Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valkas pašvaldība aicina risināt veselības aprūpes problēmjautājumus pierobežas reģionā

Valkas novada dome ir vērsusies pie LR veselības ministra Gunta Belēviča ar aicinājumu apzināt Valkas un Valgas situāciju un atrisināt veselības aprūpes problēmjautājumus pierobežas reģionā.


Pirmkārt, dome aicina izdarīt grozījumus noslēgtajā vienošanās starp Latvijas Republikas Veselības ministriju un Igaunijas Republikas Sociālo lietu un Iekšlietu ministrijām par savstarpējo palīdzību neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā pierobežas teritorijā, nosakot diagnozes un precizējot gadījumus, kuros Valkas novada iedzīvotāji varētu tikt transportēti ar Latvijas Republikas neatliekamās palīdzības mašīnu uz Valgas, nevis Vidzemes slimnīcu Valmierā.


Diagnožu un gadījumu noteikšanā pašvaldība aicina ņemt vērā ne tikai apdraudējumu pacienta veselībai un dzīvībai, bet arī izvērtēt ekonomiskos apsvērumus, kad 50 kilometru tālais ceļš līdz Vidzemes slimnīcai Valmierā nav ekonomiski izdevīgs.  


Otrkārt, dome rosina izskatīt iespēju slēgt nolīgumu starp Latviju un Igauniju par veselības aprūpi pierobežu reģionā kā to nosaka 2011. gada 9. marta Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežas veselības aprūpē.


Pamatojums šāda nolīguma slēgšanai Valkas un Valgas gadījumā atrodams šīs direktīvas preambulas 39. punktā, kur teikts, ka var būt zināmi apstākļi, kad pacienti vēlas saņemt kādu veselības aprūpes veidu, ko sniedz citā dalībvalstī. Piemēram, tā var būt ļoti specializēta aprūpe vai veselības aprūpe, ko sniedz pierobežas zonās, kur tuvākā atbilstošā veselības aprūpes iestāde atrodas otrpus robežai. Turklāt daži pacienti vēlas saņemt ārstēšanu ārzemēs, lai būtu tuvumā saviem ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, vai lai piekļūtu ārstēšanas metodei, kas ir atšķirīga no tās, kādu nodrošina piederības dalībvalstī, vai arī tāpēc, ka viņi uzskata, ka citā dalībvalstī saņems kvalitatīvāku veselības aprūpi. 


Tāpat vērā būtu jāņem šīs direktīvas preambulas 50. punktā noteiktais, ka dalībvalstīm būtu jāveicina dažādu dalībvalstu veselības aprūpes sniedzēju, pircēju un regulatoru sadarbība valsts, reģionu vai vietējā mērogā, tādējādi panākot drošu, augstas kvalitātes un efektīvu pārrobežu aprūpi. Tas jo īpaši varētu būt svarīgi pierobežas apgabalos, kur pārrobežu pakalpojumu sniegšana varētu būt visefektīvākais līdzeklis, kā vietējos iedzīvotājus nodrošināt ar veselības aprūpes pakalpojumiem, bet tam ir nepieciešama dažādu dalībvalstu veselības sistēmu sadarbība, lai nodrošinātu ilgstošu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu.


Treškārt, dome lūdz izskatīt iespēju izdarīt grozījumus 17.12.2013. Ministru kabineta noteikumos Nr. 1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, papildinot XVI sadaļu „Kārtība, kādā tiek atlīdzināti izdevumi par citā ES, EEZ dalībvalstī un Šveicē saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem” ar attiecīgu regulējumu attiecībā uz pierobežas reģionu, t.i. regulējumu, ka pierobežu reģionos deklarētājiem iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu izdevumi tiek segti vai atlīdzināti Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas savstarpējā nolīgumā noteiktajā kārtībā un apjomā.

Veselība