuši un zin kas un kā notiek un kāpēc to vajag. Un Tu ,Voldemār, beidz šeit visiem jaukt galvu. Ne tavs projekts aigāja par pieminekļa izveidi ne vēl citi saistībā ar reklāmu. Sāc strādāt un nebūs laika ar muļķībām nodarboties.

pirms 6 gadiem, 2014.07.12 16:32

somija lai ari dedzina

kapec visu jaatkarto? kapec somijas eksperimenta nepietika?

nu es tev nesaku ko darit? audze savas pukes, gurkus, stav tirgu un esi laimiga.

esi no tas cilveku sugas, kuriem sava viedokla nav, un kuri tic visam kam.

man nav kauns, ka man kautkas neiznak, jo viss nevar ari iznakt. un tie nebija proekti tas bija idejas, zel ka esi nekrietnas dabas cilveks, un es to agrak nesapratu. tu jau strada. un kas? laika nepietiek pat iedzilinaties problema.

radiem viedokla nav, vini piekrit, somija dedzina, - ok, dedziniet, un aizgaji rusinat darzu.
man prieks par tevi. izdomaji audzet gurkus un izdevas proekts. ta turpinasi pec 486 gadiem tiksi Latvijas miljonaru saraksta.

raksta sarakstitas galejas mulkibas, nu kadi vel 0.8 mio un lidz 2015 gadam? pati tic tam? eiropa dos vienam gadam, 3 vabolem un 3 nezalem tad naudu?

Lasi, http://www.ldf.lv/upload_file/30131/20140521_9010_programma.pdf
vari izprintet, iekart mazmajina uz naglas, un lasit katru dienu pa lapai.
tur ari bildes ir, ja lasit slinkums, cik konkreti kura gada planots sadedzinat.

pirms 6 gadiem, 2014.07.12 20:49

nerodas likumsakaribas?

ka visi sie aktivisti savairojas un spamo sava laba - cik ta ir vajadzigi, svarigi, citur pielitojami, utt.; tikai kad tiem kuriem nav vienalga sakusi celt traci.

ja nebutu nevienaldzigo, sadedzinatu visu, naiviem lohiem, ja tie saktu noveloti brekt, aaa, a kapec, eee, iebarotu batonu saini par vajadzibu un viss notiktu.

sabiedribai vajadziga, varbut pat valsts subsideta organizacija nevienaldzigo un neatkarigo personu, kuri izvertes visu ko, kas valsti tiek planots un pienemts.

citadi, ja visi raksies darzos no rita lidz vakaram, lemumu pienemeji var uzskatit, un pamatoti, sabiedribu par idiotiem un darit visu ko.

tu acimredzami dzivo psrs stila, esmu mazs cilveks, lai partija lemj. mosties!!!, 21 gadsimts, esot sen demokratija, jadzivo lidzi lemumu pienemsanai, jariko referendumi un protesta akcijas. ja kas nepatik.

tikai Latvija jau mulku zeme, vismaz puse noteikti, 0.5 mio idiotu izvelejas isako celu lidz laimei, vieta lai stradat Dzimtene, aizbrauca vergot vai sedet uz pabalstiem, ka ubagi. lai ari paldies ka izbrauca, Latvijai nav vajadzigas personas kuram noplauties par Dzimteni, vel kadi 0.3 mio duraku var mierigi izbraukt.

Igaunija dzivo ar saviem 1,5 mio iedzivotaju un loti labi dzivo, Latvija joprojam esot parapdzivota.

pirms 6 gadiem, 2014.07.12 20:59

Mūs visus šmauc un tur par idiotiem

Un tagad padomāsim ! Gaujas nacionālā parka speciālisti spriedelē , ka tas jau nekas , ka aizies bojā daudzas kukaiņu sugas , jo citas nāks vietā. Un tagad mīļie , man ir jautājums ! Bet kā tad ir ar kūlas dedzināšanu ? Tur ir tieši tas pats .Vienas dzīvības formas aiziet bojā un citas atkal nāk vietā. Mums viss tiek darīts kampaņveidīgi un stulbi. Izrādās vieni var dedzināt , bet pārējie redz nē . Un to pielīdzina noziegumam. Vai tomēr šis nav atkal viens spilgts greizo spoguļu karaļvalsts paraugs ?

pirms 6 gadiem, 2014.07.15 09:08

tas ir spilgts paraugs

ka aferisti apvienojoties var gazt kalnus.
tapec ari javac balsis. ministrs pateica. cilveki izlems GNP nakotni.

kurs nav auna piere, paraksti peticiju.

pirms 6 gadiem, 2014.07.15 20:05

peticija savaca 100 balsis.

Paldies tiem kuriem nav vienalga par Latviju. Pec 24 stundam peticija bus pieejama atkal, lai vakt 10000 balsis.

Meklejiet domubiedrus. Latvijas nakotne musu rokas.

pirms 6 gadiem, 2014.07.15 22:46

Hobiji