Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ērika Trifanova:Gaidīšanas brīdis ir skaists - domāju, kurš floksītis pirmais uzziedēs. 2

Grundzāles pagasta "Lejasbrūžos" jau vairāk nekā divdesmito vasaru uzzied flokši, šogad gar sētas malu gozējas arī "jaunie bērniņi".

 

Flokšu audzēšana un selekcionēšana ir pensionāres Ērikas Trifanovas kaismīga aizraušanās. Pati saka: "Esmu ar viņiem saslimusi". Piemājas dārzā patlaban zied gandrīz simts flokšu šķirnes.

 

Flokši "Lejasbrūžos" ziedējuši jau tad, kad tur dzīvoja Ē. Trifanovas māte un vecmāmiņa. Tolaik, kā daudzās lauku sētās, šīs puķes vasarās uzplauka rozā un baltos toņos. Kad pensionāres vīrs vēl bija dzīvs, abi aizrāvās ar dāliju audzēšanu. Kad Ērika palika viena, dālijas kļuva par smagu. Tāpēc aizvien vairāk pievērsās flokšiem.

 

Pensionāres zināšanas par šiem augiem ir pamatīgas. Staigājot pa dārzu, nezinātājs var tikai brīnīties par košajiem ziediem un noreibt no to smaržas, bet grundzālietei par katru ir, ko teikt.

 

Piemēram, flokši jāstāda tur, kur vējš brīvi staigā. "Šīs puķes necieš karstu un mitru gaisu. Viņiem vajag vēdināties, lai miltrasa nemetas. Tas ir vislielākais mūsu kreņķis," atklāj pensionāre. Un, ja vēlaties, lai floksis ilgāk stāv vāzē, tad tas jāgriež dārzā no rīta vai vakarā. "Nekādā gadījumā pusdienlaikā," piekodina puķkope.

 

Dažas šķirnes sieviete esot izbrāķējusi, jo viņas dārzā nezied tādi flokši, kas pašai nepatiktu. Ar lepnumu stāsta, ka savu kolekciju papildina ne tikai Salaspils botāniskajā dārzā, bet stādus pasūta katalogā vai iegūst maiņas ceļā no citiem puķkopjiem, kā arī selekcionē pati. Starp daudzajām šķirnēm sieviete parāda savu izveidoto, ko nodēvējusi Grundzāles amatieru teātra vārdā "Cik Jaudas".

 

Ziedu dārzs patiešām ir liels, tas prasa ne mazums pūļu. "Neviens jau nav piespiedis to darīt, bet es citādi nemāku. Manā vecumā ir diezgan pagrūti. Vēl jāņem lāpsta un jāuzrok zāle, jo citādi dārzā paliek par biezu. Pašu velnu gribētu izdarīt, bet visu jau nevar," stāsta flokšu audzētāja. Vasarās puķes smaržo ne tikai dārzā, bet arī istabā vāzē. "Nu kā lai tās nenes iekšā - tik jauki smaržo un skaistas!" sajūsminās pensionāre.

 

Kad ir slikts garastāvoklis, Ērikai atliek iziet dārzā, tas viņu nomierina. Un ko gada aukstajā laikā? "Rudenī, kamēr visu noriktēju, laiks aiziet. Ziemā jau atkal domas par pavasari," stāsta puķkope. Un tā gadu no gada.

 

Tā kā uz tirgu viņai nav iespēju aizbraukt, interesentus labprāt uzņem pie sevis. Iespējams, tā ir pat labāk, jo mūsu pusē reti kur var redzēt tik bagātīgu un krāšņu flokšu dārzu.

Komentāri 2

Vai ir iespēja no Jums arī kādu floksīti nopirkt.

pirms 8 gadiem, 2012.08.04 08:44

Novados