Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos, otrdien lēma valdība.


No veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētajiem četriem slimnīcu aprūpes līmeņiem Veselības ministrija (VM) vēlas pāriet uz pieciem, kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.


Sākotnēji noteikumu projektā tika norādīts, ka Kuldīgā, Gulbenē un Balvos slimnīcas līmenis pazemināsies, tomēr pēc Ministru kabineta komitejas sēdes pagājušajā nedēļā tika nolemts, ka šo slimnīcu līmeņi tomēr saglabāsies, un arī turpmāk šīs slimnīcas sniegs pakalpojumus septiņos obligātajos profilos.


Pašlaik augstākais slimnīcu pakalpojumu līmenis ir noteikts ceturtais un trešais, un šīs slimnīcas plānots pārdēvēt par attiecīgi piekto un ceturto līmeni, nemainot pakalpojumu klāstu. Savukārt pirmā un otrā līmeņa slimnīcas Ministru kabineta atbalstītie noteikumi paredz sadalīt trīs jaunos līmeņos, no kuriem trešais būs relatīvi augstākais, bet pirmais - zemākais.


Reformā sākotnēji tika iecerēts, ka pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīcas nodrošina tikai terapiju un hronisko pacientu aprūpi, bet otrā līmeņa - darbību septiņos obligātajos profilos, tostarp terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā, kā arī pediatrijā. Patlaban VM iecerējusi, ka pirmā līmeņa slimnīcas profils paliek nemainīgs, proti, tur tiek veikta terapija un hroniskā aprūpe, savukārt otrā līmeņa slimnīcās būs jānodrošina vēl papildus ķirurģiskais profils. Trešā līmeņa slimnīcā saglabāsies septiņi obligātie profili.


Pēc izmaiņām četras slimnīcas, tostarp Siguldas slimnīca, Tukuma slimnīca, Alūksnes slimnīca un Preiļu slimnīca, no pirmā līmeņa slimnīcām kļūs par otrā līmeņa, kas nozīmēs, ka tur būs jānodrošina arī ķirurģiskais profils.


VM informēja, ka slimnīcu attīstībai paredzēts finansējums 15,8 miljonu eiro apmērā, tostarp līdz 330 000 eiro būs pieejami pirmā līmeņa slimnīcām, līdz 770 000 eiro - otrā līmeņa, bet līdz 1,1 miljonam eiro būs paredzēti trešā līmeņa slimnīcām. Finansējums paredzēts slimnīcu profilu attīstībai - infrastruktūrai, remontiem un aparatūras iegādei.


Papildu finansējums līdz 500 000 eiro būs pieejams slimnīcām, kuras veidos sadarbību, proti, nodrošinās vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu pacientiem, kombinējot noteiktajā slimnīcu sadarbības teritorijā vairāku slimnīcu iespējas ārstēt pacientus dažādos profilos. Turklāt finansējums līdz 110 000 eiro būs pieejams pagaidām četriem steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem, kuri plānoti Rīgā, Saulkrastos, Smiltenē un Priekulē.


VM skaidro, ka izmaiņas plānotas, "izvērtējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un izmaksu efektivitāti", kā arī, lai nodrošinātu "elastīgu pāreju uz sarežģīto veselības aprūpes pakalpojumu koncentrāciju sistēmiski svarīgajās slimnīcas un pēc iespējas plašāku veselības aprūpes pamatpakalpojumu pieejamību sadarbības teritorijas iedzīvotājiem".


Ministrija uzsver, ka starp reģioniem un vietējām pašvaldībām pastāv nevienlīdzība ienākumu un ekonomiskās aktivitātes ziņā, gan arī pakalpojumu pieejamībā, un tas rada izteikti atšķirīgu dzīves kvalitāti dažādu teritoriju iedzīvotājiem un ierobežotu piekļuvi specializētiem veselības aprūpes pakalpojumiem reģionos, īpaši pašvaldībās, kas atrodas tālāk no Rīgas. Šī iemesla dēļ stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu centralizācijas procesam jābūt pēc iespējas pakāpeniskam, lai tiecoties uz kvalitatīvu un efektīvu pakalpojumu sniegšanu, netiktu apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un saglabāti esošie cilvēkresursi.


Pēc VM paustā, trešā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos, tostarp terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecībā un dzemdībās, kā arī pediatrijā. Par trešā līmeņa slimnīcām plānots noteikt Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību, Kuldīgas slimnīcu, Madonas slimnīcu, Cēsu klīniku, Dobeles un apkārtnes slimnīcu, Jūrmalas slimnīcu un Ogres rajona slimnīcu.


Trešā līmeņa slimnīcās 24 stundas diennaktī neatliekamās medicīniskas palīdzības sniegšanai jānodrošina seši speciālisti - ķirurgs, anesteziologs vai reanimatologs, ginekologs, pediatrs un internists. Papildus šajās slimnīcās var tikt nodrošināta darbība atbilstoši traumatoloģijas profilam.


Otrā līmeņa slimnīcās, kuru vidū varētu būt Alūksnes slimnīca, Preiļu slimnīca, Krāslavas slimnīca, Siguldas slimnīca un Tukuma slimnīca, būs nodrošināta darbība trīs obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē un ķirurģijā. Tāpat 24 stundas diennaktī neatliekamās medicīniskas palīdzības sniegšanai būs jānodrošina trīs speciālisti - ķirurgs un internists, kā arī anesteziologs vai reanimatologs, ginekologs vai pediatrs.


Pēc VM paustā, papildus otrā līmeņa slimnīcā var tikt nodrošināta darbība tādos profilos kā ginekoloģija, grūtniecība un dzemdības, pediatrija un traumatoloģija.


Savukārt pirmā līmeņa slimnīcas nodrošinās darbību divos obligātajos profilos - terapijā un hronisko pacientu aprūpē. Pirmā līmeņa slimnīcas varētu būt Līvānu slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Limbažu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs un Saldus medicīnas centrs.


VM norāda, ka pirmā līmeņa slimnīcā 24 stundas diennaktī neatliekamās medicīniskas palīdzības sniegšanai jānodrošina viens speciālists - internists. Papildus šī līmeņa slimnīcām iespējama pacienta novērošana observācijas gultā līdz četrām stundām, lai veiktu diagnostiku un novērtētu pacienta stāvokli.


Ministrija uzskata, ka slimnīcu sadalīšana trīs aprūpes līmeņos pēc būtības nemaina reformā paredzēto stacionāro ārstniecības iestāžu attīstības modeli, tāpēc nav paredzēts minēto konceptuālo ziņojumu grozīt, savukārt turpmāku ārstniecības iestāžu sadarbības teritoriju izveidi un pakalpojumu sniegšanu atbilstoši sadarbības teritorijām paredzēts regulēt ar normatīvajiem aktiem veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas jomā.


Ņemot vērā iedzīvotāju izvietojumu un augsta līmeņa specifisku veselības aprūpes pakalpojumu augstās izmaksas, sarežģītāko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana tiks koncentrēta Rīgā un nacionālās nozīmes attīstības centros, proti, ceturtā un piektā līmeņa slimnīcās, pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcas koncentrēsies uz veselības aprūpes pamatpakalpojumu sniegšanu, kas uzlabos pamatpakalpojumu pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, uzsver VM.


Pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcās plānots veicināt slimnīcu sadarbības apvienību izveidi reģionos, lai iedzīvotājiem pieejamāki kļūtu dažāda veida veselības aprūpes pakalpojumi un slimnīcas sadarbotos savā starpā. Sadarbības teritorijās ārstniecības iestādes varēs efektīvāk plānot nepieciešamo infrastruktūru un cilvēkresursus, nodrošinot ne tikai vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību, bet arī vienlīdzīgu pakalpojumu kvalitāti, attīstot ilgtspējīgu un perspektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, uzskata VM.


Ministru kabineta komitejas sēdē tika atbalstīts noteikumu projekts "Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases trešo kārtu".


Kā ziņots, slimnīcu pakalpojumu pieejamības uzlabošanā plānots ieguldīt 15,8 miljonus eiro, tostarp Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu 13,5 miljonu eiro, valsts finansējumu 1,4 miljonu eiro un privāto finansējumu 950 000 eiro apmērā.


Veselība