Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ātrās palīdzības mediķi aicina būt piesardzīgiem aukstajā laikā

Meteoroloģiskā prognoze liecina, ka šajā nedēļā gaisa temperatūra Latvijā būs ļoti zema un naktī var noslīdēt līdz pat -28 grādiem pēc Celsija. Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi atgādina, ka šādos laika apstākļos īsā laika periodā iespējams iegūt vispārēju ķermeņa atdzišanu un atklāto ķermeņa daļu apsaldējumus.

Aizvadītajās brīvdienās (12.02.-13.02.2011) 16 iedzīvotāji guvuši apsaldējumus un ķermeņa atdzišanu. NMP dienesta mediķu palīdzība bijusi nepieciešama 7 cilvēkiem, kam konstatēta ķermeņa atdzišana - 6 gadījumos mediķi steigušies pie cilvēkiem Rīgā un Pierīgā, vienā gadījumā no ķermeņa atdzišanas cietis cilvēks Ventspilī. Visi ķermeņa atdzišanas upuri ir vīrieši vecumā no 35 līdz 63 gadiem un, diemžēl, mediķu aprūpē lielākā daļa nonākusi esot reibuma stāvoklī un ilgstoši atrodoties uz ielas vai guļot sniega kupenā.

Savukārt ķermeņa apsaldējumus guvuši 9 cilvēki gan Rīgā, gan Latgales pusē un Vidzemē. Apsaldējumus guvuši 6 vīrieši, 2 sievietes un viens bērns. Tā vakar apsaldējumus Latgales pusē guvis kāds pusotru gadu vecs puisēns, kuram pastaigas laika nokritis cimdiņš un kādu laiku esot ārā bez cimda, bērns guvis virspusēju rokas apsaldējumus. Savukārt kāda 45 gadus veca sieviete arī Latgales pusē, apsaldējusi kājas pirkstus staigādama zābakos bez zeķēm. Aizvadītajā sestdienā divi vīrieši Madonā un Preiļos guvuši kāju un roku apsaldējumus pēc tam, kad mājās devušies pēc svinībām - 21 gadu vecs vīrietis ceļā devies bez zābakiem, tikai zeķēs, tādējādi gūstot abu pēdu apsaldējumus, savukārt 45 gadus vecs vīrietis kādu laiku gulējis sniegā un guvis gan kāju, gan roku apsaldējumus. Visus pacientus, kas cietuši no ķermeņa atdzišanas vai apsaldējumiem, NMP dienesta mediķu brigādes nogādājušas slimnīcās.

Mediķi ieteikumi aukstā laikā

NMP dienesta mediķi atgādina, ka visjūtīgākie pret siltuma zudumu ir bērni un vecāka gadagājuma cilvēki. Arī alkohola lietošana būtiski palielina nosalšanas risku, tā ietekmē paplašinās ādas asinsvadi, mazinās drebuļu aizsargmehānisms un cietušais nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo. Ķermeņa atdzišanu var veicināt arī dažādas saslimšanas - cukura diabēts, centrālās nervu sistēmas bojājumi, traumas, u.c.

Iestājoties atdzišanai cietušajam ir drebuļi/trīcēšana, koordinācijas traucējumi, pavājinās domāšana un atmiņa. Smagākos gadījumos - cilvēkam var būt palēnināta sirdsdarbība, asinsspiediena pazemināšanās, pavājināti ķermeņa refleksi, samaņas zudums.

Savukārt ķermeņa apsaldējumi rodas, aukstuma ietekmē gūstot ādas, audu vai muskuļu bojājumus. Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas - degunu, vaigus, zodu, arī roku un kāju pirkstus. Apsaldēto ķermeņa daļu āda kļūst bāla, ir iespējamas sāpes, kas audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, samazinās. Smagākos apsaldējumu gadījumos var iestāties neatgriezeniski audu bojājumi un atmiršana (audu nekroze).

Lai izsargātos no aukstuma ietekmes, atcerieties, ka dodoties ārā, gan bērniem, gan pieaugušajiem vajadzētu valkāt siltus apavus (tādi, kas nav cieši pieguloši) un zeķes (vilnas vai kokvilnas, sintētikas nav ieteicamas), kā arī cepuri un šalli. Valkājiet dūraiņus, jo tie silda labāk nekā pirkstaini cimdi. Izvēlieties mitrumu necaurlaidīgas un siltumu saglabājošas virsdrēbes. Uzvelciet vairākas apģērba kārtas, kas nav cieši pieguļošas ķermenim, tādējādi ļaujot asinsritei brīvi cirkulēt. Vairākas apģērba kārtas ļaus novilkt lieko apģērbu gadījumā, ja kļūs karsti.

Drebuļi ir pirmā pazīmē, kas liecina par to, ka ķermenis zaudē siltumu - neignorējiet to, dodieties iekštelpās sasildīties.

Mediķi arī aicina cilvēkus sazināties ar saviem vecāka gadagājuma radiniekiem, draugiem un kaimiņiem, kas dzīvo lauku reģionos un pārliecinieties par viņu veselības stāvokli un spēju sagādāt nepieciešamo pārtiku, ūdeni, kā arī iekurināt krāsni, jo atsevišķos gadījumos ķermeņa atdzišanu vai pat apsaldējumus ieguvuši cilvēki, kuri ir vientuļi un ilgstoši uzturējušies nekurinātās telpās.Gadījumā, ja ir aizdomas par ķermeņa atdzišanu, apsaldējumiem, vai ir gūta smaga trauma krītos uz slidenas ietves - izsauciet ātro palīdzību, zvanot 113.

Esiet piesardzīgu kurinot krāsnis!

NMP dienesta mediķi arī atgādina, ka mēģinot sasildīties, kurinot krāsnis, iedzīvotājiem jābūt piesardzīgiem, lai nesaindētos ar tvana gāzi. Saindēšanās ar tvana gāzi var notikt situācijā, ja par ātru tiek aizvērts dūmvada aizbīdnis, un gāze sāk izplatīties dzīvojamā telpā. Cilvēki, kas konkrētajā brīdī atrodas telpā, paši šo gāzi var nesajust. No tvana gāzes var parādīties galvas reiboņi, sāpes pieres un deniņu apvidū, redzes traucējumi, sūdzības par elpošanas traucējumiem, arī vemšana. Tvana gāze bloķē skābekļa uzņemšanu organismā, tāpēc var iestāties bezsamaņa.

Gadījumā, ja telpā izplūdusi tvana gāze - silti saģērbties un nekavējoties atveriet logus, durvis, lai strauji samazinātu tvana gāzes koncentrāciju telpā. Vislabāk izejiet svaigā gaisā. Izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113.

NMP dienesta mediķi arī brīdina - nemēģiniet aizdedzināt krāsnis, izmantojot degmaisījumus, jo, kā rāda mediķu pieredze, šādi var būt plašus un bīstamus ķermeņa apdegumus.

Veselība