Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Erna Pormeistere: Horvātijā uz cilvēku lielāko iespaidu atstāj daba

Atvaļinājums ir arī ceļojumu laiks, kurā cilvēkiem iespējams iepazīt jaunas valstis, salīdzināt turienes dzīvi ar norisēm Latvijā. Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles vadītājai Ernai Pormeisterei tāda iespēja bija Horvātijā, kur viņa devās ekskursijā no 28. jūlija līdz 7. augustam.

 

Viņai bija iespēja piedalīties Valkas rajona padomes organizētajā braucienā. To nodrošināja tūrisma firma "Impro".

 

"Līdz šim diezgan bieži ir iznācis doties darba braucienos. Šis bija viens no tiem retajiem ceļojumiem, kurā varēju atpūsties. To sev uzdāvināju savas apaļās jubilejas gadā," saka E. Pormeistere.

 

Ar ceļojumu E. Pormeistere ir apmierināta un ir pārliecināta, ka tas patika visiem ekskursijas dalībniekiem. "Jāuzteic firmas "Impro" precīzais darbs. Mums viss visur bija nodrošināts. Jāatzīst, ka sākumā mans dzīvesbiedrs neparko negribēja braukt, bet pēc trim dienām atzina, ka ir maldījies.

 

 

Lai nokļūtu līdz Horvātijai, vajadzēja šķērsot astoņu valstu robežas. Kaut arī ceļš bija garš, jutos ļoti atpūtusies, biju aizmirsusi visas darba problēmas," apliecina E. Pormeistere.Viņa uzskata, ka brauciena maršruts bija ļoti veiksmīgi izvēlēts. "Ja es viena būtu devusies uz šo valsti, diezin vai tik daudz skaista varētu redzēt," saka E. Pormeistere.

 

Viņu pārsteigušas lielās vīnogu plantācijas, kā arī citas ainavas īpatnības, kādas nav Latvijā. "Braucot no ziemeļiem Horvātijas virzienā, pamazām daba paliek it kā tuksnešaināka, līdz parādās kas tāds, ko nevar pie mums redzēt. Plašās vīnogulāju plantācijas it kā pašas par sevi liecina, ka Horvātijā ir attīstīta vīna ražošana.

 

 

Man šķita interesanti, ka privātā zeme nav nodalīta ar sētām, kā tas ir pie mums, bet ar akmens krāvumiem. Horvātiem tas ir racionāls variants, jo tur, kā jau kalnu zemē, akmeņu netrūkst," saka E. Pormeistere.

 

 

Viņa uzskata, ka horvāti savu valsti ir strauji attīstījuši. "Gan Latvija, gan Horvātija savu valstiskumu sāka veidot 1991. gadā. Domāju, ka Horvātija savā ekonomiskajā izaugsmē mums ir priekšā. Šīs valsts ekonomika lielā mērā ir orientēta uz tūrismu, jo to liek darīt pati daba, kas ir pasakaini skaista.

 

 

Es nezinu, vai es būtu iespaidiem bagātāka, ja dotos ekskursijā uz tādiem pasaulē slaveniem apskates objektiem kā Parīzes Dievmātes katedrāle vai Ēģiptes piramīdas. Horvātijā viss skaistums un cēlums sākas ar dabu - ezeriem, brīnišķīgiem ūdenskritumiem. Videi, tās uzturēšanai un aizsardzībai tiek pievērsta liela uzmanība.

 

 

Dažu brīdi kļuva pat mazliet skumji. Gan horvāti, gan latvieši vienādu laiku ir veidojuši savu valsti, bet mēs uz viņu fona izskatāmies krietni atpalikuši. Nezinu, kādēļ no savas bedres nevaram izrāpties. Arī horvātiem tūrisma sezona ir no aprīļa līdz oktobrim, bet pārējā laikā viņi ļoti intensīvi domā un strādā, lai nākamā sezona nestu vēl vairāk ienākumu. Iespējams, mums ir par daudz birokrātijas, kas bremzē attīstību.

 

 

Horvātijā ir daudz lielāku un mazāku sabiedriskās ēdināšanas firmu. Tur kases aparātu nav un, cik varēju saprast, viņiem nav jāievēro arī desmitiem noteikumu un instrukciju, lai atvērtu tādu uzņēmumu," savos novērojumos dalās E. Pormeistere. Viņu patīkami pārsteigusi arī ceļu un šoseju kvalitāte. Atlicis vien nodomāt, kaut Latvijā tā būtu.

 

 

Īsts piedzīvojums bijis Nacionālā parka "Plitvicu ezeri" apmeklējums. Parka 200 kvadrātkilometru lielā platība ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. "Tas ir unikāls dabas fenomens - 16 dažādu augstumu līmeņos esošie ezeri ir savienoti ar 90 dažāda lieluma ūdenskritumiem.

 

 

Mani šokēja tas, ka vienā no ezeriem zivis varēja barot no rokas, tāpat kā kaķēnus vai suņukus. Tas vien liecina, ka dabas saudzēšanai tiek pievērsta milzīga uzmanība. Tajos ezeros aizliegts arī zvejot," secina E. Pormeistere. Viņa atceras,- pirms Nacionālā parka apmeklējuma neticējusi, ka reklāmattēlos redzētais atbildīs patiesajai ainavai. Skatījusies fotoattēlos tirkīza zilos ūdeņus un domājusi, ka tas nu ir pārspīlēts. Taču, kad visu to ieraudzījusi savām acīm, no pārsteiguma nezinājusi, ko teikt.

 

Kad ar tūristu kuģi grupas devusies uz kādu no ezeru salām, "Impro"pārstāvis kuģa kapteinim uzdāvinājis Latvijas karogu. "Viņš tūlīt karogu uzvilka mastā un tas bija tāds priecīgs saviļņojums, it kā mēs brauktu ar savas valsts kuģi," atceras E. Pormeistere.Pēc viņas novērotā, horvāti vispār ir ļoti atsaucīgi un pretimnākoši, gatavi palīdzēt jebkādu neskaidrību gadījumā.

 

 

Ceļojuma laikā gadījies iepazīt arī horvātu nacionālos ēdienus. "Horvāti uzturā ir ļoti iecienījuši aitas un kazas sieru. To tirgo daudzās vietās. Arī es gabaliņu nopirku, bet, tā kā neesmu profesionāla siera pazinēja un cienītāja, man šis produkts nešķita nekas ārkārtējs. Siers kā siers," nosmej E. Pormeistere. Vēl iecienīti ir zivju ēdieni, ķiploku cīsiņi un svaigs siers ar krējumu.

 

Īpaši viņai atmiņā palikusi ekskursijā ieplānotā upju diena. "Vispirms pastaigājāmies gar ūdenskritumiem. Tādu skatu nevar aprakstīt. Tas jāredz pašam. Un tad manā ceļojumā sākās vislielākais piedzīvojums - raftings. Tas ir brauciens ar laivām pa krāčainu kalnu upi. Mūs iesēdināja laivā, iedeva airus un palaida krācēs. Protams, stūrmanis bija profesionāls braucējs, kas labi pārzināja braukšanu pa krāčainiem viļņiem. Šo piedzīvojumu atcerēšos visu mūžu," apliecina E. Pormeistere.

 

Ja vajadzētu vēlreiz doties uz Horvātiju, viņa labprāt ilgāku laiku pavadītu Adrijas jūras krastā un baudītu tās skaistumu. "Ejot peldēties, kājas gan jāapauj, citādi tās var sadurt un jūras ežu adatām," brīdina E. Pormeistere.

 

Maršrutā bija iekļauta arī Zagreba, pēc ekskursantes vērtējuma, ļoti liela pilsēta ar bagātu kultūras mantojumu, tomēr redzētā daba uz viņu atstājusi vislielāko iespaidu.

Novados