Ēriks Hānbergs: Labvakar, priekšsēdētāj! 1

Kolhozu laiki jau kļuvuši par vēsturi. Piespiedu kolektivizācija, īpašumu zaudēšana, grūtie pēckara gadi, saimniecību nostiprināšanās, izaugsme... Pēc Otrā pasaules kara dibinātās kopsaimniecības zuda līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu. Kas palicis vien atmiņās un attēlos, kas noderējis pieredzei, kas kļuvis par pamatu mūsdienu lauksaimniecībai!?

Ērika Hānberga grāmata uz šo laiku Latvijas lauku dzīvē raugās caur Jāņa Blūma prizmu.

Uz nopietno caur nenopietno, par būtisko ar epizodēm no ikdienas un svētku reizēm.

Ilggadējais kolhoza “Jaunais komunārs” priekšsēdētājs Jānis Blūms arvien novadnieku augsti vērtēts, pērn saņēmis arī valsts augstāko apbalvojumu ― Triju Zvaigžņu ordeni. Ar viņa atbalstu Nīgrandē tapusi Kalna baznīca, izveidota piemiņas siena represētajiem, uzstādīta piemiņas zīme kalpakiešiem un Lāčplēša kara ordeņa kavalierim Paulim Blūmam.

“Iecerot grāmatu, sākotnēji domāju, ka to laiku priekšstatam pietiks ar vienas saimniecības, konkrēti ― kolhoza “Jaunais komunārs”, un viena priekšsēdētāja, konkrēti ― Jāņa Blūma, darbības atainojumu. Un tikai manuskripta tapšanas gaitā apjautu, ka tas laiks jāaplūko citu saimniecību, Latvijas PSR un Padomju Savienības sakarībās. Tikai tā var pietuvoties veikuma izvērtēšanai.

Ja nav būts kolhozu un sovhozu procesos, grūti iztēloties, kādi tie bija. Tāpēc centos ar personību paudumiem, faktiem un dokumentiem raksturot domāšanu, strādāšanu un dzīvošanu. 

Ēriks Hānbergs

Komentāri 1

tagadējā jaunatne

būtu laimīga,tajā laikā darbs bija visiem .Puķu audzētājiem tas laiks nepatika,jo pa darbu maksāja maz,bet pietika.Pa miskasti nebija jārakājās.

pirms 7 gadiem, 2013.04.05 10:27

Hobiji