Laimīgas lauku sievietes - tas ir spēks

Ja gribi iet ātri - ej viens, bet ja vēlies aiziet tālu - ej kopā ar citiem, tā bija viena no galvenajām atziņām, ko varēja gūt devītajā Baltijas lauku sieviešu konferencē "Laimīga organizācija", kas norisinājās Igaunijas pilsētā Tartu.

Jau nākamgad desmito, jubilejas, konferenci rīkos Latvija, bet šogad igaunietes rosināja kolēģes rādīt un stāstīt, ko viņām nozīmē laimīga organizācija. Iespaidu bija tik daudz, ka latvietēm to pietika sarunām visam mājupceļam, kā arī vēl varēs pasmelties idejas īstenošanai savā sabiedriskajā un ikdienas darbā.Kas visspilgtāk palicis atmiņā? Tā ir lietuviešu savas zemes mīlestība un pateicība Dievam un igauņu kooperācija. Mēs šajos jautājumos vēl esam savu kaimiņu paēnā.

Pirmās dienas foto

Otrās dienas foto

Piedāvājumam ir pieprasījums"Mūsu pusē pat diviem uzņēmējiem ir grūti vienoties par kopēju darbu," savu uzņēmējdarbības pieredzi atklāj latviete, kas nodarbojas ar tūrisma pasākumu organizēšanu Vidzemes pusē. Viņas pārdomas rosināja igauņu projekts "Sīpolu ceļš", kuru tie īstenojuši pie Peipusa ezera.

Vienā komandā apvienojušies 20 uzņēmēji, kas interesentiem piedāvā aizraujošu stāstu par Igaunijas vēsturi un šodienu. Zemkopība, zivkopība un vecticībnieki - tā trīs vārdos var raksturot piedāvājumu, bet, lai to aprakstītu, ar vienu laikraksta numuru nepietiks. Tas vienkārši ir jādodas apskatīt. Tie, kam pie­ejams internets, var ielūkoties www.sibulatee.ee.

To, ka piedāvājumam ir pieprasījums, pierāda Alatskivi atjaunotā pils, ko Igaunijas valsts tiesas ceļā atguvusi no kāda neveiksmīga uzņēmēja un dažu gadu laikā, apgūstot Eiropas projektu finansējumu, pārvērtusi līdz nepazīšanai.

Celtne atguvusi savu sākotnējo izskatu, un apmeklētāji var baudīt vēsturi klātienē. Ēka un interjers ir atvērts apmeklētājiem - tie var justies kā viesi, kas ieradušies ciemos pie senajiem mājas saimniekiem - vācu barona ģimenes.

Atļauts ir ieiet visās istabās, apsēsties krēslos, ielūkoties kumodes atvilktnēs. Jau drīzumā interjeru papildinās vaska figūras, kā arī apmeklētāji varēs ietērpties vēsturiskos tērpos. Pārtapt par kungiem vai kalpotājiem un izspēlēt seno mājas iemītnieku ikdienu. Jau šobrīd, pateicoties tūristu interesei, pils gadā gūst 20 000 eiro ieņēmumus, un tai nav nepieciešams valsts atbalsts.

Prasme būt atšķirīgamLai konkurētu, ne vienmēr vajag būt labākajam, lieti noder prasme būt atšķirīgam. Tā ir vēl viena ierosme, ko guvām Igaunijā. Kādā no Tartu pievārtes ciemiem amatu darbnīcā rosās māksliniece, kas veido nepareizu keramiku. Visu trīs valstu lauku sieviešu organizācijas vadītājas katra saņēma dāvanu - šķībus, bet ļoti meistarīgi darinātus keramikas trauciņus. Māksliniece ciemiņus cienāja ar krāsnī tikko ceptu rudzu maizi, bet atvadoties katrs varēja izvēlēties nelielu māla veiksmes amuletu.

Šķiet, ka varu lidotKonferencē, protams, bija arī iedvesmojošas prezentācijas, pieredzes apmaiņa un atpūtas pasākums, kurā atraktīvus priekšnesumus sniedza igauņu "čipendeiļi" jeb sociālās integrācijas projekta vīri, kas apgūst deju prasmes.

"Iepaidu ļoti daudz, esmu kā spārnos un šķiet, ka varu lidot," tā savas izjūtas mājupceļā raksturoja plānēniete Rita Zeltīte Treisnere. Pārējās latvietes viņai piekrita, un ir apņēmības pilnas desmito konferenci veidot tā, lai arī mūsu ciemiņiem, dodoties prom no Latvijas, būtu līdzīgas emocijas.

Novados