Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

"Ātrajiem" virkne problēmu

Vairāk nekā pusgadu "buksē" efektīvas neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu pieņemšanas un apkalpošanas sistēmas izveide; galvenais kavēšanās iemesls ir valsts institūciju lēnais darbs pie sistēmas uzlabošanas.

To aģentūrai LETA atzina Valmieras rajona Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta vadītājs Juris Memļuks. Viņš norādīja, ka vairāk nekā sešus mēnešus izsaukumus pieņem apvienotie NMP dispečeru dienesti - Valmieras dispečeri pieņem izsaukumus arī no Valmieras rajona un nodod tos tālāk Valkas un Smiltenes slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm. Bet joprojām, kā uzsvēra Memļuks, nav sakārtotas būtiskas lietas, kas palīdzētu uzlabot mediķu brigāžu darbu.

Viena no problēmām joprojām ir speciālās datorsistēmas trūkums - šajā sistēmā dispečeri varētu sekot brigāžu automašīnu kustībai īpašā elektroniskā kartē un vadīt brigādes, lai tās pēc iespējas ātrāk sasniegtu izsaukuma vietu. Automašīnās šim nolūkam būtu jāievieto speciāli raidītāji.

Memļuks informēja, ka patlaban pieejama jaunākās versijas karte, kurā precīzi iezīmētas visas mājas, un līdz ar to jaunā sistēma nestu lielu labumu.

Otrs kavēklis NMP darbībā ir tas, ka "ātro" brigādes joprojām atrodas slimnīcu pārziņā, nevis neatliekamās palīdzības dienesta pakļautībā. Joprojām turpinās neatliekamās palīdzības automašīnu izmantošana pacientu vadāšanai uz izmeklējumiem, kā arī asins krājumu vešanai, kas ir pretrunā ar likumdošanas normām, klāstīja Memļuks. Ja šīs automašīnas nodotu NMP dienestiem, darbs noritētu efektīvāk.

Tāpat valsts institūcijās līdz šim atbalstu nav guvusi valmieriešu iecere par jauna NMP brigādes izveidi Valkas rajona Strenčos, jo šīs pilsētas apkārtne patlaban ir "baltais plankums", kas ir tālu no esošajām dzīvības glābēju brigādēm.

Par saviem līdzekļiem Valmieras NMP dienests nolēmis aprīkot vienu "ātro" automašīnu ar datoru un printeri, lai mediķi, steidzoties pie pacienta, varētu automašīnā izdrukāt kartes fragmentu un atrast īsāko maršrutu līdz izsaukuma vietai. To darīs cerībā, ka pozitīvais piemērs pārliecinās finansējuma devējus, ka šāda sistēma vajadzīga ikvienā neatliekamās palīdzības automašīnā, piebilda Memļuks.

Jau ziņots, ka ilgstoši turpinās sarunas par Valmieras un Valkas neatliekamās palīdzības resursu - darbinieku, medicīniskā aprīkojuma, automašīnu un citu - nodošanu Valmieras neatliekamās palīdzības pārziņā. Kā informēja Memļuks, saistībā ar to lēmumus ir pieņēmušas Valkas un Valmieras rajonu padomes.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijā no 1.aprīļa līdzekļu taupības nolūkā apvienoti vairāki neatliekamās palīdzības izsaukšanas dispečerdienesti, aģentūrai LETA pastāstīja Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras preses sekretāre Laura Kalniņa.

Līdz ar apvienošanu netiek finansēti vairāki dispečerdienesti, bet to apkalpes zonas pārņem blakus esošie dienesti.

Balvu slimnīca pārņem Viļakas slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta apkalpes zonas dispečeru dienesta funkcijas. Liepājas pilsētas Centrālā slimnīca pārņem Priekules slimnīcas NMP dispečeru dienesta apkalpes zonu, bet Ludzas slimnīca - Zilupes Veselības sociālās aprūpes centra un Kārsavas slimnīcas dispečerdienesta apkalpes zonu.

Valmieras NMP pārņem Valkas slimnīcas un Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas apkalpes zonu, bet Preiļu slimnīca - Līvānu slimnīcas NMP dienesta apkalpes zonu. Rīgas ĀMPS pārņem Rīgas rajona slimnīcas un Saulkrastu slimnīcas dispečeru dienesta funkcijas, bet Krāslavas slimnīca - Dagdas slimnīcas dispečeru dienesta funkcijas.

Kuldīgas slimnīca ir apvienota ar Aizputes slimnīcu, tādēļ Kuldīgas NMP dienests apkalpo arī bijušās Aizputes slimnīcas teritoriju, pauda Kalniņa.

VOAVA Sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Ilze Arāja aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka pēc Valmieras rajona Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Jura Memļuka ierosinājuma turpinās arī diskusija par iespēju sadarboties ne tikai dispečerdienestiem, bet arī neatliekamās palīdzības mediķu brigādēm, lai pie slimniekiem varētu steigties nevis konkrētā rajona mediķi, bet gan tuvāk esošā brigāde.

 

Veselība