Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mums raksta: Smiltenes Latviešu biedrībai jubileja

Darbojamies jau 15 gadus. Smiltenes Latviešu biedrības pastāvēšanas atcerei 12. jūnijā pulcējamies paši un aicinām visus, kuriem interesē Latviešu biedrības darbs. Sanāksim Smiltenes tehnikuma zālē 12. jūnijā pulksten 10.00.

Ikdienā darbojamies bez ārēja skaļuma, netraucējam un nedublējam citu organizāciju darbu. Smiltenes Latviešu biedrība ir oficiāla Tieslietu ministrijā reģistrēta organizācija ar saviem darbības statūtiem, kuros kā galvenais biedrības darbības virziens norādīts saglabāt un attīstīt latviešu tautas kultūru, valodu un nacionālo identitāti, veicināt sabiedrības izglītību, labklājību un sabiedrisko aktivitāti.

Smiltenes Latviešu biedrība ir viesojas pie citām Latviešu biedrībām. Tā ir piedalījusies koku stādīšanā Lestenes brāļu kapos un pulkveža Kalpaka māju - piemiņas ansambļa atklāšanā. ,, Liepsalās", ,,Kalna Pakalniešos" pie mūsu dalībnieka Riharda piedalījāmies pirmās ganu dienas norisēs. Smiltenes Latviešu biedrībai vienmēr nozīmīgi ir pasākumi, kas saistīti ar represēto atceres dienām. Esam bijuši Ložmetējkalnā. Atceramies prezidentu Kārli Ulmani viņa jubilejas reizēs. Tas ieskatam.

Taču no Smiltenes Latviešu biedrības miera nav bijis ministriem, valdībām, politiķiem un prezidentiem. Svarīgākās tēmas tiek apspriestas biedrībā, kuras vārdā tad vēršamies tālāk. Esam Latvijas pilsoņi - patrioti. Izmantojam savas tiesības vērsties pie valdības arī personiski. Labi pārdomātā un atbildīgā rīcība bez atbildes nepaliek. Smiltenes Latviešu biedrība kritizē un ierosina, bet nav bijis gadījumu, kad tā sūdzētos. Konkrētu materiālu darbībai dod vietējā un valsts dzīves ikdiena, pašu ierosinājumi un atziņas, kā arī uzzinātais no masu medijiem.

Pārsvarā visi dalībnieki esam veci. Jauno cilvēku laiku paņem darbs, izklaides, sports un bieži arī par parazītiskām saucamās jomas. Tās ir visu veidu azartspēles, kārdinošie un pierastie oficiāli atļautie katalizatori (veicinātāji) garīgiem, fiziskiem un sabiedriskiem pūžņiem.

Smiltenes Latviešu biedrības darbība saistīta ar nopietnām pārdomām un gatavošanos darbībai par notiekošo. Tās ir lietas par nesenām pārmaiņām un to saistību ar valsts parādiem, vēlēšanām un bīstamām sociālām parādībām, nebeidzamām bērnu nelaimēm, morāles un ētikas zudumu. Nav redzama valdības rīcība darbavietu atjaunošanā. Slepenas būtībā ir sarunas par likvidējamo banku un naudas aizdevēju lietām. Iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, taču neviens neuzrāda aizbraukušo skaitu.

2001. gadā aktīvi piedalījāmies Eduarda Berklava organizētajā parakstu vākšanā par mažoritārās vēlēšanu sistēmas ieviešanu. Rezultāts bija stindzinošs.

Smiltenes Latviešu biedrības sākums ir dalība Latvijas Tautas frontes notikumos, kuru dalībnieki bijām arī mēs. Kad LTF zaudēja nozīmi, no Smiltenes iecerējām veidot domubiedru kopu, kas nav partija. 1995. gada 14. martā noorganizējām sanākšanu Smiltenes kultūras namā. Tad arī saņēmām pirmos iesniegumus.

Biedrības vadību uzņēmās Aldis Liepiņš. 1996. gada 9. septembrī Smiltenes Latviešu biedrība oficiāli tiek nodibināta kā nevalstiska organizācija. Kopš 2002. gada to vada Ēvalds Apīnis.

Pēc dibināšanas lielākais darbs bija Cērtenes pilskalna sakopšana. Tagad šķiet neticami, ka nogāztos baļķus kalna augšējā plaknē kopā vīrieši un sievietes ar izturīgām siksnām vilkām līdz nogāzei un tad ripinājām lejā. Visu kā vēsturi varam aplūkot videomateriālā, ko rādīsim salidojumā.

1995. gada 25. augustā Smiltenes Latviešu biedrību uzņēma Latvijas Latviešu biedrību savienībā. Jau 1996. gada 6. un 7. jūlijā mēs, smiltenieši, noorganizējām pirmo Latviešu biedrību salidojumu. Tad kopā ar citām Latviešu biedrībām pie Cērtenes pilskalna iestādījām piemiņas ozolu, ko šogad visi salidojuma dalībnieki brauksim aplūkot.

Sākot ar 1996. gadu, mūsu biedrība regulāri 23. jūnijā rīko pasākumu Līgo kalnā, no kura paveras plašs skats uz Tālavas novada Līgo vakaru ar Jāņu ugunīm. Piedalās smiltenieši kopā ar tālīniem Jāņu bērniem no Tērvetes, Kurzemes, Rīgas un augstskolu studenti. To vidū arī kuršu ķoniņu pēctecis U. Tontegode.

Regulāro Jāņu vakara pasākumu rīkojam kopā ar Smiltenes tehnikumu un Smiltenes pagastu. Līgo vakars taču ir vēl kaut cik saglabājusies latviešu tradīcija no senču laikiem, visas latviešu tautas vienojošā tradīcija. Līgo vakara un nakts norišu pārcelšana uz dienu ir vērtējama kā slinkuma atrauga.

Mums nav savu telpu biedrības sanāksmēm. Izlīdz Smiltenes skolas. Tagad sapulcēties varam draudzes namā, kuru pārzin viens no mūsu dalībniekiem. Ziemassvētkus svinam barona Georga fon Brauna rezidencē, tagadējā Smiltenes tehnikuma pirmajā ēkā.

Mēs neesam politiska partija, bet oficiāli organizēti cilvēki, kuru darbības galvenais mērķis šajā sarežģītajā laikā ir Latvijas liktenis, tās lauki un rūpes par mums dārgāko - bērniem.

Novados