Ziemassvētki ir jauna sākuma laiks

Nupat būs gads, kopš iznāk laikraksta "Ziemeļlatvija" tematiskais pielikums "Dzīvesprieks", kas daudziem ir kļuvis par iecienītu lasāmvielu. Tā izdošanas projekta autore ir uzņēmuma "Reģionālā prese Diena" direktore - galvenā redaktore Nellija Ločmele. Saruna ar viņu - šīs nedēļas "Dzīvesprieka" lappusē "Virtuve".

- Kālab bija nepieciešams veidot "Dzīvesprieku"?- Kaut arī pēdējos nepilnus divus gadu vadot "Reģionālā prese Diena" daudz laika un domu aizņem biznesa un administratīvās lietas, sirdī es sevi joprojām uzskatu par žurnālisti. Tieši žurnālistika ir mana pirmā izglītība un darbs, ko esmu darījusi vairāk nekā 10 gadu. Mani aizrauj interesanti stāsti, procesu un cilvēku iepazīšana, kopsakarību meklēšana. Man arī patīk izmēģināt jaunas iespējas un mudināt uz to citus. "Dzīvesprieka" veidošana bija šāds aicinājums izmantot tos dažādos talantus un intereses, kas ir vietējo laikrakstu žurnālistu stiprā puse, lai sniegtu saviem lasītājiem vairāk, nekā esam spējuši līdz šim. Vietējā avīze ir mīļi gaidīts un uzticams sarunu biedrs ļoti daudziem cilvēkiem, un kāpēc gan lai šīs sarunas nerisinātos arī par tādām interešu jomām kā dārzs, grāmatas, virtuve? Tā ir daļa no mūsu dzīves un dzīvesprieka! Man ir ļoti liels gandarījums par to, ka lasītāju aptaujās šis mūsu piedāvājums ir pozitīvi novērtēts, tātad šī saruna ir cilvēkiem noderīga un interesanta.

- Ko tev nozīmē ēdiens, kādi ir tie sadzīves aspekti, kas cilvēku notur možumā ar ēdienu? - No bērnu dienām atceros, ka ēšana man šķita lieka laika tērēšana, obligāta nepieciešamība vai reizēm pat mocības pie pustukša šķīvja, gaidot, kad vecākiem apniks uzraudzīt, lai viss būtu apēsts. Piemēram, karstās vasaras dienās zudušo apetīti uzskatīju par īpašu priekšrocību, jo vairāk laika atlika interesantākām nodarbēm pagalmā. Laukos mans labākais draugs bija suns Zero, kurš pateicīgi pieņēma slepus zem galda pabāztos kumosus, kas pašai likās nepievarami. Protams, atceros arī baudu, ar kādu varēja notiesāt rupjmaizi ar kūpinātu speķi, ko tētis sagrieza garenos salmiņos velosipēdu pārgājiena atelpas brīdī, gardās kartupeļu pankūkas ar svaigi spiestu burkānu sulu, kas gaidīja sestdienās pēc skolas vai mammas gatavotu uzmundrinošu kakao, kas palīdzēja atvērt acis no rīta. Pusaudzes gados mana attieksme mainījās, kad pati aizrāvos ar saldumu gatavošanu. Mans meistarstiķis bija vēja kūkas un tortes un tolaik neapstrīdama autoritāte bija Ņina Masiļūne. Ar lepnumu atceros, ka reiz kādās radu svinībās mana torte izpelnījās pieredzējušas godu rīkotājas uzslavu, sak, mani varot aicināt par palīgu kāzu mielasta gatavošanā.Tagad esmu iemācījusies sadzīvot ar pretrunām - garu darbdienu, kurā nav bijis laika maltītei, varu pabeigt ar gatavu sviestmaizi vai salātiem no kārbas, bet ar baudu novērtēju mājās gatavotas smalkas vakariņas draugu lokā. Ļoti labprāt ceļoju un tas man ļāvis iepazīt dažādu tautu ēšanas pieredzi, kurā man patīk atklāt jaunas garšas, smaržas un krāsas. Ja man būtu jānosauc viens cilvēks, kas atstājis vislielāko iespaidu uz manu attieksmi pret ēdienu, tad tā ir mana bijusī kolēģe Krista Baumane, kura ir viena no "Dienas" gardēžu slejas autorēm un kuras sastādītā pavārgrāmata ir mana ēdienu Bībele. Viņas variācija par čillī un kuskusu, siera kūkas recepte ir kļuvusi par maniem iecienītajiem ēdieniem, ar kuriem reizēm palutinu sevi un ģimeni. Joprojām esmu saglabājusi nagu uz saldumiem - īpašos gadījumos iepriecinu ciemiņus ar pašgatavotu saldējumu, bet laukos varu viens un divi uzcept kādu brīvi improvizētu plātsmaizi.

- Ar kādiem ēdieniem Tev saistās Ziemassvētki bērnībā un tagad ģimenē. Cik laika vari atvēlēt ēdiena gatavošanai svētku reizēs?- Ziemassvētku maltīte man saistās nevis ar kādu konkrētu iecienītu ēdienu, bet drīzāk svētku atmosfēru, kur kopā būšana pie lielā saimes galda un aizdegtām svecēm ir patīkams laiks pārdomām un sarunām. Pārēšanās draudi gan ir vienmēr, kad maltīti gatavo mana mamma, jo viņai ir paniskas bailes ļaut kādam nomirt badā. Bez viņas ceptajām fantastiskajām kotletēm nav iedomājams nedēļas nogales maltītes vai svētku galds. Es ieteiktu vairāk laika svētkos veltīt tieši šai brīnišķīgajai tuvības sajūtai un stāvēšanu pie plīts nepadarīt par galveno brīvdienu nodarbi. Vislabāk, ja izdodas arī maltītes gatavošanu pārvērst par kopīgas darbošanās prieku. Lai bērni ļauj vaļu fantāzijai piparkūku formā, bet pieaugušie pamēģina kādu jaunu recepti!

- Kā izjūti Ziemassvētku laiku?- Ziemassvētki man šķiet jauna sākuma laiks. Ja mēs ticam, ka esam spējīgi radīt vai ieraudzīt jaunas iespējas, ja veltam laiku, lai izvērtētu, kas patiešām ir svarīgs pašu dzīvē un saprotam, ka ļoti daudzas lietas ir pašu rokās un tās ir paveicamas ar tuvu cilvēku atbalstu, tad brīnumi patiesi ir iespējami.

- Kas rada dzīvesprieku?

- Iedvesmojoši cilvēki un teksti, radošas idejas un to īstenošana, jaunu iespēju izmēģināšana.

Novados