Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Iesaka ieviest obligāto veselības apdrošināšanu vai īpašu veselības nodokli

Gatavojoties Latvijas Ministru kabineta Ārkārtas sēdei, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis vērsies pie Valsts prezidenta Valda Zatlera, Ministru prezidenta Valda Dombrovska, Finansu ministra Einara Repšes un Veselības ministres Baibas Rozentāles ar aicinājumu atgriezties pie idejas par obligātu veselības apdrošināšanu vai veselības nodokļa.

 

Viņš savā vēstulē atgādina, ka Latvijas Ārstu kongresā šovasar Pasaules Ārstu asociācijas ģenerālsekretāra profesora Otmāra Kloibera teikto, ka veselības budžets ir jāpiesaista kādai stabilai ekonomiskai konstantei un jāatbrīvo no politiskas balsošanas metodes budžeta sastādīšanā. Viena no konstantēm, piemēram, varētu būt "Eiropas patēriņa indekss ".

 

 

Pamatojoties uz Latvijas valdības un Starptautiskā valūtas fonda memoranda 21. un 22. punktu, kas ir interpretējams tādējādi, ka Latvijai būs jāiekasē lielāki nodokļi no iedzīvotāju ienākumiem, Pēteris Apinis uzsver, ka veselības nodoklis būtu jāievieš jau šogad. Ir pilnīgi skaidrs, ka politisku iemeslu dēļ palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokli nav iespējams, bet izveidot diferencētu iedzīvotāju ienākumu nodokli līdz budžeta pieņemšanai 2009. gada novembrī neizdosies.

 

 

Ja šo nodokli samazinātu par 8% un izveidotu veselības nodokli 10% apjomā, politiski tas būtu relatīvi viegli paveicams. Pretējā gadījumā notiks „vienas nakts" ienākuma nodokļa palielināšana pirms budžeta pieņemšanas. Pēteris Apinis uzsver, ka ar veselības nodokli būtu relatīvi vieglāk nekā ar ienākuma nodokli aplikt jebkuru iedzīvotāju ienākumu, tai skaitā ienākumus no dividentēm, pašnodarbināto ienākumus, ienākumus no darba ārvalstīs. Veselības nodokļa ieviešana varētu ļaut veselībā varētu runāt par līmeņiem (līdzīgi kā pensiju sistēmā):

 

• 1. līmenis - primārā aprūpe, NMP dienests, NMP slimnīcā, infekciju profilakse un ārstēšana un psihiatrija, bērnu ārstniecība un profilakse utt. - veselības nodokļa piepildīts veselības budžets;

• 2. līmenis - sekundārie ambulatoriskie, plānveida ķirurģijas, aprūpes pakalpojumi uc. - līmenis, ko valsts pērk no pakalpojuma sniedzēja par veselības nodokļa piepildīta veselības budžeta līdzekļiem;

• 3. līmenis - ekstras un luksus - šos izdevumus sedz privāta apdrošināšana vai pašu slimnieku maksājumi.

 

Veselības nodokļa filosofijas, likumdošanas, fiskālo un finansiālo aprēķinu izstrādei būtu mērķtiecīgi izveidot darba grupu no Valsts kancelejas, Finansu ministrijas, Valsts bankas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas un nevalstiskajām organizāciju pārstāvjiem, t.sk. Latvijas Ārstu biedrības.

 

 

Pēc iepriekšējiem aprēķiniem, ieviešot Veselības nodokli, nākamā gada veselības budžets varētu būt aptuveni šā gada līmenī (nesamazinātos), bet pieaugtu līdz ar Latvijas ekonomikas atveseļošanos, taču būtu neatkarīgs no politiskām spēlēm.

Veselība