Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Infrastruktūra un autoceļi, to sakārtošana Strenču novadā (IV atbilžu bloks) 2

Strenču novada deputātu kandidātu sarakstu līderu redzējums par autoceļu un infrastruktūras sakārtošanu Strenču novadā.

Jānis Pētersons.

- Es negribu kritizēt un nekritizēšu. Un pārējos iemeslus ikviens Strenču, ja runājam par Strenčiem, cilvēks zina. Ja runājam par ceļu uz Jērcēniem, tad tas mūžīgi būs bedrains, kamēr apakšā būs palicis bruģis, kurš staigā un bojā virskārtu.

Vienīgais risinājums acīmredzot ir Ceļa fonds un viņš ir tāds, kā viņš ir, un nākamais variants, protams, ir ūdensvada un kanalizācijas sakārtošana un paralēli tam tātad var sakārtot arī ceļu segumus. Tas iespējams šī brīža situācija vienīgi caur struktūrfondiem. Tas ir plānots visās pašvaldībās, cik es zinu.

Mūsu apvienība arī, protams, šajā virzienā strādās un risinās. Tas, ka šobrīd tur ir bedrītes, nu man žēl, viņām nevajadzēja tur būt.

Jānis Šakals.

-Nu Jānis jau pateica visu. Tāda paša doma jau arī mums ir. Īstenībā jau programmas jau patiešām ir visas vienādas un doma ir vienāda. Kāpēc mēs tik daudz esam? Varbūt vajag tāpēc, lai...

Ingūna Johansone: Redziet, jūs jau arī nonācāt pie tā paša, ar ko mēs sākām.

J.Š.:

-Nu jā, vienkārši tas laikam ir, ka no visiem sarakstiem izvēlēsies tos labākos, protams, un strādās un pilnveidos to domu, ko visi grib. Paveikt Strenčos, Plāņos, Jērcēnos, Sedā un tajās iestādēs. Es nezinu, kāpēc tie ceļi Strenčos ir tik slikti, kāpēc viņi nav aizlāpīti. Uz to man ir grūti atbildēt. Es arī negribu kritizēt neko pilnīgi. Tā ka paldies!

Irina Andrejeva:

- Es domāju, ka vajag atcerēties, kādas kategorijas ir Strenču ceļš. Mēs paši braucam katru dienu turp atpakaļ, turp atpakaļ un, cik bieži mēs braucam uz Plāņiem, to vajag atcerēties. Ja šodien Plāņos ceļu līdzekļi stāv lielie tūkstoši.

Ja es būšu pie varas, pirmais, ko es izdarīšu - to naudu novirzīšu Strenču ceļa uzlabošanai un es to neslēpšu. To es neslēpšu. Ja viņiem nevajag, mums vajag, tāpēc, ka man Sedā visi ceļa līdzekļi ir izlietoti un atlikumā ir divi tūkstoši. Pagājušogad mēs izstrādājām divus tehniskos projektus Sedā tieši ceļa uzlabošanai, gājēju celiņu, un jūs redzat, ko mēs esam izdarījuši un paveikuši, un tas lielais projekts, kas uz LADu varēja iesniegt, viņš mums atkal ir uz ceļiem.

Vakardien es jau parakstīju līgumu, tā ka es esmu ļoti priecīga, ka tomēr mēs savus ceļus pamazām, pamazām visu sakārtojam. Es domāju, ka arī Strenčos tas viss ir iespējams, nu es esmu, es drusku saprotu, kāpēc ir tie sliktie ceļi Strenčos, tikai tāpēc, ka mēs te visi ļoti daudz braucam un īpaši smagās mašīnas. Tad, kad mainīja Strenčos tīklus, pēc tam mēs paši redzam, man pagājušogad tikai nomainīja tīklus un šogad mums jau ir bedres uz ceļiem. Tātad tas nav brīnums. Paldies!

Juris Vaivads:

- Nu, protams, ka ceļi ir liela problēma, bet, ja mēs runājām nupat par izglītības jautājumiem, par kultūras jautājumiem un galu galā arī par sociālajiem jautājumiem, tad solīt visu pēc kārtas es neuzņemos.

Es domāju tā, ka, ja mēs, prioritāri, kā mēs runājām, ir cilvēks, un ja būs tā, ka tā situācija būs tāda, ka tās naudas reāli nebūs un ja būs no kaut kā jāatsakās, tad mans uzskats ir tāds, ka būs pirmām kārtām jānodrošina, lai cilvēks var vispār eksistēt un tad skatīsies par ceļiem.

Tā tas ir reāli, jo nevarēs visu izdarīt. Mēs varam solīt, ka visu izdarīsim. Tagad būs ceļi, būs tas, būs tas. Nē, nebūs tā. Tad būs no kaut kā jāatsakās. Vai nu mēs atteiksimies izmaksāt, teiksim, tam cilvēkam, kuram nebūs nekādu iztikas līdzekļu, teiksim, kaut kādu pabalstu, vai mēs atteiksimies no tā, ka mums būs novadā izglītības iestādes, vai mēs aizslēgsim ciet, teiksim, kādu no izglītības iestādēm vai samazināsim mūzikas skolai vai atteiksimies no kaut kā, vai labosim ceļus.

 Mans uzskats ir tāds, ka labāk būs šajā krīzes situācijā, ka tomēr pielāpīšana ir cita lieta, bet kā saka, izremontēt tos ceļus tā, lai tur būtu Eiropas līmenim atbilstoši, lai varētu pārvietoties tā, kā mēs visi to gribētu. Es šaubos, ka naudas tam pietiks, atklāti sakot.

Aivars Auniņš:

Nu ar tiem ceļiem ir tā, ka ir valsts ceļi un ir pašvaldības ceļi. Ja mēs runājam par Strenčiem, kur iet cauri valsts nozīmes ceļš un turklāt tas ir Eiropas nozīmes ceļš, šajā gadījumā mēs savā apvienībā risinājumu redzam tur, ka, ne jau par velti mēs startējam zem partiju karoga, turklāt vienas no partiju biedriem ir satiksmes ministrs.

Tā kā nu, ja gadījumā mēs esam ievēlēti, tad tas būs tas ceļš, kā mēģināsim atrisināt ceļa seguma, kas iet uz Valkas pusi un cauri Strenčiem daudzmaz. Ja mēs runājam par Ceļu fondu līdzekļiem, tad varbūt Sedas priekšsēdētājas teiciens mani nedaudz saniknoja, jo nu ļoti vienkārši ir apēst savu un pēc tam skatīties uz otra bulciņu.

Bet kāpēc tad tie līdzekļu ir Plāņiem un Jērcēniem? Plāņiem 30 tūkstoši, mums ir 40 tūkstoši uz doto brīdi, Strenčiem tajā pašā laikā ir 140 latu un Sedai trīs tūkstoši, lielām pilsētām. Savā pagastā mēs vairākus gadus pēc kārtas esam taupījuši līdzekļus tāpēc, lai šogad tā naudiņa būtu.

Tieši konkrēti šodien bija sēde padomes un tieši konkrēti šodien mēs arī lēmām, kurus ceļus uztaisīt, jo nevar katru gadu ar to niecīgo summiņu ieguldīt un kaut ko reāli izdarīt. Šajā gadījumā mēs par to naudu varam uztaisīt divus ceļus, katru par minimālu garumu, protams, 800 metru, bet toties mēs viņus varam uztaisīt, kā ceļam ir jābūt un zinot, ka viņš tur būs.

Tajā pašā laikā pašreiz tajā vietā ir tikai tīrumā iebrauktas sliedes, kas skaitās pašvaldības ceļš. Protams, ka tie līdzekļi jau nepietiek, viņi nepietiek nevienam - ne pilsētai, ne laukiem, nekam. Bet saprātīgi lietojot, to var izdarīt. Tie ir tie paši Lauku atbalsta dienesta projekti. Vienu ceļu, kas mums tagad ir no Ķeižiem ārā uz Valmieras šoseju, caur Lauku atbalsta dienestu izlaižot naudiņu, mēs reāli dabūsim atpakaļ 60 tūkstošus, kas galu galā būs jau Strenču novadā ieguldāma nauda.

Viņa jau atnāks Strenču novada Ceļu fondā, kurš būs viens. Tur jau vairs nebūs Sedas, Jērcēnu un kādu. Katrā ziņā katrs lats, kas ir Ceļu fondā reāli caur struktūrfondiem ir apgrozāms. Pie esošās attiecības uz katru vienu mūsu ieguldīto latu, mēs varam piecus piesaistīt, bet te ir jāraksta projekti, projekti, projekti.

 Tas ir papildu darbs, bet dzīvot var un tad arī tie ceļi būs. Nu labi par Strenču un Jērcēnu pusi mēs arī šodien konkrēti nolēmām, jo Graumanes kundze bija uzrakstījusi iesniegumu, ka palīdzēt, jo paši netiek galā. Mēs ļoti lai saprotam, ka līdz rudenim un kur nu vēl nākošam pavasarim tur jau vairs ar tanku nevarēs izbraukt.

Mēs nolēmām, ka tos līdzekļus piešķirsim, protams, arī pret konkrētiem papīriem, kur būs viss izrēķināts, ko darīs, par kādu naudu darīs, lai nebūtu tā, ka mēs iedodam naudu un dara kaut ko citu. Tāda ir mūsu nostāja.

Velga Graumane:

- Mani iepriecināja Aivars, jo tiešām mēs tā stratēģiski un tiešā, tas nebija nekaunīgi, bet tas bija tā ar līdzbiedra pleca sajūtu. Es uzrakstīju Jērcēniem lūgumu, jo mums tiešām tie 120 jeb 150 lati ir tai budžetā un kāpēc, to strencēnieši zina, jo mēs nezinājām, ka samazinās to Ceļa fondu tik drastiski un noasfaltējām pagājušogad Krasta ielu un arī to mazo Plostnieka ielu, kur apakšā bija komunikācijas un ceļi bija galīgi izārdīti.

 Nu, lūk! Un tādu pašu mīlestības pilnu vēstuli mēs aizsūtījām arī Plāņiem ar visu konkrētu rēķinu, jo mums ceļu uzturētāji izrēķināja, ka bedrīšu segums uz Jērcēniem varētu būt, ja nemaldos, kaut kādi četrarpus tūkstoši, bet uz Plāņu pusi viņš ir mazāks, nepilni trīs tūkstoši, divi tūkstoši astoņsimt.

Bedrītes jau ir samērītas ar cerību, ka mūsu kolēģi mūs atbalstīs, jo galu galā viens kopīgs novads vien mēs būsim. Es priecājos par to, ka šī sadarbība ir guvusi atsaucību. Paldies vēlreiz Jērcēniem, ka mēs tikām uzklausīti ar dzirdīgu ausi, jo galu galā mēs taču ejam kopīgā novadā un kāpēc gan mums lauzt kaklus tajās bedrītēs.

Taisnība jau ir, ko teica Jānis, ka gan uz Jērcēniem, gan arī uz Plāņu pusi, respektīvi, līdz tam Gaujas tiltam, apakšā ir bruģa segums, ko zina visi vecie strencēnieši. Mēs tās bedrītes lāpām un lāpīsim. Diemžēl tāda ir situācija, kamēr mēs varēsim izdomāt kaut ko labāku.

Attiecībā uz Zemitāna ielu, tur tagad tiek, nākošajā etapā līdz dzelzceļa sliedēm tiks ievilktas komunikācijas un tad vismaz tas posmiņš jau būs no bruģakmens pasargāts. Nu tālāk jau tāpat tur vienu laiku būs tās bedres, jo pāri dzelzceļa sliedēm ūdensvada un kanalizācijas tīkla paplašināšana būs pēdējā posmā.

Līdz 2015. gadam tas ir jāpaspēj. Runājot vēl par ceļiem, es gribu, Reģionālo pašvaldību ministrijā viņiem ir projekts par tiem ceļiem, kur, novadus apvienojot, viņiem būtu prioritātes, kur vajadzētu tiešām šo te ceļu uzlabot un tur ir abi šie ceļi, gan ceļš uz Jērcēniem, gan arī ceļš uz Smiltenes pusi, tā kā cerēsim, ka tas, kas tur ir atzīmēts un ierakstīts, ka Satiksmes ministrijā būtu ar gaišu prātu un gudru domu, šie ceļi tiktu sakārtoti, ja ne tuvāko divu, tad vismaz tuvāko četru gadu laikā vai piecu.

Pārējās infrastruktūras, te neviens neko tur nerunāja, bet īstenībā mums ir, mūsu darba grupa skatījāmies, mūsu deputātu kandidāti arī izvērtēs situāciju, kāda ir visā novadā un katrā novada vietā mums ir atsevišķi atzīmēts, kurus tieši punktus un kuras tieši vietiņas būtu tādas, kas prasās pēc naudas un darba ielikšanas.

Protams, ka novada griezienā mēs visu to ņemsim vērā, bet kā tas būs finansiāli, to jau jūs visi saprotat, ka to mēs neviens nevaram prognozēt, jo, godīgi sakot, es uzskatu, ka vislielākie brīnumi mums visiem būs tieši tajā brīdī, kad valdība pieņems grozījumus, un tas tad arī būs tas punkts, no kura mums būs novadam jāsāk strādāt, un es gribu teikt, ka tas punkts nebūs mums patīkams un iepriecinošs. Paldies!

Komentāri 2

juris

V.Graumane jau nu ar tām mazajām ieliņām nebūtu lielījusies. A. Auniņš - ja atbildes uz pirmiem jautājumiem no viņa puses bija pabriesmīgas, tad uz pēdējiem - jāsaka profesionālas. J.Šakals laiž ne pa tēmai; J.Pētersons, J.Vaidons - brīnums ka noturējušies par mazo ielu asvaltēšanas tēm: mažiņs, niecīgs + viņiem par to.

pirms 11 gadiem, 2009.06.03 10:55

Edgars Bogdānovs

Te var labi redzet, kads kurs saimnieks - vienam tik tukstosi sakrati, otram tik....bet citam, kuram lielaka pasvaldiba un toposa novada centrs - maka nospragusi pele un ceriba uz kaiminu atbalstu;)))) Protams, pec tam bus varonstasts, ka mes pat ar daziem latiem spejam uzturet celus kartiba, bet par to, ka tas izdarits par kaiminu rekinu - kautrigi noklusets;))))))....tikai soreiz ta nesmuki sanaca, bija jaatzistas;(

pirms 11 gadiem, 2009.06.03 14:46

Novados