Kurš vedīs pacientu? 1

Atbilde uz šo jautājumu parasti tiek aktualizēta pēc tam, kad pacients publisko faktu, ka slimnīca nav parūpējusies par viņa nogādāšanu mājās. Katrs gadījums ir atšķirīgs, un atbilde nav tikai slimnīcas kompetencē.

Vidzemes slimnīcas maksas pakalpojumu sarakstā iekļauti arī transporta pakalpojumi - pacienta nogādāšana mājās, ja viņš pats vai viņa tuvinieki iepriekš to pieteikuši. Tātad šis pakalpojums lielākoties attiecas uz stacionāra pacientiem, kuri gatavojas izrakstīšanai. Slimnīcai ir ierobežots automašīnu skaits ar katrai noteiktu uzdevumu: kas uz kurieni brauc un ko ved. Tādēļ gluži reāla ir situācija, ka brīdī, kad pacients pēkšņi vēlas izmantot šo maksas pakalpojumu, uz vietas nav nevienas automašīnas. Sarežģītākā situācijā nokļūst pacienti, īpaši mamma ar bērnu, kuru atved „ātrie" vai viņi paši ierodas uzņemšanas nodaļā, taču veselības stāvokļa dēļ nav jāievieto nodaļā. Pēc iestādes noteikumiem neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu nav paredzēts izmantot kā taksometru. Jo kamēr „ātrie" pilda taksometra funkcijas, citā pilsētas vietā vai rajonā kādam nekavējoši var būt nepieciešama mediķu palīdzība. Kas notiks, ja nokavētās minūtes pacientam izrādīsies izšķirošas? Viens no situācijas risinājumiem ir taksometrs. Vidzemes slimnīcas uzņemšanas nodaļā gan Valmierā, gan Valkā un Rūjienā ir informācija ar taksometru izsaukšanas tālruņiem. Valmierā maksas taksofons ir katrā stacionāra nodaļas stāvā. Valkā maksas taksofons atrodas slimnīcas 3. stāva vestibilā. Kā informē Vidzemes slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas vadītāja Anita Ābele, ja pacients to vēlas, māsiņas pašas aizsauc taksometru. Tas ir tikai komunikācijas trūkums un abpusēja nesaprašanās, ja galējas bezizejas gadījumā pacientam, kuram nav sava mobilā tālruņa vai priekšapmaksas kartes taksofonam, ar nodaļas personālu nekādi neizdodas sarunāt taksometra izsaukšanu. Ārste A. Ābele atzīst, ka bieži uzņemšanas nodaļas personālam nācies dzirdēt pacienta atrunu - viņam nav neviena, kas atbrauktu pakaļ un nav arī naudas taksometram, tāpēc humānisma vārdā par to jāgādā slimnīcai. Taksometra pakalpojuma apmaksa mūsu valstī neietilpst nekādos ārstniecības iestādes finansējuma sarakstos. Vai patiesi cilvēkam nav neviena drauga, paziņas, tuvinieka, radinieka, kuram lūgt palīdzēt nokļūt mājās? Turklāt viņam, gaidot pretimbraucēju, neviens neliek iet ārā saules svelmē vai ziemas spelgonī. Pacients drīkst palikt telpās, kur viņam bez maksas pieejams dzeramais ūdens un tualete. Ja jau speciālisti novērtējuši, ka veselības stāvokļa dēļ viņam nav nepieciešama mediķu uzraudzība, pacients turpat slimnīcas telpās var pagaidīt arī to stundu vai divas, kamēr ierodas savs „šoferītis" vai izdodas izsaukt taksometru.Problēma - kā no slimnīcas nokļūt mājās pacientam, kurš nedzīvo tajā pašā pilsētā un kuram nav tuvinieku ar transportu un naudas taksometram - ir sastopama arī citur pasaulē, ne tikai Valkā vai Valmierā. Būtībā tā ir sociāla problēma, ko citviet risina valsts un pašvaldības, nevis ārstniecības iestādes. Pie slimnīcām viesnīcas netiek būvētas, un slimnīcas nesniedz viesnīcas pakalpojumus. Iespējams, ka viens no šīs sociālās problēmas risinājumiem būtu pašvaldību iesaistīšanās: slimnīca piedāvā telpas nelielai viesnīcai, pašvaldības nodrošina aprīkojumu un apkalpošanu. Dodoties uz slimnīcu, pacientam nevajadzētu cerēt, ka slimnīca nodrošinās arī viņa nokļūšanu mājās. Vismaz pagaidām tā ir katra paša darīšana.

Komentāri 1

Agnese

Vienreiz īss, skaidrs un saprotams skaidrojums par lietu būtību.

pirms 13 gadiem, 2008.02.12 09:32

Veselība