Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Smēķē un klepo, līdz mirst... Pieci izplatīti maldi par HOPS

Cilvēks, kas smēķē, nevar būt vesels, lai kā pats to nevēlas atzīt. Viena no slimībām, kas ļoti bieži piemeklē rūdītus pīpmaņus, ir tā sauktais smacējošais bronhīts jeb HOPS - hroniska obstruktīva plaušu slimība. Visbiežāk ar to slimo vīrieši vecumā pēc 45 gadiem, bet pēdējā laikā arvien biežāk slimo arī smēķējošas sievietes. Šie cilvēki ir pelēki sejā, ar smacējošu klepu, elpas trūkumu, kas īpaši pastiprinās pat pie nelielas fiziskas slodzes, saaukstēšanās un stresa. Slimību nereti pavada depresīvs garastāvoklis, nomāktība, biežas elpceļu infekcijas, bet neārstēta šī slimība var beigties ar nāvi. Kādi izplatīti maldi par HOPS valda pašu smēķētāju vidū, skaidro pulmonoloģe, RSU docente Evija Livčāne.

Manu saslimšanu ar HOPS nav izraisījusi smēķēšana, bet kaut kas cits. Pat vissmagākie HOPS slimnieki nevēlas ticēt tam, ka slimība ir pašu roku darbs. Tā vietā, lai atzītu kaitīgo ieradumu un no tā mēģinātu atbrīvoties, tiek meklēti visdažādākie attaisnojumi. Saslimšanā tiek vainots gaisa piesārņojums, darbs kaitīgos apstākļos u.c. Taču statistika ir nepielūdzama - 90% gadījumu HOPS izraisa tieši ilgstoša smēķēšana, un tikai 10% vainojami ir kaitīgi darba apstākļi – darbs ķieģeļu vai cementa ražošanā, gumijas apstrādē, tekstilrūpniecībā, metinot u.c., kur cilvēks ilgstoši uzturējies piesārņotā vidē, kā rezultātā neatgriezeniski pasliktinās plaušu darbība.

Atmest smēķēšanu ir par vēlu, plaušas ir nopīpētas, neko vairs nevar mainīt. 

Tā domāt ir galīgi nepareizi. Tikko cilvēks pārtrauc smēķēt, plaušu veselības pasliktināšanās tiek apturēta. Plaušas neatjaunojas, kaitīgo faktoru ietekme neizzūd bez pēdām, taču sliktāk arī nekļūst – slimības progress tiek nobremzēts. Ja vienlaikus ar smēķēšanas atmešanu tiek uzsākta arī regulāra zāļu lietošana, kas paplašina bronhus, cilvēka dzīves kvalitāte jau nedēļas laikā jūtami uzlabojas.

Ārsts mani kritizēs par smēķēšanu, jutīšos vēl sliktāk, tāpēc pie ārsta labāk neiet.

Saviem pacientiem vienmēr saku – viss sliktais jau ir noticis, esat slims, bet tagad esat atnācis pēc palīdzības un kopīgi varam domāt, kā situāciju labot. Nikotīns ir viena no visspēcīgākajām atkarību izraisošajām vielām pasaulē. Atkarība no tā veidojas pat ātrāk nekā no heroīna. Tātad smēķēšana jeb nikotīnisms ir smaga diagnoze, ar kuru cilvēkam tikt galā var būt ļoti grūti. Ārsta pienākumus ir nevis nosodīt un kritizēt, bet palīdzēt. Ārsts iedrošinās un ieteiks izmēģināt dažādas smēķēšanas atmešanas metodes, un, protams, nozīmēs terapiju – bronhus paplašinošos medikamentus, kas jau dažu dienu laikā mazinās klepu un smago elpas trūkumu. Ja HOPS slimnieks turpina smēķēt, zāļu lietošana var palīdzēt justies labāk, taču uz būtiskiem veselības uzlabojumiem nevar cerēt. Zāļu uzdevums ir smēķēšanas ietekmē novājinātos bronhus paplašināt, taču ar smēķēšanu tiek panākts pretējs efekts – indīgie dūmi tos sašaurina un sanāk cīņa ar vējdzirnavām. 

Smēķēju, bet nekāda elpas trūkuma man nav, gan jau ar HOPS nesaslimšu.

Nav tāds jēdziens kā vesels smēķētājs. Ikviena smēķētāja plaušas kaitīgo cigarešu dūmu ietekmē tiek pakļautas termiskam apdegumam, kas ilgtermiņā rada smaga sekas. Mans ieteikums ir visiem smēķētājiem pēc 40 gadu vecuma vismaz reizi gadā veikt plaušu veselības pārbaudi – rentgenu un spirogrāfiju, ko veic plaušu speciālists jeb pulmonologs. Šīs pārbaudes ļaus izvērtēt iespējamo HOPS risku un, ja nepieciešams, uzsākt savlaicīgu terapiju. Smēķētajiem novājināto elpceļu dēļ ir raksturīgi bieži slimot ar elpceļu slimībām. Tāpēc ārsts, izvērtējot pacienta stāvokli, iespējams, rudens sezonā ieteiks vakcinēties pret gripu, jo smēķētājam, īpaši HOPS slimniekiem, smaga gripa ar komplikācijām var beigties letāli. 

Visi hroniski smēķētāji klepo, neko daudz viņiem nevar palīdzēt.

Plaušu slimības sākot savlaicīgi ārstēt, arī šķietami bezcerīgos gadījumos ir iespējami labi rezultāti. Manā praksē ir bijis pacients, rūdīts smēķētājs, kuram izdevās uzveikt abpusēju plaušu vēzi. Pēc 12 ķīmijterapijas kursiem un staru terapijas atklājās, ka kungam, ārstējot onkoloģisko saslimšanu, nav pamanīts HOPS. Mēnesi pēc terapijas uzsākšanas slimnieka ģimene bija laimīga, ka vīrs pirmo reizi pēc ilgāka laika ir bijis gatavs doties ciemos ārpus mājas, jo beidzot var staigāt, ir mazinājusies depresija, atgriezusies apetīte, palielinājies svars un cilvēks jūtas labāk. Pacientam ir jāsaprot, ka pulmonologs jebkurā situācijā būs viņa atbalsts un palīgs cīņā ar slimību. 


Veselība