Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atbild Strenču novada deputātu kandidāti (I atbilžu bloks): 4

Strenču novada deputātu kandidātu sarakstu līderu (pirmo numuru) redzējums par uzņēmējdarbības attīstību un bezdarba problēmu risināšanu Strenču novadā. Turpinājums sekos, kur kandidāti skaidros redzējumu par izglītības, sociālo jautājumu un infrastruktūras pilnveidošanu Strenču novadā.

Velga Graumane

(Apvienība "Darbs un Atbildība"):- Izrādās, būšu tā, kas sāks šīs debates. Runājot par uzņēmējdarbību, kad tikko sāku strādāt, man arī likās, ka pašvaldība var daudz ko ietekmēt šajā jomā. Mēs pat rakstījām uz "Dienas Biznesu", piedāvājām ārkārtīgi izdevīgus noteikumus, lai tikai uzņēmēji nāk uz Strenčiem, lai attīstās, viss būs lēts un darbaspēks lēts.

Diemžēl ir pierādījies, ka uzņēmēji, īpaši lieli, tālāk par Rīgas apkārtni neiet. Līdz Valmierai vēl, bet tālāk ir diezgan problemātiski. Protams, uzņēmējdarbībai ir jābūt Strenču novadā. Man ir prieks, ka parādās stabili uzņēmēji. Tādi kā Jērcēnu pagastā z/s "Dārznieki", arī Plāņos. Domāju, ka viens no svarīgākajiem momentiem būtu šiem uzņēmējiem pašiem savā starpā sanākt kopā un veidot uzņēmēju padomi un tad kopā ar pašvaldības atbalstu un pretimnākšanu varētu šīs lietas grozīt un kustināt.

Domājot par bezdarbu, ir ļoti svarīgs nodarbinātības dienests. Mēs sadarbojamies visas pašvaldības - gan Strenču, gan pārējās pilsētas un pagasti. Nodarbinātības dienestā ir daudz un dažādas programmas, kuras cilvēkiem būtu jāzina un jāizmanto.

Mēs pašvaldībās tās zinām, cilvēki tiek uz turieni virzīti. Jo lielākas iespējas mums sadarboties. 1. augustā būs programma, kurā jauniem uzņēmējiem tiek piešķirta 4 tūkstošu latu apmērā neatmaksājama naudas summa, plus vēl pirmos trīs mēnešus minimālā alga, lai tikai šī uzņēmējdarbība notiktu. Īstenībā jau ir tā, ka katrs cilvēks savā sirdī ir uzņēmējs. Viņš var mēģināt savu biznesu sākt un attīstīt.

Bezdarbnieku programmas ir, pašvaldības ar tām strādā. Principā šajā jautājumā mums ir ļoti daudz darāmā. Arī iesaistot nevalstiskās organizācijas, strādājot pie dažādiem projektiem. Projektu ir ļoti daudz, tikai jāzina, un uzņēmējdarbība jāattīsta.

Arī jādomā par bezdarbniekiem un tiem, kuriem šodien nav darba un nav iztikas minimuma, lai viņiem būtu kaut kāda nodarbošanās. Mūsu skatījums, jo esam šīs lietas iztirzājuši, ka pašvaldība pati kā tāda darba vietas nerada, bet atbalsts un kopīga strādāšana var vest pie pozitīviem rezultātiem.

Jānis Pētersons

("Nākotnes vārdā jau šodien!"):- Mēs visi esam ekonomiskās krīzes budžeta grozījumu un reformu ķīlnieki. Līdz ar to arī mūsu pieejamie resursi ir atbilstoši šīm norisēm. Neskatoties uz to, vispirms par katru cenu būtu jācīnās par darba vietu saglabāšanu, par daļēji vai subsidētām darba vietām, par iespēju pašvaldībai, sadarbojoties ar bezdarbniekiem, risināt problēmas.

Šis pat varbūt ir iespēju laiks, kad ar maziem resursiem mēs varam risināt savus iekšējos sasāpējušos jautājumus. Tai pašā laikā noteikti varētu bez finansēm jau risināt jautājumu, ka uzņēmēju atbalsta centrs, kuru varētu organizēt vai dibināt, varētu savākt visu informāciju par novadā esošajiem uzņēmējiem, par viņu darbības specifiku un piedāvāt informāciju, piedāvāt darbus, domāt par iepirkumiem, lai izmantotu vietējos, lai dotu priekšroku tiem ārējiem uzņēmējiem, kuri ir gatavi izmantot iekšējo darba spēku. Jo līdz ar to mēs balstīsim savus cilvēkus un naudas palikšanu šeit.

Jānis Šakals

("Visi novadam"): - Sakarā par uzņēmējdarbību visvairāk prioritāti mēs liekam, lai saglabātu esošās firmas, kas jau ir, kuras nodarbojas ar uzņēmējdarbību Strenču novadā. Mēs nevarēsim mācīt uzņēmējdarbību, kā katram vajadzētu nodarboties, ko darīt, bet mēs palīdzēsim veidot viņu uzņēmējdarbības vietu, kurā viņš varētu to darīt, un palīdzēsim varbūt ar padomiem, nākot pretī uzņēmējiem vairāk ar informatīvu atbalstu.

Bezdarba līmenis aug un aug, man pašam kā uzņēmējam īstenībā ir ļoti grūti, jo man arī ir prasīts no mans programmas, kāda ir motivācija tam, ka varēs iepirkumos dot priekšroku vietējiem uzņēmējiem. Ir ļoti daudzas iespējas, veidojot nolikumus, neprasīt drakoniskus noteikumus maziem iepirkumiem, teiksim līdz 10 tūkstošiem. Nu ir tādas lietas, ko varētu izdarīt, lai veicinātu uzņēmējdarbību Strenčos.

Irina Andrejeva

("Attīstībai un stabilitātei"): - Jūs jau visi zināt, no kurienes es atnācu. Atnācu no biznesa. Tāpēc šī tēma man laikam ir vistuvākā. 90. gados bija tāda pati krīze, un mums visiem bija ļoti grūti. Bet atradās cilvēki, kuri uzsāka savu biznesu, un viņi strādā līdz šodienai. Esmu pārliecināta par to, ka arī šodien atradīsies tādi aktīvi cilvēki, kuri būs spējīgi uzsākt biznesu.

Tāpēc tieši tagad ir tas īstais laiks. Seda ir pilsēta, kur patiešām uzņēmējdarbība ir augstā līmenī, salīdzinot ar citām novada vietām. Šodien pie manis atkal bija divi uzņēmēji, mēs ļoti aktīvi sadarbojamies, meklējam un piedāvājam telpas un gribam, lai viņi nāk pie mums. Piedāvājam dzīvokļus, esam pretimnākoši un dosim visas iespējas, lai tikai cilvēki nāk un kaut ko dara pie mums.

Domāju, ka ne tikai mums Sedā, bet arī Strenčos un Plāņos ir vietas, kur var kaut ko uzsākt un attīstīt. Piekrītu jebkuram vārdam, ko tikko kolēģi izteica. Tas viss ir, un es neatkārtošos par šo tēmu, bet tomēr esmu optimiste, tāpēc domāju, ka tagad nav tas sliktākais moments. Ja mēs sakārtosim infrastruktūru, tad nāks pie mums bizness. Tās ir divas sastāvdaļas, kuras nedrīkst atdalīt vienu no otras.

Juris Vaivads

(Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"):

- Runājot par uzņēmējdarbību, ir jāšķir divas lietas. Viena lieta ir mazā uzņēmējdarbība, kas mums jau pašreiz ir vairāk vai mazāk attīstīta un kas varētu attīstīties turpmāk. Otra - lielā, kas nodrošinātu ļoti daudzas darba vietas. Tas varbūt ir tas svarīgākais moments, kas varbūt tuvākajā laikā būs jārisina.

Šajā krīzes brīdī domāju, ka pašvaldības uzdevums būtu sagatavot augsni tam, lai ienāktu šeit kāds stratēģiskais investors. Varbūt ne tieši Strenču novadā, bet visdrīzāk varbūt Valmierā, lai attīstītu šeit kādu savu filiāli. Tikai tas reāli varētu nodrošināt darba vietas vairākiem desmitiem vai pat simtiem cilvēku.

Mazā uzņēmējdarbība ir ļoti laba, bet ir jāskatās uz to, vai mazai ir reāls pamats. Lauksaimniecība tas ir, protams, tāpat kokapstrādei. Bet vai tas spēs atrisināt bezdarba problēmu, kas būs tuvākajā laikā? Mans skatījums ir tāds, ka mums ir jāsagatavo augsne tam, lai šeit varētu nākt iekšā stratēģiskais investors, kas varētu nodrošināt darba vietas daudziem, jo bezdarbs drīzumā būs vēl lielāks, un rudenī būs daudz grūtāka šī situācija.

Aivars Auniņš

 ("Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība", Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK):

- Lai saprastu, cik liela ir uzņēmējdarbības loma novada attīstībā, gribētu jums pateikt, kā pašreiz valstī veidojas pašvaldības budžets. No valsts kopējā budžeta ienākumiem pagaidām pašvaldībām 82% veidojas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Principā tas ir lielākais pašvaldības ieņēmums, no kā tā veido budžetu. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kur novada iedzīvotājs strādā, tas, ko viņš ir legāli nopelnījis, ar viņa ienākuma nodokli atnāk pašvaldībai. Tas nenozīmē to, ja novadā būs attīstīta uzņēmējdarbība, bet darbinieki brauks no malas, kā bieži vien pie mums notiek, nodokļi aizies citur. Uz tām pašvaldībām, kur tie cilvēki dzīvo.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai pie mums novadā dzīvotu pēc iespējas vairāk cilvēku, kas strādā labās darba vietās. Tas būtu tas pamats, kas mūsu novadu attīstītu. Nenoliedzu to, ka uzņēmējdarbība ir jāattīsta. Protams, pašvaldībai ir jābūt tam, kas veic šo koordināciju, apgādā uzņēmējus ar informāciju par noieta tirgiem, mēģina sasaistīt mūsu uzņēmējus ar kolēģiem citās valstīs.

Tas ir pašvaldības darbs, bet pamatienākumi veidojas no tā, kādi cilvēki šeit dzīvo. Tas nozīmē, ka ir jāattīsta infrastruktūra, kas ir cilvēkam piesaistoša - bērnudārzi, mājokļi, daba, ceļi, autotransports. Tā ir mūsu nākotne. Nav nozīmes tam, ka mums ir spējīgi uzņēmēji Jērcēnos, ja šajā uzņēmumā strādā 10 cilvēku, no kuriem pieci ir sezonas darbinieki, un par kuriem uzņēmējs varbūt pat nemaksā nodokļus. Tas neko nedod. Varbūt ir ārējais spožums, bet novadam no tā nav nekāda labuma. Tāds ir mūsu viedoklis.

Komentāri 4

juris

1)V.Graumene - runa tīri skaista, bet neko, manuprāt, nepasaka
2)J.Pērtersons - neko nepasaka, bet reizē neplātās ar ziliem brīnumiem. Sit cauri masu mēdiju spiedienu (video redzama nervozitāte)
3)J.Šakals - garām. Jūtams izglītības, izdomas trūkums
4)I.Andrejeva - sievietei ir zināmas priekšrocības šajā jautājumā, jo Seda viena no retajām pašvaldībām ar lielu savu dzīvojamo fondu un zināma biznesa pieredze, taču emocijām un ziliem brīnumiem nav vietas
5)J.Vaivads - interesants piegājiens, taču augsnes gatavošana var prasīt pārāk ilgu laigu nu tas maksā. Visādā citādā ziņā tīri neko.
6)A.Auniņš - pēc būtības pilnīgi pareizi teikts, bet vai tad pavēlēs, lai valmierieši pierakstās novadā? Nebija viņā "dzirkstelītes" (vēlmes?)par uzņēmējdarbības atbalstīšanu.

pirms 10 gadiem, 2009.05.22 15:12

juris

To visu savelkot, ja būtu jābalso, tad izvēlētos J.Pētersona sarakstu, mazāk viņa paša, bet gan viņa komandas dēļ.
ļoti ceru, ka neviens no J.Šakaļa partijas netiks.
A.Auniņu gan gribētos redzēt novada deputātos.
Gudrs, bet bail ir par J.Vaidodu, jo ir izteikts opozicionārs un negrib (nejaukt ar nemāk) strādāt komandā.

pirms 10 gadiem, 2009.05.22 16:39

guntis

Domāju tā uzreiz Auniņu nav jānoraksta-vērts padomāt. Pētersonam laba komanda esot, bet ievēlēs taču tikai dažus nevis visu komandu. Un par to komadu- vēl jāpadomā, vai tik tiešām ir tik laba?! Paanilzējot katru konkrēti- nemaz tik smuki vairs neizskatās!

pirms 10 gadiem, 2009.05.23 11:58

Miza

Mīļie, un kā tad paliek ar drošību jaunajā novadā? Laikā, kad valsts policiju tikai " samazina" , visas funkcijas koncentrējot topošajā reģionā, neviens no deputātu kandidātiem, arī tiem, kas nopietni domā ieņemt novada domes vadītāja amatu, neko nestāsta? Ko viiņi domā piedāvāt vietā cīņai ar trokšņojošiem kaimiņiem, dzērājiem ielās un pagalmos, pīpējošiem un iedzerošajiem jauniešiem?
Tākā domājiet ļaudis? Izskatās, ka viss būs mūsu rokās. Valsts no šāda pakalpojuma atsakās, bet jaunais novads neko vietā nepiedāvā?

pirms 10 gadiem, 2009.05.23 15:39

Veselība