Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Smiltenieši uz “Balttour 2016” ar Firsta bērnības garšu 1

Starptautiskajā izstādē “Balttour – 2016” Smiltenes tehnikumu šoreiz pārstāvēja firsta madāma Lilī, skolas viesnīcas “Kalna ligzda” saimniece Inese Bediķe un 2. viesnīcu pakalpojumu kursa audzēkne Sendija Saliņa.

 20160207-1259-ezgif-com-gif-maker-5.gif

Ņemot vērā veiksmīgo pagājušā gada pieredzi, izstādes dalībnieki  no Smiltenes, Apes un Raunas novadiem darbojās vienotā stendā “Vidzemes šosejas pieturas". 

Firsta madāma Lilī kopā ar pieredzes bagāto “Kalna ligzdas” saimnieci Inesi Bediķi stenda apmeklētājiem bija sarūpējusi  cienastus, ar kādiem Kalnamuižā tiek sagaidīti tūristi. Ciemiņu īpašu interesi izpelnījās “Kučiera sapnis” - ar ceptiem sīpoliem, ķiplokiem un speķi pildīta rudzu maize.  “Gardēži atzinīgi novērtēja arī ēdienus, kas ietverti piedāvājumā “Firsta bērnības garša” - kaņepju sviestu, siļķu un kartupeļu uzkodu,” stāsta Lilī. “Siļķes vairāki apmeklētāji visiem par lielu jautrību pirmajā brīdī noturēja par gliemežiem.” 

Dāmām ļoti garšojusi “Kalna ligzdā” gatavotā “Madāmas strūdele”, kuras recepti Lilī savulaik atvedusi no Austrijas. Tāpat no degustāciju groziņa ātri pazudusi “Dāmu maize” ar augļiem un riekstiem. Visi labprāt gribēja nogaršot arī Smiltenes tehnikuma jauniešu gatavotos ievārījumus.

Gatavošanās pasākumam ilga gandrīz visu nedēļu – otrdien saimniece gatavoja ieraugu, bet ceturtdien cepa maizīti, jo tā visgardākā ir trešajā dienā.

Inese pirms kukulīšu veidošanas parasti mīklas gabaliņus  nosver. Lai iznāktu 700 g kukulis, nepieciešams 850 g mīklas. “Kalna ligzdas” saimniece konditorejas jomā strādā  vairāk par četrdesmit gadiem, no tiem pēdējos astoņus – Kalnamuižas viesnīcā. Pavāres dzīvei garšu piešķir jauni izaicinājumi. 

LTV skatītāji viņu atceras kā enerģisko šova “Kūku kari” dalībnieci, tortes “Lidojums” autori. Inesei patīk piedzīvojumi, braukt ar velosipēdu, darboties pa dārzu, adīt, tamborēt, gleznot un dejot. Viņa ir aktīva Smiltenes pagasta Eiropas deju grupas “Smiltesele” dalībniece. Mājās gatavo vīrs, jo viņam vairāk brīva laika.

Teiciens, ka  pavāram receptes domātas iedvesmai,  ir par Inesi. Kādas sastāvdaļas trūkums nekad nav bijis šķērslis, lai viņa nepagatavotu iecerēto ēdienu. Ineses leksikā nav vārda “nevaru”, ir tikai – “negribu”. 

Mēdz teikt, ka saimniecei, maizi mīcot, jābūt dusmīgai. “Kalna ligzdas” saimniece tā vietā labāk maizītei novēl, lai tā rūgst kā jaunas sievas vēders. Inesi sakaitināt nav viegli. Sīkumiem izsist sevi no līdzsvara viņa neļauj, bet no lielākām dzīves negācijām cenšas distancēties. Lai ēdiens iznāktu garšīgs, saimniecei jādomā labas domas.

Profesionālās zināšanas “Kalna ligzdas” saimniece apguvusi galvenokārt pašmācības ceļā. “Pēc izglītības esmu pusmācīta inženiere,” viņa saka. “Vispirms iestājos Rīgas Politehniskajā institūtā, tur nepatika, aizgāju uz dzelzceļnieku skolu, kur izmācījos par vilcienu pavadoni. Gribēju braukt uz tolaik slaveno BAMu, bet draudzene nebrauca līdzi – tā arī es paliku. Ja būtu aizbraukušas, kas zina, varbūt lāči jau abas būtu apēduši. Tad nolēmu iestāties Ļeņingradas Dzelzceļa transporta institūtā. Braucot par vilcienu pavadoni, satiku savu lielo mīlestību, kurš starp citu, ir diplomēts pavārs, toreiz strādāja vilcienos. Tā kā toreiz tikt pie savas dzīvesvietas bija ļoti sarežgīti, atnācām uz manu dzimto pusi. Mūža lielākā daļa aizvadīta, strādājot dažādos vietējos konditorejas cehos. Interesanti, ka man vēl nekad nav bijis jāmeklē darbs. Tas pats vienmēr atradis mani.”

Labs izaicinājums “Kalna ligzdas” saimniecei bijis darbs Anglijā, kur viņa četrus gadus nostrādājusi par pavāri slavenajā Rofantas muižā. “Strādājām no agra rīta līdz vēlam vakaram, bet arī saņēmām trīs reizes vairāk, nekā par to pašu darbu Latvijā. Tā kā ģimenē auga trīs bērni, par tālākiem ceļojumiem varēju tikai sapņot. Strādājot Anglijā, pietika gan, ko ģimenei atsūtīt, gan ceļošanai. Varēju braukt visur, kur vien sirds kāroja - biju Francijā, Spānijā un Portugālē.” Tagad Anglijā nostiprinātās svešvalodu zināšanas noder komunikācijā ar “Kalna ligzdas” viesiem. Inese labprāt dalās arī savās praktiskajās zināšanās, tāpēc ar lielu prieku uzņem viesus firsta Līvena maizes ceptuvē. Saimnieces lielākais gandarījums savā darbā ir klienta paldies. “Anglijā tie izskanēja biežāk, bet pamazām jau arī latvieši mainās, kļūst draudzīgāki un atvērtāki.” 

Strādājot starp jauniešiem, Inese gadus nejūt. Jaunajiem reizēm vajag pamatīgi pacensties, lai turētu viņai līdzi. Krīzes laikā, kad viesnīcā apmeklētāju bija mazāk, “Kalna ligzdas” saimniece nolēmusi sākt cept picas un rezultātā līdz pat šodienai viesnīcas restorāns nesūdzas par apmeklētāju trūkumu arī t.s. tukšajos periodos. Zem teiciena: “Kaut pastalās, bet brīvā Latvijā”, Inese neparakstās  un arī savējiem ikdienā staigāt pastalās nenovēl. 

Pirms došanās uz “Balttour – 2016” “Kalna ligzdas” logos jau piecos deg gaisma un virtuvē valda liela rosība. Tiek griezta maizīte un saiņoti līdzņemšanai našķi ar firsta bērnības garšu. Lai kādam nenāktu prātā miegoties vai sākt stresot par to, ka kaut ko laikā nepaspēs, firsta madāma Lilī visus izklaidē ar asiņaināko stāstu muižas vēsturē. Par laimi, zemnieku pēršana muižas stallī 1905. gadā ir vienīgais, līdz šim zināmais nežēlīgais notikums Kalnamuižā. 

20160207-0903-ezgif-com-gif-maker-3.gif

Saimnieces jūt, ka senču gari viņām ir labvēlīgi, tāpēc darbs iet no rokas. Izstādē gūtas daudzas jaunas ieceres, tagad tikai jādomā, kā tās ātrāk īstenot.

Komentāri 1

Mēs no Saulesciema.

Turpiniet ar tādu pašu degsmi.Lai jums viss arī nāktnē izdodas.

pirms 2 gadiem, 2016.02.09 18:59

Atpūta