Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ģimenes ārsti un sabiedrība nepietiekami informēti par cukura diabēta aprūpi un terapiju

Vissliktākā situācija cukura diabēta aprūpē ir pacientiem Kurzemē

Ģimenes ārstu un sabiedriskās domas pētījumu rezultāti parāda, ka cukura diabēta pacientiem vissliktākā ārstu un speciālistu pieejamība ir Kurzemē. Lai gan cukura diabēts ir smaga saslimšana, kas prasa ļoti nopietnu attieksmi, cilvēki nepietiekami pievērš uzmanību tā ārstēšanai un profilaksei

Viens no pasaules līderiem diabēta kontrolē „Novo Nordisk" sadarbībā ar "Latvijas Fakti" veicis pētījumu, kurā ģimenes ārsti atzīst, ka kopumā 44% gadījumu insulīna terapija un 28% gadījumu terapija ar tabletēm tiek sākta novēloti. Turklāt, ģimenes ārstiem trūkst zināšanu, Latvijā nepietiek speciālistu un nav izstrādāta valsts līmeņa cukura diabēta kontroles programma.

- Ģimenes ārsti Kurzemē (96% cukura diabēta gadījumu) un Latgalē (92%) visbiežāk paši uzņemas cukura diabēta pacientu ārstēšanu, savukārt Zemgalē tikai 72% gadījumu. Šos pētījuma rezultātus izskaidro speciālistu pieejamība konkrētajos novados - jo mazāk endokrinologu, jo lielāka atbildība gulstas uz ģimenes ārstu pleciem.

- Latgales iedzīvotāji ir visnegatīvāk noskaņoti par cukura diabēta pacientu aprūpes kvalitāti - tikai 7% uzskata, ka tā ir laba, savukārt piektdaļa aptaujāto (20%) to dēvē par sliktu. Optimistiskākie ir Kurzemes (attiecīgi 15% pret 5%), Zemgales (15% pret 9%) un Rīgas (15% pret 8%) iedzīvotāji.

- Lielākā neapmierinātība ar ārstniecības iestāžu izvietojumu un pieejamību ir Kurzemē (47% aptaujāto neapmierina iestāžu izvietojums un pieejamība), mazākā neapmierinātība ir Vidzemē (19%);

- Pētījums uzrāda, ka Latvijas iedzīvotāji izturas nevērīgi pret savu veselību - neskatoties uz to, ka ikvienam iedzīvotājam līdz 45 gadu vecumam vismaz reizi trīs gados ir jāpārbauda cukura līmenis asinīs (un vismaz reizi gadā pēc 45 gadu sasniegšanas), vairāk nekā puse respondentu šādu vienkāršu pārbaudi nav veikuši pēdējo trīs gadu laikā. Vidzemes iedzīvotāji ir nevērīgākie - tikai 37% ir noteikuši cukura līmeni asinīs, Zemgalē 46%, Kurzemē - 47% un Latgalē 51%.

- Latvijas iedzīvotāji ārstu apmeklē tikai galējas nepieciešamības gadījumā, jo vizīte pie ārsta izmaksā pārlieku dārgi (46%) - šāda situācija visbiežāk novērojama Latgalē (49%), Vidzemē un Zemgalē vizītes dārdzība kavē 43%, savukārt Kurzemē 45% aptaujāto.Ekspertu komentāri par diabēta problemātikas pētījumu rezultātiem:

Diskusijas laikā Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Dr. med. Ilze Konrāde norādīja, ka patiesībā ar cukura diabētu Latvijā slimo vismaz divreiz vairāk iedzīvotāju nekā šobrīd oficiāli reģistrētie pacienti - 65 000.

„Pētījuma rezultāti liecina, ka ģimenes ārstiem pietrūkst zināšanu par cukura diabēta diagnosticēšanu un kontroli. Plašākas zināšanas par cukura diabētu ir tiem ģimenes ārstiem, kuriem ir vairāk pacientu. Visiem ģimenes ārstiem būtu jāiziet mācību kursi un jāiegūst sertifikāts, kas apliecinātu iegūtās zināšanas kvalitatīvi ārstēt cukura diabētu. Ja patlaban vairāk kā puse ģimenes ārstu pacientu glikohemoglobīna rādītāju nosaka tikai divreiz gadā, tas ir par maz. Ir jāzina, ka glikohemoglobīna līmenis jānosaka trīs reizes gadā, tāpat kā jāzina, ka ikvienam cukura diabēta pacientam vismaz reizi gadā ir jāapmeklē speciālists," diskusijā uzsver endokrinologs prof. Aivars Lejnieks.

Veselības ekonomikas centra direktore Daiga Behmane uzsvēra, ka sabiedrība ir vairāk jāinformē par iespējām saņemt kompensējamos medikamentus, uzsverot: „Diabēta ārstēšanai no valsts budžeta gadā tērē 16 miljonus latu. Svarīgi, lai pacientu nebiedētu iespējamās ārstēšanās izmaksas."

Kā atzina Latvijas Diabēta federācijas prezidente Dr.med. Indra Štelmane: „Lai arī pētījumā redzam, ka sabiedrībā ir informētība par cukura diabētu, joprojām valda mīti, kas sabiedrībā rada nepamatotas bažas, piemēram, ka cukurslimība sākas no cukura ēšanas, savukārt 71% Latvijas iedzīvotāju maldīgi uzskata, ka diabēts ir slimība, kad regulāri jāinjicē insulīns."

Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane: „Aptaujas dati liecina, cilvēki cenšas mazināt personisko atbildību par veselību uzsverot saslimšanas ārējos faktorus, piemēram, ģenētisku iedzimtību. Tomēr daudz ir atkarīgs no veselīgs dzīvesveida, sportiskās aktivitātes un sabalansēta uztura, ko cilvēki nesaprot vai nevēlas saprast."

Pētījumu dati par cukura diabēta pacientu situāciju Latvijā:

- 65% Latvijas iedzīvotāju biedē cukura diabēta diagnoze;

- Tikai 17% aptaujāto, kuri paši vai kāds radinieks slimo ar cukura diabētu, uzskata, ka diabēta aprūpes kvalitāte ir laba (47% - tā ir viduvēja, 14 % - slikta);

- Diabēta gadījumā visvairāk iedzīvotājus baida izmaiņas ierastajā dzīves veidā (43%) un ārstniecības izmaksas (34%). Ārstniecības izmaksas salīdzinoši vairāk uztrauktu gados vecākos un finansiāli mazāk nodrošinātos iedzīvotājus, savukārt izmaiņas ierastajā dzīvesveidā salīdzinoši vairāk uztrauktu gados jaunākos un finansiāli nodrošinātākos aptaujas dalībniekus, kā arī respondentus ar augstāko izglītību.

- Gandrīz pusi aptaujāto, kuri paši vai kāds radinieks slimo ar cukura diabētu, neapmierina nodrošinājums ar valsts apmaksātiem medikamentiem (43%) un speciālistu konsultācijām (43%);

Latvijā pašlaik ir gandrīz 65 000 reģistrētu cukura diabēta pacientu. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem ik gadu pasaulē gandrīz 4 miljonu pacientu nāve tieši saistīta ar cukura diabētu - katru gadu no diabēta nomirst tikpat daudz cilvēku kā no HIV/AIDS. Latvijā joprojām liela daļa cukura diabēta pacientu netiek savlaicīgi atklāti. Tas rada veselības komplikācijas, pazemina dzīves kvalitāti un ievērojami palielina ārstēšanas izdevumus.

Veselība